2024.gada 23. novembris

Zigfrīda, Zigrīda, Zigrīds

2020. gada bezmugurkaulnieks – ornamentētā pļavērce

2020. gada bezmugurkaulnieks – ornamentētā pļavērce

Latvijas Entomoloģijas biedrība (LEB) par "Gada bezmugurkaulnieku 2020" izvēlējās ornamentēto pļavērci (Dermacentor reticulatus), informēja biedrībā. Pļavērce ir radiniece labi zināmajām ganību ērcēm. Tā pārnēsā tos pašu slimību ierosinātājus kā ganību ērces – encefalīta vīrusu, borēlijas, babēzijas un citus, tāpēc tai ir svarīga veterinārā un medicīniskā nozīme. Pēdējos gados, iespējams, saistībā ar klimata pasiltināšanos, pļavērce paplašina savu areālu virzienā uz ziemeļiem. 2020. gadā entomologi turpinās šo ērci pētīt, iesaistot arī iedzīvotājus.

No apmēram 1000 ērču sugām Latvijā tikai dažas ir asinssūcējas un slimību pārnesējas. Ornamentētā pļavērce pēc izskata ir lielāka, masīvāka un ātrāka par parastajām ganību ērcēm. Tās ķermenis ir brūns ar gaišāku neregulāru rakstu. Pieaugušas apaugļotas mātītes olas dēj augsnē. Izšķīlušies kāpuri barojas ar sīkajiem zīdītājiem – strupastēm, kurmjiem, ciršļiem, ežiem, zaķiem un citiem. Pēc ādas maiņas kāpuri pārvēršas par nimfām, kurām ir līdzīgs dzīves veids. Kāpuriem un nimfām pārsvarā ir slēpts dzīves veids, un tās reti piesūcas lieliem dzīvniekiem. Pēc nākošās ādas maiņas nimfas pārvēršas par pieaugušajām ērcēm. Tās, atšķirībā no nepieaugušajām, izvēlas uzbrukt lieliem savvaļas zīdītājiem un mājdzīvniekiem, paretam arī cilvēkam.

Ērces dzīves laikā asinis sūc trīs reizes. Atkārtoti sūcot asinis, dažādi slimību ierosinātāji var tikt pārnesti no dzīvnieka uz dzīvnieku un arī uz cilvēku. Ērces var pārnest: ērču encefalīta vīrusu, tularēmijas, Q-drudža, Laimas boreliozes, anaplazmas baktērijas, vienšūņus no Babesia un Theileria ģintīm un vēl citus dzīvnieku un cilvēka slimību ierosinātājus.

Pēdējos gados ērce paplašina izplatības areālu. Savvaļas dzīvnieki un mājdzīvnieki ērces pārnes arvien tālāk uz ziemeļiem no tās dabiskā areāla Viduseiropas mērenajā zonā. Pateicoties siltajām ziemām, ērces var veiksmīgi pārziemot. Tās acīmredzot ir pielāgojušās Latvijas klimatiskajiem apstākļiem. 2019. gadā pirmā ērce novērota 21. februārī, pēdējā – 30. decembrī. Lielāka to aktivitāte ir pavasarī.

Pašlaik zināms, ka Latvijā ornamentētā pļavērce pārsvarā sastopama aizaugušos zālājos un izcirtumos, kuros ir bagātīga kūla un kuri aizaug ar krūmiem. Šādos biotopos ir labvēlīgi apstākļi sīko zīdītāju attīstībai, tajos barojas arī lielie zīdītāji, piemēram, briežveidīgie un meža cūkas. Zālāju aizaugšana ir viens no iemesliem sugas straujai izplatībai. Ērču blīvums var sasniegt pat 150 īpatņu uz 200 kvadrātmetriem. Pļavērce mežos sastopama reti, taču aizaugošos izcirtumos – biežāk.

Entomoloģijas biedrība vēlas iesaistīt ikvienu Latvijas iedzīvotāju ornamentētās pļavērces izpētē.

Ja novērota pļavērce, to var nofotografēt un foto atsūtīt uz voldemars.spungis@lu.lv.  Ievāktās ērces var arī ielikt plastmasas aizspiežamos maisiņos un atsūtīt parastā vēstulē. Svarīgi iegūt pašu ērci, lai noteiktu patogēnu klātbūtni tajā.

Latvijas Entomoloģijas biedrība ir brīvprātīga, zinātniska biedrība, kas apvieno Latvijas un ārvalstu profesionāļus un amatierus, kuri veic kukaiņu un citu bezmugurkaulnieku izpēti un veicina reti sastopamu sugu aizsardzību. Latvijas Entomoloģijas biedrība ir dibināta 1951. gadā un ir vecākā nepārtraukti pastāvošā dabas izpētes biedrība Latvijā. Katru gadu kopš 1999. gada Latvijas Entomoloģijas biedrība izvirza "Gada kukaini", un kopš 2008. gada – arī citus "Gada bezmugurkaulniekus", ar mērķi izglītot plašāku sabiedrību par Latvijas dabu.

Atstājiet komentāru