Jautājam: Vai, Jūsuprāt, ar mazo lauku skolu slēgšanu tiks sasniegts cerētais mērķis?

Sandra Mikanovska --
01 februaris 2024 --
11Komentāri

Ilona Švābe: Noteikti nē. Mazo skolu skolotāji var katra skolēna izglītošanai veltīt vairāk laika. Domāju, ka arī līdzekļu trūkumu izglītībai, lauku skolu slēgšana neatrisinās. Tāpat arī domāju, ka akcija “Skolām būt!” ar himnas dziedāšanu lauku skolu pagalmos, skolu slēgšanu neapturēs, jo sabiedrība ir ļoti pasīva un vienoti neiestājas pret kaut kādiem ierobežojumiem vai striktiem lēmumiem. Lauku skolu slēgšana ir signāls, ka valstī kaut kas notiek neriktīgi. Kā tiks risināta skolēnu vadāšana uz lielajām skolām? Vai tie nebūs izdevumi? Būs un, iespējams, lielāki, kā slēgtās skolas skolotāja alga. Tad, kur te ir ekonomija?

Gunta Smita: Vienkārši kauns par tagadējo valdību. Pēc kara varēja pastāvēt mazās lauku skolas, bet tagad pie mūsdienu apstākļiem jālikvidē. Jājautā, kāpec šajās lauku skolu ēkās tika veikta reorganizācija, ieguldot lielus līdzekļus? Ko domā darīt ar šīm ēkām? Piemēram, Sēlpils skola pamesta jau stāv kā rēgs un pamazām brūk kopā.

Jānis Bite: Latvijas lauku skolu likvidāciju veic izglītības ministre A.Caksa (Vienotība) ar pašvaldību deputātu rokām. Tas ir viens no plāna punktiem, kā lauku inteliģenci un cilvēkus izdzīt no pagastiem. Ministrijasprāt, būs tā, - viens novads, viena skola, viena pasta nodaļa. Diemžēl ministre un viņas partija nesaprot to, ka pavisam drīz nebūs autobusu šoferu, kas bērnus vedīs no pagastiem uz rajona centru un atpakaļ. Izglītības līmenis neuzlabosies, jo Latvijā jau 30 gadus ir eksperimentālā vispārējā izglītība. Tās rezultātā cieš tautsaimniecība.

Velga Karole: Manuprāt mazo skolu slēgšana ir liela valdības klūda. Mazās skolas ir kā otras mājas, kur katrs bērns ir personība, kur katram ir idviduāla pieeja. Toties lielās skolas vairāk ir kā konveijers. Domāju, ka valdība ar šo soli nebūs vinnētāja, bet gan zaudētāja! Novēlu skolām, lai izdodas noturēties!

Lelde Veigure: Tas ir pazemojoši un ļoti skumji, ka bērniem ir burtiski jālūdzas šādā veidā savai valstij, lai tā ļautu iet skolā, kura ir tuvāk, ērtāk un izdevīgāk savai dzīvesvietai! Žēl bērnu vecāku un skolotāju. Un pēc tam valsts cītīgi domā, kā noturēt jaunatni Latvijā! Noteikti sekmes no tā nekļūs labākas. Un jautājums - vai tiešām lielās skolas ir tam visam gatavas? Pirmkārt, bērnu ar speciālām vajadzībām integrēšanai lielajās skolās, otrkārt, klāt vel mazo skolu skolēni. Izklausās diezgan nereāli.

Komentāri (0-10/11)

sēlpiliete
12.02.2024 17:57

3

9

Sēlpils skolā mācījās tikai 17 vietējā pagasta bērni.Pārējie bija no bāreņu nama Līkumi un pirmsskolas vecuma-kopā 57.Lielākā daļa Sēlpils pagasta bērnu mācījās Salas vidusskolā, jo tā bija vecāku izvēle par labu kvalitatīvai izglītībai. Kādreizējo vietējo patiesi profesionālo skolotāju praktiski vairs nebija.No rīta 8 ar autobusu lielākā daļa skolotāju atbrauca un 14 jau devās no skolas ar autobusu uz Jēkabpili.Arī Sēlpils deputāti skolu uzskatīja par slēdzamu, tikai negribēja to izdarīt ar savām rokām. Tāda tā patiesība.
?
12.02.2024 15:54

3

1

Vai šis ir tas Jāns Bits, kurš Sēlpils skolai rīkli pārgrieza 2009.gadā? Ne jau ministrija lika slēgt skolu ar 78 skolēniem, bet Salas novada Sproģe sasolīja Jānim B., ka paņems par izpilddirektoru, ja klausīs uz vārda fas!. bet nekā - piemānīja. Nodevējus neviens negrib! Vēl tak Jāns ar Tautas partijas Dobulāni aizjāja uz Rīgu un lūdza Sēlpils pagastu pievienot Salai, jo tobrīd bija izstrādāts plāns apvienot Staburagu, Seci un Sēlpili. Bet Jānim gribējās būt par izpilddirektoru Salā.
Vēsmai
01.02.2024 16:50

9

2

Bet es nesaku, ka skolas ar mazu skolēnu skaitu ir jālikvidē. Būtu ideāli, ja skolas un slimnīcas valsts panemtu savā paspārnē, jo ar tām pašvaldībām ir tā, ka tās vada cilvēki ne ar tām labākajām prāta spējām. Diemžēl, kādus cilvēciņus iedzīvotāji ievēl, tādi arī te visu toni nosaka. Novadam nenāk par labu tāda vadība un deputāti, kuriem savas kabatas ir prioritāte. Ja nav saimnieka, tad agri vai vēlu visam ir alles kaput!
Vēsmai
01.02.2024 16:44

10

1

Ja klasē ir pieci skolnieki, tad teorētiski viņiem ir jābūt teicamniekiem, pareizi? Taču individuāla pieeja. Bet, nebūt tā nav. Nesekmīgie, ar zema līmeņa sekmēm skolas pabeidz gan tur, kur mācās pieci bērni klasē, gan tur kur trīsdesmit. Viss atkarīgs no skolotāju vēlmes strādāt un talanta. Par audzināšanu, te nu gan ir jāpastrīdās. Kas nu tā mūsu inteliģence par tādiem audzinātājiem, ka paši būtu jāpaaudzina.
Vēsmai
01.02.2024 16:42

4

3

Ja klasē ir pieci skolnieki, tad teorētiski viņiem ir jābūt teicamniekiem, pareizi? Taču individuāla pieeja. Bet, nebūt tā nav. Nesekmīgie, ar zema līmeņa sekmēm skolas pabeidz gan tur, kur mācās pieci bērni klasē, gan tur kur trīsdesmit. Viss atkarīgs no skolotāju vēlmes strādāt un talanta. Par audzināšanu, te nu gan ir jāpastrīdās. Kas nu tā mūsu inteliģence par tādiem audzinātājiem, ka paši būtu jāpaaudzina.
Vēsma
01.02.2024 15:59

4

4

Vēsmai:
Vēsmiņ, es saku par stagnēto lauku inteliģenci! Nemaisi te iekšā bērnus! Bērni ne pie kā nav vainīgi. Pie vainas ir valdība, pašvaldības, kuras ar savu politiku sagrāva laukus, kā rezultātā lauki ir palikuši no jauniem cilvēkiem tukši! Tu to spēj saprast? Pastāsti, ar ko piepildīt skolas? Paskaties ilgtermiņā, kāda ir demogrāfiskā līkne laukos!
Pastāsti, ar ko piepildīt skolas?_šis jautājums ir nevietā. Katra skola, kura tiks vērta ciet ir ar bērniem. Bērniem , kuriem ir ļoti augsti sasniegumi mācībās ( lielam skolēnu%) Un šajās skolās nav konvejiera sistēmas_jā -taisnība (prieks par to). Vai lauku inteliģence ir sliktāka par lielpilsētu inteleiģenci, vai konkrēti -Jums. Šī lauku inteliģence ir izaudzinājusi arī Jūs.:)
Vēsmai
01.02.2024 12:56

7

4

Vēsmiņ, es saku par stagnēto lauku inteliģenci! Nemaisi te iekšā bērnus! Bērni ne pie kā nav vainīgi. Pie vainas ir valdība, pašvaldības, kuras ar savu politiku sagrāva laukus, kā rezultātā lauki ir palikuši no jauniem cilvēkiem tukši! Tu to spēj saprast? Pastāsti, ar ko piepildīt skolas? Paskaties ilgtermiņā, kāda ir demogrāfiskā līkne laukos!
Vēsma
01.02.2024 12:46

3

3

Vēsmiņ:
Par vēlu ir dziedāt himnu skolas priekšā. 33 gadi ir nogulēti! Jauno cilvēku laukos praktiski vairs nav, skolas piepildīt nav ar ko.
Tad braucam uz Spāniju apelsīnus lasīt. Tur ir labi!
Tikai nezin kāpēc TUR laimīgajās zemēs cilvēki dzied Himnu un iet ielās un ZINA, KAS IR DEMOKRĀTIJA! FRANCIJA, ITĀLIJA, ANGLIJA, VĀCIJA......
Un te nu ir viens jefiņš, kuram depresija saka- ir par vēlu..... gatavot augsni jaunajai paaudzei- bērniem, mazbērniem--- piektajai paaudzej. VIŅI Tevi atcerēsies ar labu vārdu!
Vēsmiņ
01.02.2024 12:25

3

4

Par vēlu ir dziedāt himnu skolas priekšā. 33 gadi ir nogulēti! Jauno cilvēku laukos praktiski vairs nav, skolas piepildīt nav ar ko.
Vēsma
01.02.2024 11:59

5

2

Skolnieks:
Sasmējos- lauku inteliģence. 33 gadu laikā lauki ir sabrukuši. Kur skatījās, un kur šajā laika posmā bija šī lauku inteliģence? Tikai tagad, kad komforta zonu sit no kājām ārā, pamodās! Himnu sāk dziedāt! )))
Nekad nav par vēlu himnu spēlēt. Bet klaigāt vajag pareizi un ar mērķi! Dziedam himnu un kliedzam ruporā ministrijai ausii! -Vai šim ir par vāju "krunka"?