Laika vērotājs: Februārī bargs sals nedraud, bet marta beigās var strauji iestāties pavasaris

Pēc dažām dienām sāksies kalendārās ziemas pēdējais mēnesis - februāris. Vai tas būs sniegiem bagāts, vai silts un mitrs, prognozē dabas vērotājs Vilis Bukšs.

«Ja seko nozīmīgām dienām augustā un decembrī, tad februārim, tāpat kā decembrim un janvārim, vajadzētu būt ar mainīgiem laika apstākļiem un dažādiem nokrišņiem,» pieļauj Bukšs.

Laika vērotājs paredz pārsvarā sausu februāri ar lielāku salu mēneša vidū. Februāra mēnesī bargs sals nedraudot un iespējams, ka marta beigās strauji iestāsies pavasaris.

«Kopumā februāris būs ar mainīgiem laika apstākļiem mēneša pirmajā pusē un beigās. Ja mēneša sākumā neliels sals un īslaicīgi nokrišņi, kas pārsvarā sniegs, tad pēc 6.februāra atkal gaidāms atkusnis, brīžiem neliels lietus, atkala, sniegs. Februāra otrajā pusē mainīgi laika apstākļi. Vairāk nokrišņu un neliela līdz mērena sala dienas nomainīs dienas ar atkušņiem. Mēneša izskaņā, kad dienvidvējš pastums mākoņus un uzsmaidīs saulīte, varēs sajust arī pavasari,» savā interneta vietnē raksta Bukšs.

Šogad februāris Latvijas austrumos būšot tuvu ikgadējiem vidējiem mēneša rādījumiem gan nokrišņu, gan temperatūru ziņā. Sniega sega Latvijas austrumpusē brīžiem saruks, brīžiem palielināsies, bet nekur nepazudīs.

Ticējumi par februāri

Februāris ir melnā kraukļa, lielās zīles un dzeltenās stērstes laiks. Krauklis Sveču mēnesī būvē ligzdu un mēneša nogalē mātīte dēj olas. Puteņu mēnesī sāk „zāģēt” lielā zīle un pirmo riesta dziesmu ieskandina dzeltenā stērste. Zīdastes, kuras pārziemoja, uzsāk pavasara ceļošanu. Sarkankrūtīši sāk virzīties ziemeļu virzienā, kur vairāk un dziļāki egļu meži. Šajā laikā lācenes migā nāk pasaulē lācēni. Sniegs februārī jau smaržo pēc pavasara.

Ticējumi par februāri saka, ja Sveču mēnesī garas lāstekas, ziema būs gara. Auksts un sauss februāris paredz karstu augustu. Ja februāris silts, tad pavasaris auksts, bet ja lietains – pavasaris un vasara slapji. Ja puteņu mēneša sākums saulains un jauks, būs agrs un silts pavasaris. Jo aukstāka februāra pēdējā nedēļa, jo siltāks laiks gaidāms martā. Kāds laiks 1. februārī, tāds lielākoties visu mēnesi.
Sveču diena, Ziemas Māra, Svecaine jeb Grabenīca ir 2. februārī. Tā ir viena no Govju dienām un Vēja dienām. Izpriecu svētki, kad vajag gardi mieloties un daudz smieties.

Ticējumi. Ja ar Sveču dienā tecinātiem taukiem apsmērē lemešus – šo zemi nerok kurmji un zirgus nekož dunduri. Ja pusdienlaikā saule, būs agrs pavasaris, bet vasara lietaina. Ja Sveču dienā ilgi saule – būs slikts siena laiks.

5. februāris – Agates, Acu diena. Ar šajā dienā svētītu maizi sargā māju no uguns un lopus no slimībām.

Ticējumi. Ja Agates dienā stiprs sals, tad ilgāk par trīs dienām tas nebūs. Ja salā svīst logi – būs siltāk. Ja stiprā salā leduspuķu raksti tiecas augšup – sals turpināsies. Ja lejup – būs atkusnis.

6. februāris – Dārta, Doroteja. Pēc senas tradīcijas šajā dienā arī Metenis. Šī diena ir puslaiks no vecās līdz jaunajai maizei.

Ticējumi. Kāds laiks šajā dienā, tāds pārsvarā visu pavasari. Ja diena skaidra un saulaina, pavasaris būs silts. Ja sniegputenis – būs vēls pavasaris.

15. februāris – Vecā Ziemas Māra. Ja šajā dienā stiprs sals, pavasaris būs auksts un vēls. Ja snieg no rīta, laba būs agrā sēja. Ja dienas vidū, laba būs vidējā sēja. Ja vakarā, laba būs vēlā sēja.

24. februāris, citviet 25. februāris, ir Matīsa diena. Tā ir pirmā kustoņu diena. Dzīvā radība sāk mosties no ziemas miega. Sēklu pirms pavasara sējas šajā dienā izliek salā, jo saldēta sēkla dod labāku ražu.

Ticējumi. Ja istabā lido kodes, martā būs aukstums. Nedrīkst no meža nest žagarus, tad čūskas nāk tuvu pie mājas. Jo aukstāka Matīsa diena, jo siltāka būs Ģertrūde (17. marts).

Metenis, Vastlāvis jeb Vastlāvji šogad ir 28. februārī, bet nākamā diena, kas ir 1. marts, ir Pelnu diena. Metenis ir sensenā Jaungada nosaukums un Jaunā Saules gada sākums. Metenī iebrauc jaunos kumeļus un sievietēm sākās aužamais laiks. Meteņdienas ēdienkarte tik pat bagāta kā Ziemassvētkos, bet lai augtu gari mati un lini, jāvāra cūkas aste un pupas. Šī diena bija pēdējā, kad vēl gāja budēļos un „dzina Meteni”. Metenī priecājas, līdz galva iet riņķī un kājas astoņniekā…

Ticējumi. Ja Metenī snieg un dziļš sniegs – vasarā būs daudz sēņu un ogu.

Avots: Viļa Bukša blogs

Foto: jekabpils.lv