Kādu prognozē jūliju – Liepu un Siena mēnesi – laika vērotājs?
Šā gada jūlijs būšot nedaudz vēsāks un sausāks nekā parasti, prognozē laika zīmju vērotājs no Viļakas Vilis Bukšs. Par jūliju atbildīgais mēnesis ir janvāris - ja tas ir sauss un auksts, jūlijam jābūt karstam un sausam, bet ja gada pirmais mēnesis ir puteņains un sniegiem dziļš, gaidāma slapja vasara.
Jūlijā pat varētu nebūt tādas dienas, kad gaisa temperatūra pārsniegs plus 30 grādu atzīmi. Dažas siltākas dienas, kad gaisa temperatūra sasniegs plus 25 grādus vai nedaudz vairāk, gaidāmas ap 12.jūliju un arī pašās mēneša beigās.
Zīmes dabā, kas bija novērojamas ziemā un pavasarī, liecinot, ka vasara lielākoties būs sausa, kas nozīmē, ka arī jūlija otrajā pusē augsnei dažviet var pietrūkt mitruma, kas īpaši varētu būt ogu laikā. Tomēr daždien būšot gaidāmas arī lietusgāzes.
Uz viduvēju jūliju gan temperatūru, gan nokrišņu ziņā norādīja arī laika apstākļi nozīmīgajās 27. un 28. maija dienās.
Pats jūlijs atbild arī par laikapstākļiem turpmākajos mēnešos, atgādina laika vērotājs, proti, ja ir silts jūlijs un vēss augusts, būs auksta ziema.
Ticējumi par jūliju
Jūlijs ir vasaras galvenais mēnesis. Tas ir siena un liepzieda mēnesis. Ja jūlija sākumā vēl ir ziedu laiks, tad siena mēneša beigās jau ražas laiks. Jūlijs ir siltākais un nokrišņiem bagātākais vasaras mēnesis. Ticējums saka, ja ir silts jūlijs un vēss augusts, tad būs auksta ziema.
1. jūlijs - Imanta diena. Tas ir laiks, kad debesīs vizmo sudrabainie (dimanta) mākoņi un sākas siena pļaujamais laiks.
Ticējumi. Ja 1. jūlijs lietains, būs vēla ziema. Ja Imanta diena saulaina un karsta, būs agra ziema.
2. jūlijā Laidene jeb viena no Vasaras (Mazajām) Mārām. Laidenē, tāpat kā Jāņos un Pēteros dedzina prieka ugunis. Danco, dzied un lec pār ugunskuru. Laidenē beidzas ziedu dienas.
Ticējumi. Ja Laidenē spīd saule un mākoņi iet pret vēju, tad vējš mainās un būs lietains laiks.
4. jūlijs ir Bišu un Liepzieda diena. Diena, kad ievāca pirmo vasaras medu un bites aizgāja liepās. Sākas liepzieds un vasaras medus laiks. Šogad liepas sāka ziedēt jau Jāņos.
Ticējumi. Ja saulaina diena, būs daudz garšīga medus. Ja līst, būs daudz baltā medus.
Vecie Jāņi 7. jūlijā. Beidzas Zāļu dienas un sākas siena laiks. Šajā dienā savāktajām pļavu zālēm īpašs dziedinošs spēks. Tāpat rīta rasai un visiem avotu, strautu un aku ūdeņiem.
Ticējumi. Ja lietaina diena, būs slikts siena un ražas novākšanas laiks.
Septiņu brāļu diena ir 10. jūlijā. Septiņi brāļi ir tie paši Septiņi gulētāji (27.06.) un arī ticējumi līdzīgi.
Ticējumi. Ja "Brāļu dienā" ielīst, līs septiņas nedēļas. Ja spīd saule – tā spīdēs septiņas nedēļas no vietas.
Vecie Pēteri 12. jūlijā. Laiks, kad vasara nobirdina pirmo asaru un no koka norauj pirmo lapu. Pienāks augusts un noraus divas. Šajā dienā lakstīgala beidz dziedāt un dzeguze kūkot.
Ticējumi. Ja diena skaidra, būs bagāts gads un labas ražas. Zeltains rīts - būs jauks siena laiks.
20. jūlijā Pērkona diena jeb Pūķa nakts. Diena, kurai sakars ar ticību Pērkonam. Tāpat arī vēlāk sekojošā Madaļa (Madalēna), kas ir 22. jūlijā. Pūķis simbolizē krītošās zvaigznes (perseīdas).
Ticējumi. Kurš šajās dienās bāžot šķūnī vai metot kaudzē sienu, to nosperšot Pērkons.
Jēkabi (25. jūlijs) jeb Saimnieku diena, ir jūlija galvenie svētki. Ap Jēkabiem sākas labības pļauja un Jēkabdienā varēja likt galdā pirmo jaunās maizes cepienu. Ja ne maizi, tad vismaz jauno rudzu biezputru. Kāva pirmo aunu un no šīs dienas arī jaunos kartupeļus, burkānus un ābolus drīkstēja raudzīt.
Ticējumi. Ja Jēkabos ap sauli mazi mākonīši – būs sniegiem bagāta ziema. Silta un gaiša Jēkaba diena paredz aukstus Ziemassvētkus.
Annas (26. jūlijs) ir Saimnieču diena. Gan Jēkabi, gan Annas bija iecienītas kāzu svinēšanai. Jēkabos jaunais saimnieks (dēls) varēja pārņemt mājas valdīšanu, bet Annās pārveda jauno saimnieci. Annas vainagā jābūt tikai maizes augu ziediem, lapām vai vārpām.
Ticējumi. Ja Annas dienā lietus līst tad rudenī būs daudz sēņu, bet rieksti būs tārpaini, un otrādi. Ja Annas dienā līst lietus, tad būs slapjš rudens.
Prognozes par tālāko vasaru
Siltās dienas, kas maija otrajā pusē ieskandināja vasaru, liecināja, ka turpmākā vasara neko daudz labāka par šīm dienām nebūs. Tālāk sekojošās 23., 25., 27. un 28. maija dienas norādīja uz to, ka jūnijs vasaras siltuma ziņā būs tuvu normai, bet pārsvarā sausāks kā parasti. Sekojot 27. maijam, laiks Jāņos rādās būt salīdzinoši vēss. Tālāk, jūlijs, aplaimos ar dažām karstām dienām un kopumā būs sausāks kā parasti. Augusts, iespējams, būs normas robežās, bet septembris vēsāks kā norma un sagaidāms agrs rudens. Ticējums saka, agrs pavasaris paredz arī agru rudeni.
Ja seko ticējumiem un zīmēm dabā, tad kopumā vasara rādās būt sausāka kā parasti, jo ziemā mežos tikpat kā nebija sniega. Bērzs pavasarī saplauka agrāk par alksni. Kurmju rosība bija liela ne tikai ziemā, bet arī pavasarī. Daudzviet oši saplauka agrāk par ozolu un vārnām ligzdas lielākoties koku galotnēs. Arī maijvaboļu rosība šopavasar izpalika. Tās ir zīmes, kas liecina vairāk par sausu, nekā slapju vasaru. Vismaz par vasaras pirmo pusi. Nokrišņi tādās vasarās pārsvarā īslaicīgi un reizēm kā stipras lietusgāzes. Jāņem vērā, ka sausās un mēreni siltās vasarās naktīs līdz Jāņiem vēl iespējamas salnas. Ticējums saka: Ja vasara iesākas ar lietiem, tad tā beidzas ar sausumu, un arī otrādi.
18. februārī, kas bija nozīmīga diena, lai vērotu, kāda būs vasara, bija mākoņains, vējains un silts. Tas norādīja uz to, ka vasarai kopumā liels karstums izpaliks un tā būs mērena, viduvēja Latvijas vasara. Savukārt 12. marts, kas paredz vasaru, bija ar nelielu salu un pārsvarā saulains. Tā ir zīme par to, ka vasara lielākoties sausa un silta.
Ņemot vērā šīs un citas ne mazāk svarīgas laika zīmes, rādās, ka tālāk vasarā, dienu, kad temperatūra sasniegs plus 30 un vairāk, varētu arī nebūt. Izņēmums varētu būt augusta pirmā puse, kad daždien un dažviet būs siltāks kā parasti. Vēlāk, augusta otrajā pusē, vēsāks, vairāk nokrišņu un tad jau arī rudens.
Tāda, lūk, rādās būt šī vasara, sekojot laika un dabas zīmēm, norāda Vilis Bukšs.
Avots: Laika vērotāja Viļa Bukša blogs