Latvijas ūdeņos šogad samazinājies varžu skaits, apdraudot ūdru populāciju
Pēdējos divos gados Latvijas ūdeņos samazinājies varžu skaits, kas savukārt apdraud ūdrus, kam tās ir nozīmīgs iztikas avots, informē "Mangaļi dabas fonda" pārstāvis Mārtiņš Pozņaks.
Ūdru pastāvēšanai mūsdienās ir vairāki apdraudējumi, norāda institūta "Silava" vadošais pētnieks Jānis Ozoliņš. Vistiešāk to populāciju ietekmē ūdens piesārņojums, jo ūdri mīt salīdzinoši tīrā ūdenī.
Visbīstamākais ūdriem ir naftas piesārņojums, kas bojā kažoku, tādēļ dzīvnieks cieš no ķermeņa atdzišanas. Ūdri pārtiek no zivīm un vardēm, kam arī būtisks ir tīrs ūdens. Ozoliņš skaidro, ka vardes vairojas seklos ūdeņos, lai tajos var attīstīties kurkuļi. Arī vardes pārsvarā mēdz uzturēties tīros ūdeņos. Taču pēdējie divi pavasari varžu populācijai nav bijuši labvēlīgi, un to skaits ir samazinājies. Tas var ietekmēt ūdrus, kam var sākt aptrūkties barības.
Latvijā gan ūdru skaits neesot būtiski samazinājies, kas liecina, ka šeit vide vēl ir salīdzinoši tīra. Pēdējo gadu laikā gan nav veikti pētījumi par ūdriem un ūdeņu piesārņojums var novest pie neprognozējamām sekām, uzskata eksperts.
Pasaulē kopumā ir sastopamas 13 ūdru sugas, kas dzīvo gandrīz visos kontinentos, izņemot Austrāliju un Antarktīdu. Tie mīt gan saldūdenī, gan sālsūdenī. Pamatā šie dzīvnieki dzīvo ūdenstilpju krastos, bet ūdenī iepeld, lai medītu. Latvijā sastopami Eirāzijas ūdri, kas pārtiek no zivīm un vardēm. Ūdri ēd visas zivis, taču biežāk izdodas noķert tās, kas slēpjas un nepeld aktīvi, piemēram, foreles.
Materiāls tapis sadarbībā ar LETA