2024.gada 4. maijs

Vijolīte, Viola, Vizbulīte

Teiču dabas rezervātā atklātas raksturīgākās iezīmes neskarto ezeru unikālām ekoloģiskajām īpašībām

Teiču dabas rezervātā atklātas raksturīgākās iezīmes neskarto ezeru unikālām ekoloģiskajām īpašībām

Pētījumā par cilvēka neskartiem ezeriem Teiču dabas rezervātā atklātas raksturīgākās iezīmes ezeru unikālām ekoloģiskajām īpašībām, informē Latvijas Hidroekoloģijas institūta (LHEI) pētnieks Matīss Žagars.

Pasaulē patlaban ir pavisam maz cilvēku darbības neskartu vietu. Viena no šādām teritorijām - Teiču dabas rezervāts - atrodama Latvijā. Rezervāta teritorija, kas slēgta apmeklētājiem, aptver 19 000 hektāru sūnainu purvu, kur katrā solī iestieg kājas un uz rezervātā iemaldījušos cilvēku neizpratnē nolūkojas aļņi un dzērves.

Žagars Teiču purvu raksturo, kā noslēpumiem pilnu dzīvu organismu, kas nerimtīgi aug un attīstās - sūnas aug strauji, tām atmirstot veidojas slānis, uz kura aug nākamā purva kārta. Jaunie sūnu slāņi spiež uz vecajiem, un purvs, laikam ejot, plaisā. Plaisās pēdējo 2000-3000 gadu laikā izveidojušies 18 ezeri.

LHEI pētnieki zinātniskā projektā pabeiguši pētījumu septiņu Teiču rezervāta ezeros. Iegūtie dati ļauj ieskatīties šo īpatnējo un nomaļo ekosistēmu funkcionēšanā.

Pētnieki uzzinājuši, ka ezeru ūdens ir ļoti tīrs, bet tam ir augsts skābums, kas neļauj augt ūdensaugiem. Izdzīvot tur spēj tikai izturīgākās mikroskopisko aļģu un dzīvnieku sugas. Savukārt ezeru kūdraino grunti apdzīvo tikai odu, spāru un citu sauszemes kukaiņu kāpuri. Ne visos purva ezeros dzīvo zivis - divos no ezeriem zivis zinātnieki nav atraduši. Ezeri bez zivīm ir kā telpas bez durvīm - tajos neietek upes, un zivis tur evolūcijas gaitā nekad nav nokļuvušas.

Nozīmīgākais projekta rezultāts ir tas, ka pētniekiem izdevies atrast iezīmes, kas raksturo šo neskarto ezeru unikālas ekoloģiskas īpašības. Tādējādi pētījuma rezultātiem būs praktisks pielietojums ūdens resursu apsaimniekošanas plānošanā un organizēšanā. Iegūtais atskaites punkts palīdz nodefinēt, uz kurieni tiekties, saimniekojot laikmetā, kad tīru ūdeņu paliek arvien mazāk, uzsver Žagars.

Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansēto pēcdoktorantūras pētniecības projektu "Dabiskas purva ezeru ekosistēmas - meklējot ekoloģiskus parametrus, kas ilustrē cilvēka ietekmes neskartu ekosistēmu funkcionēšanu" īsteno LHEI sadarbībā ar Kopenhāgenas Universitāti. Pētījuma veikšana Teiču dabas rezervātā saskaņota ar Dabas aizsardzības pārvaldi.

Atstājiet komentāru