2022.gada 26. maijs

Eduards, Edvards, Varis

 Laika vērotājs: Ziemas pēdējam - Sveču, Puteņu un Ziemeļvēja mēnesim - vajadzētu būt aukstam un bez lieliem nokrišņiem

Laika vērotājs: Ziemas pēdējam - Sveču, Puteņu un Ziemeļvēja mēnesim - vajadzētu būt aukstam un bez lieliem nokrišņiem

Ja seko norisēm dabā un nozīmīgām dienām augustā, decembrī, tad kalendārās ziemas pēdējam mēnesim februārim vajadzētu būt aukstam un bez lieliem nokrišņiem, tā savā blogā informē laika vērotājs no Viļakas Vilis Bukšs.

20.augusts, kas bija saulains un silts, paredz pārsvarā sausu februāri un lielāku salu mēneša vidū. Līdzīgi 20. augustam arī 27. decembris liecina par salīdzinoši aukstu Sveču mēnesi. Savukārt 12. janvārī pēc kautas cūkas liesas varēja vērot, kāda tad būs atlikusī ziema? Liesa vienmērīga un gara, ar nelielu sabiezinājumu galā. Tā ir zīme, ka arī martā vēl turpināsies ziema un īstu pavasari līdz Lieldienām (4. aprīlis) nav ko gaidīt.

Puteņu mēnesis rādās būt ar mainīgiem, „zāģa zobiem” līdzīgiem laika apstākļiem mēneša pirmajā pusē un beigās. Ja Sveču mēneša sākumā neliels sals un īslaicīgi nokrišņi, tad laikā ap Dārtu (6.februāris), sals var pastiprināties. Skaidrās dilstoša mēneša naktīs temperatūra dažviet var noslīdēt līdz mīnus 20 grādu atzīmei. Tas nebūs ilgi. Dārtas sals ilgāk par trīs dienām nenoturas. Dienām ar salu sekos īslaicīgs atlaidenis, neliels sniegs, slapjš sniegs. Ceļi šajā laikā slideni.

Februāra vidū, mēness fāzēm mainoties, sagaidāms vēl viens aukstuma vilnītis, kad temperatūra skaidrās bezvēja naktīs dažviet var nokrist līdz mīnus 18, 20 grādiem. Vēlāk mainīgi laika apstākļi. Mēneša otrajā pusē vairāk nokrišņu un neliela līdz mērena sala dienas nomainīs dienas ar īsiem atkušņiem. Mēneša izskaņā neliels īslaicīgs sniegs, naktīs viegls sals un temperatūra dienas laikā tuvu nullei. Ceļi slideni.

Kopumā februāris būs tuvu ikgadējiem vidējiem mēneša rādījumiem gan nokrišņu, gan temperatūru ziņā. Tuvāk jūrai siltāks kā parasti. Sniega sega lielā Latvijas daļā nedaudz saruks, maķenīt papildināsies, bet nekur nepazudīs. Neskatoties uz to, ka Sveču mēnesis vēl ir stiprs ziemas mēnesis, sniegs februārī jau smaržo pēc pavasara un salīdzinot ar janvāri, saules gaisma pieaug par nepilnām 30 stundām...

Laika zīmes. Februāris (Sveču, Puteņu, Ziemeļvēja mēnesis)

Februāris ir melnā kraukļa, lielās zīles un dzeltenās stērstes laiks. Krauklis Sveču mēnesī būvē ligzdu un mēneša nogalē mātīte dēj olas. Puteņu mēnesī sāk „zāģēt” lielā zīle un pirmo riesta dziesmu ieskandina dzeltenā stērste. Zīdastes, kuras pārziemoja, uzsāk pavasara ceļošanu. Sarkankrūtīši sāk virzīties ziemeļu virzienā, kur vairāk un dziļāki egļu meži. Šajā laikā lācenes migā nāk pasaulē lācēni. Sniegs februārī jau smaržo pēc pavasara.

Tautas gudrība saka, ja Sveču mēnesī garas lāstekas, ziema būs gara. Auksts un sauss februāris paredz karstu augustu. Ja februāris silts, tad pavasaris auksts, bet ja lietains – pavasaris un vasara slapji. Ja puteņu mēneša sākums saulains un jauks, būs agrs un silts pavasaris. Jo aukstāka februāra pēdējā nedēļa, jo siltāks laiks gaidāms martā. Kāds laiks 1. februārī, tāds lielākoties visu mēnesi.

Sveču diena, Ziemas Māra, Svecaine jeb Grabenīca ir 2. februārī. Tā ir viena no Govju dienām un Vēja dienām. Izpriecu svētki, kad vajag gardi mieloties un daudz smieties.

Ticējumi. Ja ar Sveču dienā tecinātiem taukiem apsmērē lemešus – šo zemi nerok kurmji, un zirgus nekož dunduri. Ja pusdienlaikā saule, būs agrs pavasaris, bet vasara lietaina. Ja Sveču dienā ilgi saule – būs slikts siena laiks.

5. februāris – Agates, Acu diena. Ar šajā dienā svētītu maizi sargā māju no uguns un lopus no slimībām.

Ticējumi. Ja Agates dienā stiprs sals, tad ilgāk par trīs dienām tas nebūs. Ja salā svīst logi – būs siltāk. Ja stiprā salā leduspuķu raksti tiecas augšup – sals turpināsies. Ja lejup – būs atkusnis.

6. februāris – Dārta, Doroteja. Pēc senas tradīcijas šajā dienā arī Metenis. Šī diena ir puslaiks no vecās līdz jaunajai maizei.

Ticējumi. Kāds laiks šajā dienā, tāds pārsvarā visu pavasari. Ja diena skaidra un saulaina, pavasaris būs silts. Ja sniegputenis – būs vēls pavasaris.

15. februāris – Vecā Ziemas Māra. Ja šajā dienā stiprs sals, pavasaris būs auksts un vēls. Ja snieg no rīta, laba būs agrā sēja. Ja dienas vidū, laba būs vidējā sēja. Ja vakarā, laba būs vēlā sēja.

Metenis, Vastlāvis jeb Vastlāvji šogad 16. februārī, bet Pelnu diena ir trešdienā – 17. februārī. Metenis ir sensenā Jaungada nosaukums un Jauna Saules gada sākums. Metenī iebrauc jaunos kumeļus un sievietēm sākas aužamais laiks. Meteņdienas ēdienkarte tikpat bagāta kā Ziemassvētkos, bet lai augtu gari mati un lini, jāvāra cūkas aste un pupas. Šī diena bija pēdējā, kad vēl gāja budēļos un „dzina Meteni”. Metenī priecājas, līdz galva iet riņķī un kājas astoņniekā…

Ticējumi. Ja Metenī snieg un dziļš sniegs – vasarā būs daudz sēņu un ogu.

24. februāris, citviet 25. februāris, ir Matīsa diena. Tā ir pirmā kustoņu diena. Dzīvā radība sāk mosties no ziemas miega. Sēklu pirms pavasara sējas šajā dienā izliek salā, jo saldēta sēkla dod labāku ražu.

Ticējumi. Ja istabā lido kodes, martā būs aukstums. Nedrīkst no meža nest žagarus, tad čūskas nāk tuvu pie mājas. Jo aukstāka Matīsa diena, jo siltāka būs Ģertrūde (17. marts).

Foto: jekabpils.lv
Avots: Viļa Bukša blogs

Atstājiet komentāru