Sēņotājiem jāuzmanās – ērču kļūst arvien vairāk
Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) speciālisti aicina visus sēņotājus, ogotājus un ikvienu, kurš uzturās brīvā dabā būt piesardzīgiem, jo novērojumi liecina, ka līdzīgi kā ik gadus, sācies ērču rudens aktivitātes pieaugums. Tas nozīmē, ka ērču dabā ir vairāk.
Salīdzinot ar novērojumiem vasaras periodā, kad ērču ir mazāk, pēdējās dienās konstatēts, ka ērču monitoringa vietās Rīgas, Pierīgas un Latgales reģionā to aktivitāte, salīdzinot ar novēroto vasaras periodā, pieaugusi aptuveni 2-3 reizes, atsevišķās vietās sasniedzot ap 45 ērcēm uz vienu kilometru. Īpaši pieaudzis nepieaugušo ērču skaits, kuras ir grūti pamanāmas to niecīgā izmēra dēļ (ap 2 mm), tomēr arī var pārnest infekcijas slimību ierosinātājus.
SPKC epidemiologi atgādina, ka vakcinācija nodrošina aizsardzību tikai pret ērču encefalītu, tāpēc, lai neinficētos ar Laimas boreliozi jeb Laimas slimību un ērlihiozi, dodoties brīvā dabā apģērbs jāpielāgo tā, lai ērce nevarētu zem tā pakļūt – bikšu gali jāieliek zeķēs vai zābakos, aprocēm un apkaklei jābūt cieši pieguļošai, blūze vai krekls jāieliek biksēs. Ērces visbiežāk pieķeras garāmejošiem cilvēkiem potīšu augstumā (garākā zālē arī augstāk), tādēļ pat uz īsu brīdi iebrienot zālē, jānodrošinās, lai ērce nevarētu tikt zem apģērba.
Sēņojot un ogojot ieteicams valkāt gaišas drēbes, uz kurām ērces labi saskatāmas, lai pēc iespējas ātrāk tās varētu notraukt, bet kā papildus līdzekli vēlams izmantot arī repelentus ērču un odu atbaidīšanai, tomēr tie nepasargās, ja apģērbs nebūs pareizi pielāgots.
Pārnākot mājās no sēņošanas, ogošanas vai pastaigas, rūpīgi jāpārbauda, vai uz drēbēm un ķermeņa nav ērces. Tāpat jāpārbauda bērni un mājdzīvnieki. Jāatceras, ka ērces mājās var atnest arī ar noplūktām puķēm un zariem, brīdina mediķi.
SPKC atgādina, ka valsts apmaksāta bērnu vakcinācija pret ērču encefalītu notiek 27 Latvijas novados, kur pēdējo piecu gadu laikā konstatēta augstākā saslimstība ar ērču encefalītu.
Latvijā ērces galvenokārt uzturas mitrās un ēnainās vietās, priekšroku dodot jauktu koku mežiem ar labi attīstītu pamežu un aizaugušām pļavām. Ērces parasti sēž uz zāles stiebra apmēram 10 cm augstumā no zemes (maksimāli – līdz 1m augstumā), gaidot, kad garām ies piemērots upuris. Parasti cilvēki ērces kodienu nejūt. Jāņem arī vērā, ka ērces niecīgo izmēru dēļ to ir grūti pamanīt.
Ja ērce piesūkusies, tā jānoņem. Vēlams, lai to darītu medicīnas darbinieks. Tomēr ar tās izvilkšanu nedrīkst kavēties, jo Laima slimības risks paaugstinās, ērcei ilgāk atrodoties uz ķermeņa. Pirms ērces izvilkšanas ar spirtu jādezinficē vieta, kur tā piesūkusies. Ar tievu pinceti jāsatver ērce pēc iespējas tuvāk ādai, cenšoties ērci nesaspiest un lēni ar vienmērīgu kustību jāvelk ārā. Nekādā gadījumā nedrīkst saspiest vai sažņaugt ērci, jo var notikt ērces ķermeņa šķidruma injicēšanās ādā. To nedrīkst arī griezt, durt vai raut, jo ērces mutes daļa var palikt ādā un inficētais šķidrums no ērces var iekļūt brūcē.
Pēc ērces noņemšanas, tās piesūkšanās vietu apstrādā ar joda tinktūru, odekolonu vai spirtu. Rokas obligāti rūpīgi jānomazgā ar ziepēm. Nav ieteicams pieskarties ērcei ar pirkstiem, jo infekciju izraisītāji var nokļūt organismā caur mikrotraumām ādā vai nejauši aizskarot gļotādas. Tāpēc, ja nav pincetes un ērce jāizvelk ar pirkstiem, izmanto kādu starpliku – auduma gabalu, papīru, salveti vai gumijas cimdus. Var izmantot diega cilpu. To apsien ap ērces snuķīti pēc iespējas tuvāk ādai un, velkot aiz galiem, izņem ērci. Ja cilvēks nav vakcinēts pret ērču encefalītu, jāapmeklē ģimenes ārsts vai tuvākā ārstniecības iestāde. Pie ārsta jāgriežas arī gadījumā, ja ap ērces piesūkšanās vietu parādās apsarkums vai ir citas sliktas pašsajūtas pazīmes.