Sākot aizsalt Daugavai, ūdens līmenis nokrītas līdz zemākajai atzīmei pēdējos 12 gados
Iestājoties aukstākam laikam, mazajās ziemeļaustrumu upēs iespējama ledus parādīšanās, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs. Daugava no upes augšteces sākusi aizsalt, tas veicinājis jau tā zemā ūdens līmeņa samazināšanos vēl vairāk - līdz zemākajam rādītājam kopš 2002.gada.
Daugavas augštecē Baltkrievijā un Krievijā upi vietām jau pārklājis ledus, citviet ledus ir tikai gar krastu, iet vižņi un veidojas vižņu sablīvējumi. To ietekmē ūdens līmenis Krāslavas un Daugavpils novadā pēdējās diennaktīs pazeminājies par 30-60 centimetriem.
Ūdens līmenis Daugavā pie Daugavpils noslīdējis 111 centimetru zem novērojumu stacijas nulles punkta, un tas ir mazākais rādītājs kopš 2002.gada septembra, kad ūdens līmenis bija vēl par 13 centimetriem zemāks.
Daugavas vērotāji zina teikt, ka upei aizsalstot pie zema ūdenslīmeņa pavasarī gaidāmi plūdi, jo nebūs ūdens masas, kas pacel un aiznes ledu, tas drūzmēsies upes gultnē un radīs sastrēgumus.
Ūdens temperatūra pazeminājusies līdz nullei, un tuvākajās diennaktīs arī Latvijas teritorijā Daugava sāks aizsalt. Mazākās un seklākās ūdenstilpes Latvijas austrumos jau ir aizsalušas.
Ūdens līmenis Daugavā astoto mēnesi pēc kārtas saglabājas zem normas, negatīvi ietekmējot hidroelektrostacijās saražotās elektroenerģijas apjomu.
Šogad vienīgi gada pirmajos trīs mēnešos ūdens daudzums Daugavā bija lielāks par normu, un kopš aprīļa tas ir krietni zem ilggadējā vidējā rādītāja. Zemais ūdens līmenis skaidrojams ar mazo nokrišņu daudzumu upes baseinā Baltkrievijā un Krievijā.
Šogad desmit mēnešos Latvijas hidroelektrostacijās saražots par 28,6% mazāk elektroenerģijas nekā 2013.gada attiecīgajā laika periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati.