Nedēļas nogalē gaidāma bīstama laika parādība – atkala!
- 08 decembris 2021 --
- 0Komentāri
Aktuālie prognožu dati norāda, ka atbilstoša situācija, lai veidotos atkala, mūsu reģionā gaidāma šīs nedēļas izskaņā piektdien un sestdien. Aukstās gaisa masas, kas atnesa stipro salu, lēnām atkāpsies uz ziemeļaustrumiem, bet no dienvidiem jau strauji ieplūdīs siltās gaisa masas. Gaisa temperatūra pie zemes virsmas vēl saglabāsies zemāka par 0 grādiem, bet gaidāms, ka līs lietus. Visintensīvākā atkala ir gaidāma valsts austrumu daļā, Latgalē, tomēr arī pārējā teritorijā tā tiks novērota.
Līdz ar to sagaidāms, ka šajā nedēļas izskaņā būs:
• ļoti slideni ceļi, ielas un trotuāri, jo apledojums veidosies atkalas rezultātā; papildus jāmin, ka sestdien atkalu un sniegu jau nomainīs lietus un gaisa temperatūra būs augstāka par 0 grādiem. Līdz ar to ļoti slideni būs arī tie ceļi, uz kuriem ir piebraukts sniegs. Noteikti ir jāizvērtē:
o vai ir nepieciešams doties ceļā ar auto vai kājām,
o ja dodaties ceļā, vai ir atbilstoši apavi un automašīna ir aprīkota atbilstoši šiem bīstamajiem ziemas apstākļiem;
• pastāv augsts risks, ka papildu sniegam, kurš ir piesalis vadiem un koku zariem, uz tiem vēl veidosies apledojuma kārta – svars būtiski pieaugs un ir risks, ka tie lūzīs.
Kas ir atkala?
Atkala – tas ir īpašs nokrišņu veids, kad pāratdzesētas (sasalstoša) lietus lāses negatīvas gaisa temperatūras apstākļos nonāk uz zemes virsmas, priekšmetiem un dabas objektiem, veidojot kristāldzidru ledus kārtiņu.
Atkalas radītā ietekme:
• slideni ceļi, ielas un trotuāri – samazinās kopējā transporta kustība, palielinās avāriju risks, kā arī traumu risks gājējiem,
• no lielā apledojuma svara tiek noliekti un var lūzt koku zari un pat koki, pārtrūkt elektropadeves līnijas. Rodas elektropadeves traucējumi, ēkām u.c. objektiem var rasties bojājumi,
• ja zemes virsmu klāj sniegs, virs tā izveidojas ledus kārta – sērsna, tas apdraud meža dzīvniekus.
Kādēļ dabā rodas šāda situācija?
Pie zemes virsmas atrodas auksts gaiss – tas ir smags un mazkustīgs. Gaisa temperatūra piezemes gaisa slānī ir zemāka par 0 grādiem, atsevišķos gadījumos sasniedzot pat -4…-6 grādus. Savukārt augšējos atmosfēras slāņos (0,5 – 1 – 2 km augstumā) pakāpeniski ieplūst siltas gaisa masas, kuru temperatūra ir augstāka par 0 grādiem. Tās ir salīdzinoši vieglas un nespēj ātri “izkustināt” pie zemes virsmas esošās aukstās gaisa masas.
Līdz ar to sniegs, kas ir izveidojies mākoņos, krītot cauri augšējos atmosfēras slāņos izvietotajam siltajam gaisa slānim, izkūst, bet, sasniedzot zemes virsmu, kur ir aukstais gaiss, nepaspēj sasalt – mēs novērojam atkalu.