Jēkabpils Radio1 ziņas 2019.gada 16.jūlijā

16 julijs 2019 --
0Komentāri

Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00-12.00
Radio1 ziņās klausieties: Administratīvi teritoriālās reformas īstenošanai pašvaldību lietu ministrija nākamā gada budžetā lūdz 1,1 miljonu eiro; Latvijā piaaugusi cūkgaļas cena; un Šonakt debesīs būs vērojams daļējs Mēness aptumsums.

Minimālās algas celšana līdz 500 eiro nākamgad būtu nekorekta pret uzņēmējiem, ņemot vērā iepriekšējā sasaukuma Saeimas doto solījumu uzņēmējiem trīs gadus pēc nodokļu reformas saglabāt nodokļu politikas stabilitāti, Tā uzskata Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents Aigars Rostovskis. Viņš pieļāva, ka, laužot uzņēmējiem doto solījumu, būs sekas. Piemēram, daļa uzņēmēju ne tik strauji kā līdz šim investēs attīstībā, kāds varētu būt spiests pāriet uz darbību ēnu ekonomikā.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija jeb VARAM iesniegusi Finanšu ministrijai un Pārresoru koordinācijas centram prioritāro pasākumu pieprasījumu 2020.gadam par kopējo summu 15,1 miljons eiro. VARAM 2020.gada budžetā kā īpaši nozīmīgi izvirzīti četri pasākumi - administratīvi teritoriālās reformas īstenošana, integrēta pieeja resursu pārvaldībai, valsts IKT koplietošanas resursu drošība un attīstība, kā arī plūdu draudu brīdinājuma sistēmas efektivitātes uzlabošana. Administratīvi teritoriālās reformas īstenošanai pašvaldību lietu ministrija lūgusi 1,1 miljonu eiro. Plānotie pasākumi ietver efektīvas novadu pilsētu un pagastu pašpārvaldes darbības metodikas izstrādi.

Rīgas lidostā vakar paaugstinātas drošības apstākļos nolaidusies «airBaltic» lidmašīna, kas lidoja no Rīgas uz Maskavu. «airBaltic» gaisa kuģis, kas izlidoja no Rīgas uz Maskavu, paziņoja par tehniskām problēmām, gaisa kuģa apkalpe drīz pēc izlidošanas sajuta netipisku smaku pilotu kabīnē un lidmašīnas salonā. Lidaparāts tehnisku problēmu dēļ atgriezās Rīgas lidostā, kur tika sagaidīts paaugstinātas drošības apstākļos. Vakar šī reisa lidojums uz Maskavu un no Maskavas uz Rīgu tika atcelts. Pasažierus pārreģistrēja uz tuvākajiem iespējamajiem lidojumiem.

Turpinām ziņas

Satversmes aizsardzības birojs jeb SAB sagatavojis un savā mājaslapā publicējis iedzīvotājiem paredzētus ieteikumus, lai izvairītos no specdienestu organizētas kiberspiegošanas. SAB norāda, ka ārvalstu izlūkdienesti arvien intensīvāk izmanto kibertelpu izlūkošanas informācijas iegūšanai. Biroja informatīvajā ziņojumā teikts _ "Arī tu vari būt mērķis, jo tavs darbs un tev pie- ejamā informācija ir interesanta izlūkdienestiem. Nenovērtē sevi par zemu!" Mērķtiecīgi izstrādāti un īpaši pieskaņoti kiberuzbrukumi var tikt vērsti gan pret iestādes, gan personīgajām mobilajām iekārtām un datoriem. Plašāk lasiet portālā Radio1.lv.

Cūkgaļas cena Latvijā šā gada maijā ir pieaugusi par 10,5% salīdzinājumā ar šā gada aprīli, un tā bija vidēji par 33,1% augstāka nekā 2018.gada maijā, liecina Zemkopības ministrijas (ZM) Tirgus un tiešā atbalsta departamenta dati. Vienlaikus Eiropas Savienībā (ES) cūkgaļas vidējā cena maijā bija par 3,8% augstāka nekā šā gada aprīlī. Lietuvā cūkgaļas cena šā gada maijā bija par 10,6% augstāka nekā aprīlī, Dānijā par 7% augstāka nekā šā gada aprīlī, Igaunijā – 5% augstāka nekā pirms mēneša, bet Polijā – par 1,5% augstāka. Zemkopības ministrija norāda, ka pasaulē situāciju cūkgaļas tirgū lielā mērā nosaka situācija Ķīnā un ASV-Ķīnas tirdzniecības sarunu iznākums. Cenas pieaugušas krīzes dēļ, kas saistīta ar Āfrikas cūku mēri, kura dēļ Ķīna ir spiesta importēt pietiekoši daudz cūkgaļas.
Un vēl

Šodien, 16. jūlija vakarā un 17. jūlija naktī Latvijā būs novērojams daļējs Mēness aptumsums. Lai arī Mēness aptumsumi nav pārāk reta astronomiska parādība, šis Mēness aptumsums būs nozīmīgs, jo līdz nākamajam ievērības cienīgam Latvijā redzamam Mēness aptumsumam būs jāgaida vairāk nekā seši gadi, kad 2025. gada 7. septembrī būs novērojams pilns Mēness aptumsum. Aptumsuma sākumā Mēness vispirms ieies Zemes pusēnā, pēc tam pulksten 23.02 sāksies aptumsuma daļējā fāze, kas ilgs gandrīz trīs stundas līdz 17. jūlija pulksten 2.00. Mēness aptumsuma maksimālās fāzes brīdis visur Latvijā būs 17. jūlijā pulksten 0.31, bet Mēness aptumsums beigsies pulksten 3.18, kad Mēness izies no Zemes pusēnas.

Radio1 Novadu ziņas pulksten 11.00 un 16.00

Latvijā dažviet laukos jau sākta labības kulšana. Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Augkopības nodaļas vadītājs Oskars Balodis informē, ka Latvijā parasti pirmos kuļ ziemājus un arī pašlaik kā pirmie ir praktiski nokulti ziemas mieži, kuru platības gan ir nelielas. Pašlaik sāk novākt arī ziemas rapšus. Ziemas kviešu vākšana varētu sākties pēc šajās dienās gaidāmajām lietavām. Balodis atklāja, ka līdz ar ražas novākšanas sākumu pirmās atsauksmes ir patīkams pārsteigums. Ražas līmenis varētu būt virs vidējā. Arī vasarāju lauki, kas vēl nogatavojas, pašlaik izskatoties cerīgi.

Krustpils novada Mežāres kultūras namā ik gadu tiek organizēti Krustpils novada svinīgie valsts svētku pasākumi. Krustpils novada dome lēmusi aizņemties 321 tūkstoti 503 eiro, lai siltinātu Mežāres kultūras nama un pagasta pārvaldes ēku. Pašvaldības noslēgtais iepirkums liecina, ka būvdarbu kopējā summa ir 623 tūkstoši 516 eiro. Remontu nodrošinās SIA "LC būve", kas četru pretendentu konkurencē piedāvājusi zemāko cenu. Ēkas rekonstrukcija tiks veikta ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalstu.

Turpinām ziņas

Pagājušajās brīvdienās Sērenes pagasta vokālais ansamblis tika pie sava nosaukuma – “Klabatas”.Tas izvēlēts no sēreniešu ieteikumiem. Vienīgajā Sērenes pašdarbības kolektīvā patlaban dzied desmit dalībnieku. Sērenes pagasta vokālais ansamblis nodibināts pirms pusotra gada, un sākumā to vadīja Silvija Tomaševska. Patlaban vadītājas prombūtnes laikā kolektīvu vada aizkraukliete Sandra Spruča. Ansamblī dzied desmit dalībnieku – starp dāmām arī viens kungs. Kolektīvam piebiedrojusies viena jaunkundze, jo kopā ar māmiņu uz mēģinājumiem dodas arī meita. Šo laiku kolektīvam nebija sava nosaukuma, un vārda izvēlē veikta pat sēreniešu aptauja. Ieteikumi bijuši dažādi: “Sērene”, “Vizbules”, “Kreimenes”, “Klabatas”. Nosaukums “Klabatas” ansambļa dziedātājām un vadītājai paticis vislabāk, un tas arī izvēlēts kolektīva nosaukumam.

Pēc Latvijas Nacionālās bibliotēkas atbalsta biedrības lūguma Pļaviņu novada dome piešķīra 300 eiro 2020. gada mākslas sienas kalendāra izdošanai. Tajā iekļaus vācbaltiešu mākslinieka Vilhelma Zigrīda Štafenhāgena 19. gadsimta Latvijas pilsētu ainavu gravīras. Vienu no kalendāra lapām rotās vēsturiska Pļaviņu novada Stukmaņu ainava. Pēc izdošanas Pļaviņu novada pašvaldība saņems 15 kalendāra eksemplārus.

Tāpat arī Pļaviņu novada domē izskatījusi Pļaviņu Mūzikas skolas vadības iesniegumu izvērtēt gājēju pārejas drošību pie autobusu pieturas iepretim Daugavas ielai 73. Šobrīd gājēju pāreja tur ir ar baltām svītrām uz braucamās daļas un ar īpašo zīmi. Lai nodrošinātu lielāku drošību, lūgums ir rast iespēju tur ierīkot dzelteno mirgojošo luksofora signālu, kas brīdinātu autovadītājus par gājēju pāreju. Pašvaldība atbalstīja šo ierosinājumu un izvietos luksoforu, paredzot 2 tūkstoši 431 eiro no novada domes šī gada speciālā budžeta autoceļu fonda nesadalītās dotācijas atlikuma.

Un vēl

Piektdien, 19. un sestdien, 20. jūlijā Jaunjelgavā ar plašu vērienu notiks Magdalēnas svinības. Tajās piedalīsies arī delegācijas no Polijas un Baltkrievijas. 20. jūlijā mākslas darbu izsolē, kas tiek rīkota sadarbībā ar Jaunjelgavas kultūras veicināšanas biedrību, vāks līdzekļus pirmā Latvijas Republikas satiksmes un darba ministra Teodora Hermanovska piemiņas vietas izveidei Jaunjelgavā. Būs arī laivu un citu peldlīdzekļu parāde Daugavā, modes skate, cirks, zaļumballe, orientēšanas spēle un citas jautras aktivitātes.

Radio1 ziņas pulksten 13.00-14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties: Latvijas universitāte sola tiesāties, ja rektora amatā neapstiprinās Muižnieku; "Cesvaines piens" ar neattīrītiem notekūdeņiem ir piesārņojis Sūlas upi; un Operas dienās Jēkabpilī – Zigmaāra Liepiņa «Parīzes Dievmātes katedrāle» lietuviešu versijā

Latvijas Universitātes (LU) rektora amatā Indriķis Muižnieks ir pārvēlēts demokrātiski un tiesiski, tāpēc augstskola gatava vērsties tiesā, ja valdība viņu šajā amatā neapstiprinās, intervijā Latvijas televīzijas rīta raidījumam šodien sacīja Latvijas Universitātes prorektore Ina Druviete. Latvijas universitāte arī nepieļauj rektora ārkārtas vēlēšanu rīkošanu, jo vēlēšanās nav pārkāpts ne Augstskolu likums, ne universitātes Satversme. Savukārt izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska ir pārliecināta, ka LU rektora vēlēšanās ir procesuāli pārkāpumi. Šuplinskas ieskatā šāda situācija universitātē norāda uz “ noteiktu stagnāciju augstākajā izglītībā” un to, ka ilgu laiku nav mainījusies attieksme augstskolu pārvaldībā. Tāpēc ministrijā pašlaik strādā pie izmaiņām zinātniskās pārvaldības modelī un augstākās izglītības pārvaldībā.

Labklājības jomas prioritātēm nākamgad nepieciešami papildu 54 miljoni eiro. Labklājības ministrijas prioritāšu vidū ir dažādas iniciatīvas, tajā skaitā minimālās pensijas palielināšana, pensiju indeksācijas mehānisma uzlabošana, piemaksu pie pensijas pārskatīšana, valsts atbalsts nenodarbinātajiem, kuru apgādībā ir bērni ar invaliditāti un citas. Ministrijā secināts, ka visticamāk, visām prioritātēm finansējuma nepietiks, tāpēc galvenā prioritāte ir minimālās pensijas celšana un valsts minimālā atbalsta sistēmas pilnveide. Tam nākamgad būšot nepieciešami 27,5 miljoni eiro, par kuriem ministrija arī gatava cīnīties.

Iedzīvotāji gada laikā, iegādājoties valsts kompensētos medikamentus, klāt piemaksā 25 miljonus eiro. Veselības ministrija nākusi klajā ar likuma grozījumiem, kas paredz salīdzināmus medikamentus iekļaut vienā grupā. Dārgākais medikaments nevar būt dārgāks par 100%. Ja lētākais medikaments maksā 3 eiro, tad dārgākais nevar būt dārgāks par sešiem. Latvijā patlaban ir medikamenti, kas ir vienā grupā iekļauti, bet ir dārgāki. Tāpat likuma grozījumos noteikts, ka ārstiem visiem pacientiem būs jāizraksta zāļu ķīmiskais nosaukums. Saskaņā ar veselības ministrijas aprēķiniem, pēc likuma grozījumu pieņemšanas, iedzīvotājiem pie kompensējamo zāļu pirkšanas būtu jāpiemaksā 16 miljoni.

Turpinām ziņas

AS "Cesvaines piens" ar neattīrītiem notekūdeņiem ir piesārņojis Sūlas upi. Valsts vides dienesta (VVD) sabiedrisko attiecību speciāliste Maruta Bukleviča informē, ka Madonas reģionālās vides pārvaldes inspektors saņēmis informāciju no iedzīvotājiem par uzņēmuma piesārņojošām darbībām. Veicot pārbaudi, šis fakts apstiprinājies. Dienests konstatējis, ka negadījumu izraisījuši traucējumi tehnoloģiskajā procesā, kad nenostrādāja avārijas signāls, kas ļauj operatoram savlaicīgi novērst avārijas situāciju. Vakar pārbaudes laikā vides inspektors paņēma virszemes ūdens paraugu un analīžu rezultāti būs zināmi nedēļas laikā. Patlaban piesārņojuma ieplūšana upē ir novērsta. Par notikušo ir ierosināta administratīvā lietvedība.

Vidzemes plānošanas reģionā par vismaz 150 reisiem plānots samazināt esošo sabiedriskā transporta maršrutu reisu skaitu. Šāds secinājums Vidzemes plānošanas reģionam radies, salīdzinot Autotransporta direkcijas iesūtīto maršrutu reisu sarakstu ar pašreizējā maršruta tīklā esošajiem. Piemēram, veicot reisu salīdzinājumu, redzams, ka reisā Rīga-Valmiera ir par desmit reisiem mazāk, tajā pat laikā ar ideju par dzelzceļu kā "mugurkaulu" tur ir maz sakara, jo ar dzelzceļu sakrīt tikai reisa galapunkti. Secināts, ka tiek plānots samazināt vairākus reisus, kas patlaban tiek izpildīti ar mazas ietilpības autobusiem, vai arī tie reisi, kuriem jau bija samazināts pieturvietu skaits.

Un vēl

Šonedēļ Jēkabpilī jau astoto reizi izskan Operas dienas. Šoreiz to galvenais notikums būs Zigmara Liepiņa opera „Parīzes Dievmātes katedrāle” Klaipēdas Valsts muzikālā teātra versijā. Iestudējums tapis pirms 14 gadiem, bet joprojām ir skatītāju mīlēts. To veidojis režisors Ramūns Kaubris, kuru Latvijā pazīstam kā Nacionālā teātra izrādes „Adata” iestudētāju. Viesizrāde no Lietuvas notiks sestdien, 20. jūlijā, Krustpils brīvdabas estrādē. Latvijas publikai tā varētu būt īpaši interesanta ar atšķirīgo skatījumu no Edmunda Freiberga un Aleksandra Viļumaņa izrādes, kas Latvijas Nacionālajā operā pirmizrādi piedzīvoja 1997. gadā un par kuru Zigmars Liepiņš saņēma Latvijas Lielo mūzikas balvu. Operas iestudējumos Latvijā neizdzēšamu iespaidu atstāja abi Kvazimodo lomas dziedātāji – Igo un Niks Matvejevs. Arī Lietuvas izrādē šajā lomā dublējas divas spilgtas personības – Eduards Kučinskis un Deivids Norvils. Esmeraldas lomā - dzidri liriskais, silti sirsnīgais soprāns Rita Petrauskaite. Kopumā iestudējumā uz skatuves ar kori un orķestri būs 125 cilvēki.

Radio1 ziņas pulksten 17.00-18.00
Radio1 ziņās klausieties: Pildot solīto, valdība atbalsta finansējuma pārdali pedagogu algu palielināšanai līdz 750 eiro šogad; Trīs vīrieši, pielietojot spēku, Jēkabpilī nolaupa automašīnu NISSAN X TRAIL; un Jēkabpilieši aicināti balsot par savu pilsētu kā jauniešiem draudzīgāko.

Arodbiedrību spēks un nozīme ir atkarīga no cilvēkiem, kas tajās stājas, tādēļ Latvijas iedzīvotājiem un darba ņēmējiem būtu nepieciešams piedalīties to darbā, lai varētu ietekmēt notiekošos procesus, intervijā Latvijas Radio sacīja Valsts prezidents Egils Levits. Viņš norādīja, ka Latvijā ir problēma ar spēcīgām arodbiedrībām, bet arodbiedrību spēks un nozīme ir atkarīga no cilvēkiem, kas stājas arodbiedrībās. Prezidents aicināja cilvēkus, darba ņēmējus, stājieties arodbiedrībās, lai varētu ietekmēt procesus sarunās ar darba devējiem.

Valdība šodien atbalstīja finansējuma pārdali pedagogu minimālās algas palielināšanai līdz 750 eiro šogad. Finansējums ir paredzēts šī gada četriem mēnešiem - no septembra līdz decembrim. 6,9 miljoni eiro tiks novirzīti no gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmā finansējuma, bet 713 tūkstoši 824 eiro ministrija radusi savā budžetā. Lai 2020.gadā un turpmāk nodrošinātu finansējumu pedagogu minimālās algas likmes palielināšanai līdz 750 eiro, nepieciešamai 22 miljoni 973 tūkstoši 631 eiro. Atbilstoši valdības iepriekš nolemtajam, jautājumu par finansējumu pedagogu minimālās algas likmes palielināšanai 2020.gadā un turpmākajiem gadiem izskatīs valsts budžeta likumprojekta sagatavošanas procesā.

Valdība šodien apstiprināja finansējumu pasažieru elektrovilcienu un to uzturēšanai nepieciešamā aprīkojuma piegādei un personāla apmācībai, kā arī šī iepirkuma ietekmi uz vispārējās valdības budžeta bilanci. Finansējums tiek paredzēts arī vilcienu remontu centra izveidei. Finansējumu, kas nepārsniedz 255 miljoni 888 tūkstoši 753 eiro AS “Pasažieru vilciens” plānots piešķirt no 2019. līdz 2024. gadam, un salīdzinot ar 2018. gada 5. novembra Ministru kabineta (MK) sēdē apstiprināto finansējumu, tas ir par 3 miljoniem eiro mazāks. Finansējums tiks izlietots 32 jaunu elektrovilcienu, rezerves daļu fonda pieciem gadiem un elektrovilcienu uzturēšanas iekārtu iegādei, kā arī personāla apmācībai, noslēdzot līgumu ar Škoda vagonka.

Turpinām ziņas

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja redzeslokā aizdomās par iespējamām koruptīvām darbībām nonākušajai Latvijas Universitātes (LU) rektora vietniecei Baibai Brokai (VL-TB/LNNK) ir aizliegts strādāt universitātes iepirkuma komisijā, kā arī pieņemt lēmumus, kas saistīti ar kontroli un uzraudzību. Augstskolā ir saņemts tiesas izraksts, kurā skaidroti Brokai noteiktie amata ierobežojumi. Akadēmisko darbu Broka varēs veikt. Līdz šim bija zināms viens tas, ka KNAB aizliedzis Brokai ieņemt amatu LU un izbraukt no valsts. Universitāte ir iesniegusi KNAB lūgumu sniegt sīkāku informāciju, ar ko tieši varētu būt saistīta Brokas aizturēšana. Tā vēl nav saņemta.

Jēkabpilī, Zīlānu ielā pagājušajā naktī ap pussnakti trīs vīrieši, pielietojot fizisku spēku, Jēkabpilī, Zīlānu ielā nolaupījuši automašīnu NISSAN X TRAIL. Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes pārstāve Arlita Dolgā informē, ka pagaidām laupītāju personības nav noskaidrotas. Automašīnā atradās arī īpašnieka personas dokumenti un citas personīgās mantas. Par notikušo sākts kriminālprocess, notiek izmeklēšana.

Un vēl

Turpinās aktīva balsošana izglītības un zinātnes ministrijas rīkotajā konkursā “Latvijas Jauniešu galvaspilsēta 2020”, kur vadībā izvirzījusies arī Jēkabpils. Publiskā balsošana ilgs līdz 22.jūlijam, kuras rezultāta apkopojums kopā ar komisijas vērtējumu noteiks konkursa uzvarētāju, kas tiks paziņots 10.augustā, Ikšķiles dabas parkā. Balsot par “Latvijas Jauniešu galvaspilsētu 2020” iespējams balsot tīmekļa vietnē “www.jaunatneslietas.lv”. Jēkabpilieši aicināti atbalstīt savu pilsētu un aktīvi balsot par Jēkabpili.