Vai augustā - Rudzu un Viršu mēnesī beidzot būs vasarīgi silts laiks? Prognozē laika vērotājs

Augusts būs nedaudz sausāks kā parasti, tāpat vasaras pēdējā mēnesī var atgriezties arī karstums, taču tas nebūs ilgstošs, jo jau mēneša vidū paliks vēsāks, savā blogā raksta laika zīmju vērotājs Vilis Bukšs.

Ticējums vēsta - ja augusta sākumā karsts, tad ziema būs auksta un sniegaina. Ja augusts silts, būs vējains oktobris.

Šogad mērenais un ar nokrišņiem ne sevišķi bagātais jūlijs ar līdzīgiem laika apstākļiem ietieksies arī augustā. Atbilstoši pagājušā janvāra nozīmīgajām dienām un februārim, kopumā augusts siltuma ziņā rādās būt tuvu mēneša vidējiem rādījumiem un nedaudz sausāks kā parasti.

Augustā nav gaidāmas ilgstošas lietavas, jo tās paliks rudenim. Sekojot Jurģa (23.aprīlis) vējiem, arī augustā pārsvarā valdīs dienvidrietumu, rietumu, ziemeļrietumu vēji.

Augusta pirmajā pusē, laikā līdz Labrencim (10.augusts), mēreni silts, pa daļai mākoņains un pārsvarā sauss laiks. Dažās dienās un dažviet temperatūra var pakāpties līdz plus 26. Nokrišņi īslaicīgi, bet reizēm stipri.

Mēneša vidū, laikā ap Vasaras Māru (15.augusts) palielināsies nokrišņu iespējamība un kļūs arī vēsāks. Šajā laikā biežāk mērens sēņu lietutiņš. Augusta otrajā pusē mainīgi laika apstākļi. Siltākas un saulainākas dienas mīsies ar mākoņainām.

Būs vairāk vējainu dienu. Vairāk saulainu dienu pirms Bērtuļa (24.augusts) un temperatūras ap plus 20, plus 22. Ap 25.augustu laiks būs nepastāvīgs. Dienas vēsākas, naktis dzestrākas. Mēneša beigās un septembra pirmajā pusē pārsvarā sauss, vairāk saules un vasaras izskaņas siltums. Šajā laikā naktis vēsas un salnu vietās iespējamas pirmās salnas.

Rudzu mēnesis daudziem mūsu gājputniem ir gatavošanās laiks tālajam ceļam uz dienvidiem. Mēneša pirmajā pusē prom dodas svīres, ķauķīši. Augusta otrajā pusē arī stārķi, čakstītes, mušķērāji, čurkstītes.

Ticējumi par augustu

Augusts ir viršu un riekstu, labības, sīpolu, ķiploku vākšanas un ziemāju sējas laiks. Laiks, kad nogatavojas pirmie āboli, kazenes un meža rieksti. Meža staipekņiem veidojas sporas, kartupeļiem vīst laksti un zalkšu mātīte dēj olas. Rudzu mēnesī zemniekam trīs galvenie darbi: pļaut, art un sēt. Ticējums saka, ka augusta saulīte sildot ūdeni dzisina. Viršu mēnesī smaržo pēc āboliem, sēnēm un viršu medus. Ja virši zied vairāk no galotnes – rudenī sals nāks lēnāk, bet būs stiprāks. Ja meža lazdās daudz riekstu – ziemas sākumā būs daudz sniega.

1. augusts. Jāvēro laiks, lai redzētu, kāds būs rudens. Ja šajā dienā sauss, tad turpmākās sešas nedēļas pārsvarā sauss. Slapjš – sešas nedēļas ar lietiem. Sauss un saulains 1. augusts – būs sauss rudens. Lietains – slapjš.

2. augusts ir jaunās maizes diena jeb Elijāss. Daudzviet siena laika beigas un labības pļaujas laika sākums. Par šo dienu ticējums saka: līdz pusdienai vasara, pēc pusdienām - rudens. No šīs dienas rīti ar aukstu rasu un odi pa retam vairs kož.

Ticējumi. Ja lietus līst, būs slapjš rudens. Ja saulains – rudens sauss.

7. augusts jeb Annas pēc vecā stila, nozīmīga diena laika vērojumos. Auksts rīts ar rasu, paredz aukstu ziemu. Lietaina diena – ziemā daudz sniega. Kāds laiks līdz pusdienām, tāds līdz Ziemassvētkiem. Kāds pēc pusdienām – tāds pēc Ziemassvētkiem. Sāk ievākt ievu ogas.

Labrencis jeb Uguns diena ir 10. augustā. Šajā dienā atpūtināja Uguns māti un uguni nekūra. Labrencī sākas rudzu sēja, pēc Labrenča visas labības kulšanas laiks. Tāpat linu plūkšana un kartupeļu norakšana. Cūkas šajā dienā vairs nedzina ganos, bet lika aizgaldā. Labrencis bija arī kazu kaujamā diena.

Ticējumi. Ja lauku apar Labrenča dienā – tur zāle neaug. Ja nedēļu pirms un pēc Labrenča nav salnu – būs vēls un silts rudens. Skaista Labrenča diena sola skaistu rudeni. Smidzinošs lietus un vējš Labrencī - nejauks rudens.

15. augusts - Lielā Māra jeb Vasaras Māra. Mielastam kāva aunu vai āzi. Ja bija tāds, kam zvaigzne vai krusts pierē, tad izvēlējās tādu, jo uzskatīja, ka tāda dzīvnieka ziedošana garajā ziemā pasargās no bada un slimībām. Uzkopa māju, jo kukaiņi, it sevišķi blusas, kas šai dienā izdzīti, atpakaļ vairs neatgriežas.

Ticējumi. Kāds laiks 15. augustā - tāds septembrī. Ja Lielās Māras naktī ir salna – būs agrs rudens. Ja sīpolus vāc 15. augustā – tie neizaugs lokos.

Laika vērojumiem nozīmīgas dienas ir no 16. līdz 19. augustam. Laika apstākļi šajās dienās paredz laiku no oktobra līdz janvārim. Laikā no 17. līdz 19. augustam vāc ķiplokus, sīpolus un sāk novākt agro ābolu ražu.

Bērtulis ir 24. augustā. Tā bija jēru kaujamā diena, arī rudens sēņošanas sākums. Bērtuļos beidzās medus vasara, bet sākās brūkleņu laiks. Govis šajā dienā ganos nedzina, jo uzskatīja, ka čūskas govīm var pienu un asinis izsūkt.

Ticējumi. Ja bezdelīgas pazūd pirms Bērtuļiem – būs agrs rudens. Ja Bērtuļos labs laiks – tāds viss rudens. Ja grib labus sīpolus – tie jārauj, vēlākais, Bērtuļa dienā. Ja grib garšīgu brūkleņu ievārījumu, tā jāvāra no Bērtuļos lasītām ogām.

25. augusts – Linu diena. Sākās linu plūkšana. Diena, kad dzērves „aiznes” launagu. Atpakaļ to „atnesīs” tikai nākamajos Jurģos (23. aprīlis).

Ticējumi. Ja lido dzērves, tad oktobra vidū salst. Ja dzērves nesteidzas, ziema nāks lēni un vēlu.

Avots: Viļa Bukša blogs