Intervija ar Hariju Vītoliņu
- 23 augusts 2023 --
- 1Komentāri
Pirms lielā notikuma Edijs Zalaks uz interviju aicināja Latvijas hokeja izlases galveno treneri Hariju Vītoliņu.
EZ.: Paldies, ka piekritāt intervijai, šī intervija tiek veltīta Jēkabpils jaunajiem hokejistiem un notiek saistībā ar labdarības pasākumu “Roks un hokejs”, uz kuru arī Jūs atbrauksiet un visa Latvija gaida, kad Jūs atkal uzkāpsiet uz ledus un pieskarsieties ripai. Pasākums notiks 26. augustā, liels paldies sponsoriem. Pirmais jautājums – Vai bankets pēc pasaules čempionāta vēl turpinās? Ja turpinās, tad uz kurieni jābrauc?
HV.: Sestdien jābrauc uz Jēkabpili. Visu laiku notiek kaut kādas tikšanās, intervijas, varbūt nav tik intensīvas, kā pēc pasaules čempionāta, bet tāpat cilvēki grib satikties, aprunāties un tikšanās notiek. Negribās atteikt nevienam, jo visi sekojuši līdzi, mūs atbalstījuši.
EZ.: Tas arī ir smags darbs – tikties ar cilvēkiem, dot intervijas, vienmēr ir jāsmaida. Grūti?
HV.: Nu tā ir, tā ir.
EZ.: Hokeju vieglāk spēlēt?
HV.: Tur koncentrēties vieglāk, spēle seko spēlei, viss mainās, bet ko tu pasaki intervijā, to otrreiz nepateiksi, jādomā, ko tu runā. Jā, tā tas ir.
EZ.: Kādi bija uzstādījumi pirms pasaules čempionāta "džekiem" un kā Jūs viņus motivējāt?
HV.: To esmu teicis jau vairākkārt – motivācija ir spēlēt izlasē, papildus motivācija nebija vajadzīga. Viss sākas ar informācijas izpēti, puiši saprata, ko mēs no viņiem gribam. Viņi saprata, ka ir izlasē un nevar pievilt. Jā, viņi noticēja sev, noticēja tam, ko dara, noticēja mums, saprata, ko mēs no viņiem gribam, izveidojās radošs kopdarbs, bija ticība mums, ticība viņiem, viņiem ticība pašiem sev un tam, ko dara un ticība tam, ka mēs kaut ko varam izdarīt.
EZ.: Pēc kādām īpašībām atlasījāt spēlētājus, kādi ir jūsu, Harija Vītoliņa, galvenie kritēriji?
HV.: Mēs neesam daudzmiljonu tauta, kur man būtu 300 kandidātu no kuriem izvēlēties. Mums ir daudz perspektīvu spēlētāju un tie kritēriji bija vienkārši, uzdevums bija skatīties individuāli, lai ir labā fiziskā formā un bija jāsaliek maiņas, kas ar ko sader kopā, skatījāmies no situācijas. Tie, kuri šogad netika izlasē arī sevi labi parādīja ar labām izredzēm uz nākotni. Maiņas, ko salikām pamainījām, variējām, skatījāmies no situācijas, kāda tajā brīdī ir labākā.
EZ.: Kurš spēlētājs, Jūsuprāt visvairāk progresēja pasaules čempionāta laikā?
HV.: Es domāju, ka visi, jo visi spēlētāji parādīja sevi no vislabākās puses.
EZ.: Jūs esat demokrātisks.
HV.: Jā, jo tā ir komandas spēle, un es nevaru izcelt kādu, protams, lielu darbu padarīja kapteinis un viņa asistenti. Tie ir tie cilvēki, kas stāv starp treneri un komandu. Viņi ir uz vietas ar komandu, ir ģērbtuvē, ir atbildīgi par komandu. Viņi strādāja ļoti labi un katrs spēlētājs veica lielu soli uz priekšu savā attīstībā. Viņi pārliecinājās, ka mēs varam kaut ko izdarīt. Jātic sev, jātic tam, ko dari, jātic saviem spēkiem.
EZ.: Kurš bija pirmais cilvēks, kuram jūs uzzvanījāt pēc himnas, kad dabūjāt kausu?
HV.: Pirmajai es piezvanīju sievai. Nesanāca uzreiz pēc himnas, jo pēc tam bija intervijas, sarunas. Kā otrajai zvanīju meitai.
EZ.: Jēkabpilī pirms trim gadiem uzcēla multi halli un tur ir arī hokeja laukums, agrāk mums tāda nebija, bet bija labi spēlētāji, kas sasniedza diezgan augstu līmeni Latvijā, kā piemēram, Mārtiņš Jakovļevs, Sandis Mežaraups, Oskars Ancītis, bet “džekiem’ nācās braukt uz Liepāju, Rīgu vai Daugavpili. Tagad mūsu mazajiem censoņiem ir savs laukums. Ko jūs ieteiktu vadībai vai sporta direkcijai, kādas lietas viņiem būtu jādara, lai nepazaudētu to, kas ir un mums būtu jauni hokeja talanti, kuri būtu spējīgi cīnīties Latvijas un pasaules mērogā?
HV.: Pirmkārt, bērni ir jāieinteresē un viss ir atkarīgs no trenera. Pirmā trenera, kas sāk, darbu uzdevums panākt, ka bērns iemīl hokeju, bērnā jārada interese par šo sporta veidu. Bērnam jāgūst bauda no tā, ko viņš dara treniņā, bērnu nevar piespiest spēlēt hokeju. Liela atbildība ir treneriem, organizatoriem, lai bērni nāktu ar prieku, lai gūtu baudu no treniņa un, aizejot mājās, vecākiem teiktu – es gribu vēl uz treniņu. Tā bērnā rodas interese par hokeju, hokejam ir jārada gandarījums, protams, bērns augs, kļūs vecāks, mācīsies disciplīnu, bet no sākuma jārada vide, lai bērns gribētu spēlēt hokeju, lai viņam patīk to darīt, lai viņš gribētu vēl un vēl atgriezties laukumā.
EZ: Kādus sporta veidus Jūs ieteiktu apmeklēt līdztekus hokejam? Piemēram, ukraiņu bokseris Vasils Lomačenko, lai būtu ātras kājas, gāja dejot tautas dejas, arī hokeju, starp citu, spēlēja. Kas, Jūsuprāt, būtu nepieciešams hokejā, lai bērns attīstītos vēl vairāk?
HV.: Es nepateikšu, kurš konkrēti sporta veids, bet viennozīmīgi, paralēli hokejam, ja viņš ir tikko iesācējs no 5-6 gadi, bērnam viennozīmīgi jānodarbojas ar vēl kādu sporta veidu vai citām lietām, lai viņš var salīdzināt dažādību. Tas nav svarīgi vai tas ir sports, vai mūzika, vai dejas – viņam paralēli vēl kaut kas jādara, jābūt plašākam redzes lokam, jāsaprot, kā dažādās situācijās viņš jūtās, protams, neaizmirstot par mācībām.
EZ.: Hokejistam ir jābūt gudram?
HV.: Jā, tā ir. Viennozīmīgi vecākiem ir jāizplāno bērna augšana tā, lai paralēli mācībām, bērns var nodarboties vēl arī ar citām lietām.
EZ.: Kāds ir hokeja amatieru līmenis Latvijā, tajā skaitā Jēkabpilī, vai amatieru hokejs mums ir vajadzīgs?
HV.: Amatieru hokejs ir visās valstīs. Cilvēki spēlē, gūst baudu. Amatieru hokejs nav virslīga. Virslīgā hokejam cenšas pieiet profesionāli. Tur spēlētāji trenējas katru dienu, amatieru hokejā tā tas nav. Ja runājam tīri par amatieriem, viņi ir bijuši visu laiku, tie ir cilvēki, kas spēlē un gūst baudu no spēles. Pieradina spēlei savus bērnus. Ja tētis spēlē, arī bērni grib spēlēt. Mums jākoncentrējas uz to, lai bērni nāk, lai viņiem būtu atbalsts. Atbalstīt spēlētājus, lai vecākiem būtu lētāks šis sporta veids.
EZ.: Jā, hokejs nav no tiem lētākajiem sporta veidiem.
HV.: Tā ir, tāpēc ir svarīgi dabūt valsts atbalstu tieši bērnu un jauniešu sporta veidiem. Lai atslogotu vecākus.
EZ.: Kādas, Jūsuprāt, ir trīs galvenās īpašības hokejistam, bez kurām viņš nevar kļūt kā minimums Daugaviņš, Ņiživijs vai Harijs Vītoliņš?
HV.: Mērķtiecīgam. Jāuzstāda sev mērķis un, nav jābaidās strādāt, jo labi padarīts darbs secen nepaiet. Jābūt godīgam pret citiem, saviem partneriem. Ja arī kaut kas nesanāk, turpināt intensīvi trenēties un sasniegt savus mērķus. Nav tādas vienas receptes, kas konkrēti vajadzīgs. Tikai ar centību un darbu var tikt tālāk un sasniegt pat vairāk, kā ar talantu, ja neko nedara.
EZ.: Fantastiski, uz šīs mērķtiecīgās nots, liekam mūsu sarunai komatu, interviju beidzam, bet viss vēl turpinās – tiekamies 26. augustā Jēkabpils sporta hallē.
Festivāls “Roks & hokejs” tiek veltīts labdarībai – visi gūtie ienākumi tiks ziedoti Leona Rusiņa nogalinātās sievietes bērniem. Tāpēc ieeja uz visām šīs dienas aktivitātēm būs bez maksas, bet ikviens apmeklētājs tiks aicināts atsaukties lūgumam ziedot ziedojumu kastītēs vai veikt pārskaitījumu uz biedrības “Sporta attīstības fonds” bankas kontu: LV95HABA0551051993217 (AS “Swedbank”) ar norādi “Ziedojums”.
Pasākumu organizē sabiedriskā labuma statusa biedrība “Sporta attīstības fonds”. Paldies par atbalstu Jēkabpils novada pašvaldībai, Jēkabpils Sporta centram, R. Laviņa Hokeja skolai, SIA “Bio Logistics”, SIA “Latgran”, “Hansa Flex”, SIA “Māju koks”, SIA “Dižmežs”, “Hokeja pasaule”, IK “AG Karuselis”, “Borjomi”, Latvijas Hokeja līgai un Latvijas Hokeja federācijai! Informatīvais atbalsts “Jēkabpils Radio 1”.
Komentāri (0-1/1)
Hokeja fans
24.08.2023 10:38