Saeimas komisijas vadītāja: Jau šī gada valsts budžetā ir jāparedz līdzekļi Jēkabpils aizsargvaļņa rekonstrukcijai
- LETA --
- 14 janvaris 2023 --
- 0Komentāri
Sestdien Mieriņa apmeklēja Jēkabpili, lai klātienē novērtētu situāciju, ko izraisījuši plūdi Daugavā. Viņa piedalījās arī Jēkabpils novada pašvaldības civilās aizsardzības komisijas sēdē, lai pārrunātu darāmos darbus.
Viņa norādīja, ka būs vēl jādiskutē par plūdu seku novēršanu un nodarīto zaudējumu kompensēšanu Jēkabpils iedzīvotājiem. Mieriņa akcentēja, ka pašvaldība pati to nevarēs izdarīt, tāpēc būs jāaicina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) gatavoties zaudējumu kompensācijai. Finansējums šim mērķim arī ir jāiekļauj šī gada valsts budžetā.
Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vadītāja sacīja, ka pēc novadu apvienošanas pašvaldības civilās aizsardzības komisija ir plaša, turklāt nav apzinātas vēl visas applūdušās teritorijas. Tas, Mieriņas ieskatā, liecina par nepieciešamību atjaunot programmu plūdu risku mazināšanai, jo Jēkabpils nav vienīgā, kurai būs nepieciešams mērķtiecīgs valsts atbalsts plūdu seku likvidēšanā.
"Jēkabpilieši teica, ka daudzu gadu garumā ir runāts par preventīviem pasākumiem, piemēram, Daugavas tīrīšanu pie Pļaviņām, tomēr nekas lietas labā nav darīts. Tāpēc ir jāapkopo informācija par visiem pasākumiem, kas obligāti darāmi un jāparedz tiem līdzekļi no valsts budžeta," teica Mieriņa, piebilstot, ka būs jāveic arī hidromodelēšana, lai būtu skaidri saprotams, kā rīkoties atkarībā no ūdens līmeņa.
Mieriņa uzsvēra, ka nākamās nedēļas otrdienā, 17.janvārī, viņa lūgs mainīt Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas darba kārtību, lai kā pirmo varētu skatīt jautājumu par situāciju Jēkabpilī, diskutētu par nepieciešamo finansējumu un rīcības plānu. Tāpat plānots aicināt valdību un Saeimu budžetā paredzēt līdzekļus, lai jau šogad varētu veikt visus nepieciešamos darbus.
Kā ziņots, sestdien no rīta ūdens līmenis Daugavā pie Jēkabpils sasniedzis 8,92 metrus virs novērojumu stacijas nulles punkta, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra operatīvā informācija.
Pēdējās diennakts laikā ūdens kāpis par aptuveni 70 centimetriem, līdz 1981.gada plūdu rekordam atlikuši mazāk nekā desmit centimetri. Īsi pēc plkst.9 ūdens līmenis bija pacēlies līdz 8,92 metriem virs novērojumu stacijas nulles punkta, savukārt vēsturiski augstākais rādītājs šajā vietā fiksēts 1981.gada 31.martā - 8,97 metri virs stacijas nulles punkta. Pilsētā applūst arvien jaunas teritorijas.