«Bior» pētījums: Visvairāk ērču ir jaukto koku mežos, zvēru takās
- 17 julijs 2021 --
- 0Komentāri
Latvijā bīstamākais kukainis ir ērce – tā pārnēsā saslimšanas. Ērcēm te ir normāli dzīves apstākļi. Temperatūra augsta, mitruma pietiekami daudz, tāpēc tās ir ļoti aktīvas.
Cilvēkam kož trīs ērču sugas – divas vietējas, trešā invazīva – ornamentētā pļavērce.
"Daudzi domā, ka šogad ērču ir vairāk nekā citus gadus, bet tas tā nav. Ērču ir tikpat daudz, cik iepriekšējā gadā," norāda V. Spuņģis. Tas tika izpētīts trīs gadus veiktajā "Bior" pētījumā par ērču izplatību visā Latvijā. Tika aptverti dažādi biotopi – meži, lauki, ganību lauki, suņu pastaigu laukumi, pilsētas parki.
"Pāri zemei vilkām flaneļa paladziņu un vērojām, cik daudz ērču pie tā pieķeras."
Pētījumā ērces tika salasītas, sašķirotas pa sugām, tad nodotas uz molekulārajām analīzēm, lai uzzinātu, kuras ir slimību pārnēsātājas.
Vislabvēlīgākie ērču biotopi ir tur, kur ir dzīvnieki. Pētījumā lielākā ērču daudzveidība un skaits novērota jauktos mežos, kur ir samērā gaišs un kur ir zālīte apakšā, īpaši iecienītas ir zvēru izveidotās taciņas, tā sacīja V. Spuņģis.
“Ja meža stiga ir nedaudz aizaugusi ar zālīti, tad tā ir ļoti laba vieta zālēdājiem. Ērce piesūcas un tad, kad tā ir paēdusi, tad tā krīt zemē. Un tā krīt zemē, kur ir visvairāk dzīvnieku.”
Lai gan sabiedrībā ir priekštats, ka ērces ir visur, kur ir zālājs, īpaši – parkos, pētījumā atklāts tieši pretējais: “Vietējās ērces ir nevienmērīgi dažādos biotopos izplatītas. Piemēram, tās mēs neatradām pilsētas parkos, par kuriem klīst mīti. Neatradām viltus zālājos. Neatradām apdzīvotās vietās. Ļoti reti tās bija ganībās, zālājos. Reti ir sausos priežu mežos, jo tur dzīvnieku ir mazāk.”
Ērce izdēj 500–600 olas, bet no tām pēc gada izdzīvo viena vai divas.
“Ērce uzrāpjas pa zāles stiebriņu augšā, izpleš divas no astoņām kājām un gaida, ka kāds paies garām. Cerība uz izdzīvošanu ir ļoti maza.”
Mirstību ietekmē ne tikai tas, ka ir salīdzinoši niecīga iespēja iegūt upuri, kam piesūkties, bet arī tas, ka kāpuri ir jūtīgi pret karstumu, tie aiziet bojā no slāpēm, izkalšanas.
Cilvēkam mēdz piesūkties trīs sugu ērces, divas ir vietējās – ganību sugu ērces, trešā ir invazīva – ornamentētā pļavērce, kas Latvijā ienākusi pirms 20 gadiem.
Ornamentētā pļavērce ir lielāka, ātrāka, skaistāka. Un interesanti, ka tās ir izplatītas visos Latvijas reģionos, izņemot Vidzemi un Latvijas ziemeļus. Iemesls tam ir dzīvnieku migrācija. Ornamentētā pļavērce ienāca no Austrumeiropas, sākumā ielencot Latvijas dienvidus, taču dzīvnieki nav paguvuši tās pārnest pāri Daugavai.
Daugavas posmā pie Jēkabpils – tur dzīvnieki brīvi peld pāri un pārnes ērces uz Latgales dienvidiem, centru.
Velkot deķīti vienā vietā 200 metru garumā, tika salasītas 250 ornamentētās pļavērces. Tas nozīmē, ka uz vienu metru pa ērcei. "Ja tādai vietai ej cauri, uz biksēm būs pāris desmiti ērču," skaidro V. Spuņģis.
Pētnieks norāda, ka ornamentētā pļavērce nav tik nikna kā vietējās. Tai ir vajadzīgs apmatojums. Pie plikas miesas tā nesūcas. Parasti cilvēkam tās mēģina iekosties galvā.
Avots; lsm.lv