Bibliotēka šodien: Aktualitātes (Nr.2)

Saeimas deputāti 11.jūnijā pieņēma grozījumus Bibliotēku likumā. Jaunais dokuments nosaka bibliotēku funkcijas atbilstoši mūsdienu situācijai. Grozījumi arī pagarina bibliotēku akreditācijas termiņu no pieciem uz sešiem gadiem. Samazināts  bibliotēkas reģistrācijai iesniedzamo ziņu apjoms. Izmaiņas bibliotēku funkcijās iekļauj izglītības, zinātnes, mūžizglītības un kultūras procesu atbalstu. Tāpat arī lasīšanas un medijpratības veicināšanu, kā arī atbalstu digitālo prasmju apguvē un valsts un pašvaldību elektronisko pakalpojumu izmantošanā. Saglabātas arī līdzšinējās bibliotēku funkcijas - krājuma veidošana un izsniegšana, kā arī kultūras mantojuma apzināšana un glabāšana. Grozījumos formulēta jauna bibliotēkas definīcija. Tā skan šādi - bibliotēka ir izglītojoša informācijas, kultūras un sabiedriskās saskarsmes institūcija vai tās struktūrvienība ar pastāvīgu krājumu, materiālo un tehnisko pamatu, kura veic likumā noteiktās funkcijas.

Saskaņā ar Latvijas kultūras datu portālā ievadītajiem statistikas datiem Latvijā 2025. gadā darbojās1288 valsts, pašvaldību un privātās bibliotēkas - Latvijas Nacionālā bibliotēka, 40 augstākās izglītības iestāžu bibliotēkas, 21 speciālā bibliotēka, 710  publiskās bibliotēkas un 516 vispārējās un profesionālās izglītības iestāžu bibliotēkas.

No 18. jūnija līdz 5. decembrim Latvijas Nacionālās bibliotēkas sestajā stāvā skatāma ilustratores Anitas Paegles izstāde “Smalkās pasaules”. Tajā redzama īpaša, konkrētu tēlu dzīve – no bērnības brīnuma līdz intelektuālai struktūrai, no akvareļa viegluma līdz konceptuālai precizitātei. Anita Paegle ir Latvijā iemīļota bērnu grāmatu ilustratore. Mākslinieces ilustrācijās tēli un arhitektūras elementi atdzīvojas kā pasakā. Izstādē ir eksponētas oriģinālās ilustrācijas rakstnieces Māras Cielēnas grāmatām. 

Pagājušajā nedēļā Latvijas Nacionālās bibliotēkā notika  grāmatas “Izstādes dzimšana. Kuratoriālās prakses atmiņas institūcijās” atklāšana. Tās jaunais izdevums pievēršas izstādei kā starpdisciplinārai izteiksmes formai. Grāmatas centrā ir Latvijas Nacionālās bibliotēkas izstāžu prakse, kas kalpo par atspēriena punkts plašākam skatījumam par izstāžu veidošanas procesiem Latvijā. 

Turpinām ar citām aktualitātēm

Izstādē “Līvāniem 100!” aicina iepazīt Līvānu attīstības ceļu cauri dažādiem vēstures posmiem. Izstādē iekļauti Līvānu novada Centrālās bibliotēkas vāktie un saglabātie novadpētniecības materiāli. Tie vēsta par pilsētu no tirgotāju un amatnieku miesta līdz novada centram. Notikumi aplūkoti gan caur vēstures prizmu, gan mūsdienīgu skatījumu simts gadu gaitā. Bibliotēka vēlas parādīt Līvānu unikalitāti caur interesantiem faktiem. Tāpat arī atklāt pilsētu caur emocionāli uzrunājošiem rakstiem un fotogrāfijām šo gadu presē un grāmatās. Izstāde līdz 18.jūlijam skatāma Līvānu novada Centrālajā bibliotēkā.

Preiļu novada bibliotēka aicina atcerēties mobilo telefonu vēsturi jeb aplūkot vecos modeļus. Tās Bērnu literatūras nodaļā līdz 31. jūlijam skatāma Ērika Blūma mobilo telefonu un retro ierīču kolekcijas izstāde "RETRO TELEFONI". Kolekcijas stāsts aizsākās nejauši, kad krāmu tirdziņā skatienu piesaistīja kāds konkrēts podziņu telefona modelis – tieši tāds, par kādu tika sapņots skolas gados. Šobrīd izstādē aplūkojami ne tikai dažādu paaudžu mobilie telefoni, bet arī citi tā laika tehnoloģiju brīnumi. To vidū peidžeri, MP3 atskaņotāji un leģendārā Polaroid kamera. Izstāde ļauj vecākiem parādīt bērniem savu jaunības dienu telefonus un saziņas līdzekļus, kā arī irs aizraujošs izziņas process jaunajai paaudzei par to, kā tehnoloģijas ir attīstījušās. 

Sagaidot Salas ciema svētkus aicina piedalīties akcijā "Salas ciema dzīvie stāsti. Lai piedalītos, līdz deviņpadsmitajam jūnijam uz bibliotēku jāatnes vēsturiskas un interesantas fotogrāfijas, kurā iemūžināti vietējie notikumi. Tāpat arī gaidīs pierakstītus atmiņu stāstus un notikumus par ciema dzīvi, tradīcijām un cilvēkiem. Iedzīvotāju atmiņas kļūs par daļu no svētku literatūras izstādes. 

Aizkraukles novada centrālā bibliotēka aicinām apmeklēt tematiskās grāmatu izstādes jūnijā!  Viena no tām ir “Latviešu detektīvromāni”. Tā piedāvā aizraujošus sižetus, negaidītus pavērsienus un intrigas pašmāju autoru darbos. Cita grāmatu izstāde “Mēneša jubilāri” iepazīstina ar jūnijā dzimušo rakstnieku darbiem. Savukārt bērniem piedāvā izstādi “Pasaules vides diena”. vēsta par dabu, vidi un planētas saudzēšanu. Grāmatas palīdzēs mazajiem lasītājiem labāk izprast apkārtējo pasauli un rūpes par to.

Jēkabpils pilsētas bibliotēkas Izstāžu un tikšanās zāles logā, Jēkabpilī Pasta ielā 39 līdz 30. jūnijam skatāma vienas fotogrāfijas izstāde “Meitene ar zosīm”. Tā veidota fotociklā “Objektīvā vēsture. Daugava”. Jēkabpils pilsētas bibliotēkas novadpētniecības krājumā glabājas iedzīvotāju fotogrāfijas un atmiņu stāsti par Daugavu. Upe pieder visai tautai un arī jēkabpiliešiem un krustpiliešiem. Fotogrāfijā redzama maza meitenīte, ganot zosis Daugavmalā. Tie ir 1960.tie Kalveršu ģimenes foto. Daugava bija pilsētas bērnu vasaras dzīves centrs. Iecienīta bija upes piekraste ar lekno balto āboliņu, kur pagulšņāt. Krastmalā ganīja arī lopus, smēla ūdeni dārzu laistīšanai, skaloja veļu un vakarā gāja mazgāties. Daudziem Jēkabpils un Krustpils puikām bija sava makšķere un visi zināja, kur ir treknākās zivis un labākās copes vietas. 

Jēkabpils novada Galvenās bibliotēkas  tīmekļa vietnē skatāma virtuāla novadpētniecības izstāde “Saldais un rūgtenais”. Tā veltīta vasaras saulgriežiem - Jāņiem. Izstādē var iepazīt Jēkabpils apkārtnes alus darināšanas tradīcijas. Šeit lasāms arī rakstnieku novadnieku reiz teiktais par Jāņu svinēšanu. Tāpat skatāmi zīmētie tēli un veidotie priekšmeti par Līgo svētku tematiku. Izstādē var uzzināt, ko par alus raudzēšanu rakstīja Jānis Akuraters grāmatā “Kalpa zēna vasara” un Jānis Jaunsadrabiņš darbā “Baltā grāmata”. Virtuāli var aplūkot arī Sunākstes mācītāja Stendera alus kausu kolekciju.  

Un vēl par jaunākajām grāmatām

Apgāds Zvaigzne ABC - izdevis rakstnieces Mārītes Tabitas Kalniņas grāmatu -“Vecais ozols”.   Stāsts ir tapis iedvesmojoties no patiesiem notikumiem - turklāt ar pašas autores zīmētām ilustrācijām – un piedāvā emocionāli piesātinātu un vēsturiski nozīmīgu skatījumu uz pēckara Latviju.  Stāsts uzrunā gan jaunāko auditoriju, gan pieaugušos. Tas ir darbs, kas rosina domāt par pagātni -  vienlaikus aicinot novērtēt cilvēcību, ģimenes saites un brīvību mūsdienās.

Grāmata “Vecais ozols” vēsta par zēnu Donātu un viņa ģimenes ikdienu laikā,-  kad līdzās nedrošībai un nepieciešamībai klusēt - pastāv arī siltas attiecības un cerība. Donāta tēvs ir izsūtīts uz Sibīriju, - bet mājās palikušie cenšas saglabāt optimismu un dzīves ritmu sarežģītos apstākļos. Īpašu spriedzi raisa bēniņos paslēptā tēvoča Oskara klātbūtne, - vienlaikus simbolizējot gan apdraudējumu, gan nesalaužamu garu.

Bērna skatpunkts piešķir vēstījumam autentiskumu. Caur Donāta jautājumiem un pārdzīvojumiem.  Gadiem ritot, - lasītājs pakāpeniski iepazīst laikmeta realitāti, kurā arī vienkāršākie prieki iegūst sevišķu nozīmi. Tekstā organiski savijas vēsturiski notikumi ar simboliskiem tēliem. Vientuļais vilks gleznā un no koka gatavotais balodis atspoguļo gan zaudējumu, gan cerību uz brīvību. Autore meistarīgi parāda, ka drosme ne vienmēr izpaužas skaļā rīcībā. Bieži vien tā ir prasme saglabāt ticību, radošumu un iekšējo spēku arī visgrūtākajos brīžos.

Autorei pašai stāsts “Vecais ozols” ir nozīmīgs arī ar to, ka viņa izauga stāstā pieminētajās vietās, taču par neparastajiem notikumiem un varoņiem uzzināja tikai pieaugušā vecumā. Tāpēc viņa uzsver: - “Vēlējos, lai šo spēcīgo stāstu sadzird un ierauga arī šobrīd augošie zēni un meitenes, - kā arī, protams, pieaugušie, - kam ir svētība dzīvot brīvā valstī - savā zemē. Tā tas nav bijis vienmēr.”

Grāmatas pēcvārdā lasāms arī stāsta prototipa – nacionālā partizāna un pagrīdes mākslinieka Jāzepa Oskara Bikaunieka  – dzīvesstāsts.