Bibliotēka šodien: Aktualitātes (Nr.11)

 
Latvijas Nacionālā bibliotēka kā partneris iesaistās Zviedrijas Institūta Ukrainas sadarbības programmas finansētā projektā “Bibliotekāru kā pārmaiņu veicinātāju stiprināšana Ukrainas atjaunošanai”. Vadošais projekta partneris ir Burosas Universitāte. Šonedēļ Latvijā notika projekta tikšanās un darbnīcas, kurās grāmatu krātuvju profesionāļi no Latvijas, Ukrainas un Zviedrijas dalījās pieredzē un kopīgi strādāja pie Ukrainas bibliotēku un to profesionāļu atbalsta attīstības jautājumiem. Nedēļu atklāja ar Nacionālās bibliotēkas direktores Dagnijas Baltiņas un Ukrainas Republikas vēstniecības Latvijā trešā sekretāra Ivana Petričko uzrunām. Pirmdien uzmanības centrā bija Digitālās bibliotēkas darba un Nacionālās bibliotēkas īstenotās lasīšanas veicināšanas aktivitāšu apskats, kā arī Zviedrijas kolēģi dalījās savā metodiskā darbā pieredzē. Otrdien notika izbraukums uz Kuldīgu un Paduri, lai iepazītu Kuldīgas Galveno bibliotēku, Latvijas mazo bibliotēku pieredzi un runātu par to, kā Nacionālā bibliotēka sadarbojas ar reģioniem bibliotekāru profesionālās pilnveides nodrošināšanā. Trešdien apsprieda bibliotēku pakalpojumu kvalitātes vērtēšanu, snieguma rādītājus un datu analīzi un bibliotēku interešu aizstāvību Latvijā un Zviedrijā. Ceturtdien un piektdien galvenā uzmanība pievērsta Ukrainas bibliotēku darbinieku profesionālās pilnveides centra attīstībai, izmantojot dizaina domāšanas pieeju un aktīvu grupu darbu. Nedēļas laikā tiks iepazīta Latvijas Nacionālā bibliotēka un Latvijas kultūras mantojums.

 
Šonedēļ Latvijas Nacionālās bibliotēkas – 1. stāva ātrijā atklāta politisko plakātu izstāde “Varas valoda – aģitācija, propaganda, māksla”. Izstādi veidojusi žurnāliste Ilze Dobele un Nacionālās bibliotēkas Atbalsta biedrība, lai vēlēšanu laika blīvajā ziņu plūsmā aicinātu domāt par politiskajiem vēstījumiem dažādos laikos. Ekspozīcija strukturēta trīs tematiskos blokos: priekšvēlēšanu aģitācija, propaganda un mākslas plakāti. Plakāts vienmēr bijis ne tikai informācijas, bet arī ideju nesējs ar mērķi pārliecināt, mobilizēt vai ietekmēt sabiedrisko domu. Ģeopolitisko procesu saasināšanās ir atdzīvinājusi propagandas un manipulācijas paņēmienus, kas ar jaunu intensitāti atbalsojas arī Latvijas sabiedriskajā telpā. Plakāti veidoti dažādos vēstures posmos un to vēstījumos mākslinieki un dizaineri gan slavinājuši un kritizējuši režīmus, gan ironizējuši par politiskajām norisēm. Izstādes apmeklētāji aicināti domāt dažādos virzienos – kā skan varas valoda šodien? Cik vērīgi esam, redzot un dzirdot dažādus izteikumus par valsti un sabiedrību? Izstādē galvenokārt izmantoti plakāti no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma, bet pārstāvēti arī darbi no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, Latvijas Mākslas akadēmijas, mākslas muzeja ZUZEUM, Aizkraukles Vēstures un mākslas muzeja un mākslinieku personīgajām kolekcijām. Izstādes zinātniskā konsultante ir mākslas zinātniece Ramona Umblija, mākslinieks – Artis Briedis. Izstāde – “Varas valoda – aģitācija, propaganda, māksla” būs skatāma līdz 31. oktobrim.

 
No 9. līdz 13. augustam Nacionālās bibliotēkas direktore Dagnija Baltiņa apmeklēja Starptautiskās Bibliotēku asociāciju un institūciju federācijas Pasaules bibliotēku un informācijas kongresu, kas šogad notika Pusanā, Dienvidkorejā. Kongresa nosaukums un centrālā tēma bija “Bibliotēkas kā pārmaiņu virzītājspēks”. Tas iesaistīja nozares profesionāļus diskusijās par mākslīgo intelektu, digitālo suverenitāti, informācijas noturību, intelektuālo brīvību, obligāto eksemplāru nākotni, digitālo saglabāšanu un bibliotēku nozīmi kā publiskām institūcijām, kas nodrošina vienlīdzīgu piekļuvi zināšanām un uzticamai informācijai. Kongress pulcēja aptuveni 3 tūkstoši 500 bibliotēku un informācijas nozares profesionāļus no vairāk nekā 120 valstīm.

Turpinām ar citām aktualitātēm

Jēkabpils pilsētas bibliotēkas Izstāžu un tikšanās zāles logā Pasta ielā 39 Fotociklā “Objektīvā vēsture. Daugava” skatāma vienas fotogrāfijas izstāde - “Upju kuģītis “Gulbis””. Fotocikls veltīts Latvijas likteņupei. Jēkabpils pilsētas bibliotēkas novadpētniecības krājumā glabājas Jēkabpils iedzīvotāju fotogrāfijas un atmiņu stāsti par Daugavu, kas pieder visai tautai un arī mums, jēkabpiliešiem un krustpiliešiem, tā mūs ir barojusi, mazgājusi, auklējusi un pavadījusi ceļā. Arī biedējusi ar plūdiem. Bet vienmēr tā ir bijusi Mūsu Daugava. Attēlā ilggadējais kuģa “Gulbis” kapteinis Nikolajs Klečikovs. 1950. gadi. Ilmāra Mārāna arhīva foto. Nikolajs Klečikovs nācis no Valmieras, ieprecējies Ezeriešu dzimtā un lielāko savas dzīves daļu bijis jēkabpilietis. Mācījies Rīgā, vēlāk Jūrniecības skolā Liepājā, kur ieguvis kuģa mehāniķa profesiju. Pirmie darba gadi pagājuši Jelgavas ostā. Pēc kara strādājis „Jēkabpils ziedā”. 1953. gadā Nikolajs kļuva par Jēkabpils ostas darbinieku, kuģīša „Gulbis” kapteini. Arī tad, kad Gulbītis darbu turpināja pie Klidziņas – Jaunjelgavas, kapteinis savu kuģi nepameta un bija uzticīgs tam līdz tā pēdējam braucienam.
 
Jēkabpils novada Rites bibliotēkā gaidītākais vasaras notikums ir klāt! Šodien, 20.augustā pulksten 20 bibliotēkas lietotāji aicināti uz pasākumu -  Atvadas no vasaras – galda spēļu spēlēšana, un kopīga filmu skatīšanās. Tas ir pasākums, kurā visi vienu jauku nakti pavadīs kopā bibliotēkā starp grāmatām, baudot sarunas, spēles un kopā būšanu.

Līdz 10.oktobrim Kokneses bibliotēkā apskatāma Dmitrija Kļesčenkova personālizstāde, kas savā ziņā ir pārsteigums, jo darbi tapuši pusgada laikā. Izstādes autorsir vietējais – konesietis. Ikviens aicināts aplūkot viņa gleznas, kur viena no tēmām, kas iemūžināta darbos ir Koknese un tās apkārtne.
 
Preiļu Galvenā bibliotēka aicina ielūkoties daudzveidīgajā pūču pasaulē. Izstādē „Gudrais naktsputns” apskatāma neliela daļa no Maldas Rācenes iespaidīgās pūču kolekcijas, kurā kopumā ir vairāk nekā 3 tūkstoši 400 pūču un priekšmetu ar pūču attēliem. Kolekcija veidota jau astoņus gadus, un tajā sastopamas dažādu izmēru, materiālu un veidu pūces – gan statuetes, gan dekoratīvi un ikdienā lietojami priekšmeti.
 
Ogres Centrālā bibliotēka aicina satikties 21. un 22. augustā, kad pilsētā skanēs svētki un vasarīgs prieks. 21. augustā no pulksten 18. līdz 21.tikšanās vieta - Brīvības ielas gājēju posms, kur visus zinātkāros gaidīs grāmatu Busiņš jeb mobilā bibliotēka. Būs iespēja apskatīt bibliobusu, satikt bibliotekāres, iepazīties ar tuvākajām bibliobusa pieturvietām, kļūt par tā lasītāju un piedalīties izzinošās aktivitātēs. Savukārt 22. augustā interesentus gaidīsim ciemos Ogres Centrālajā bibliotēkā, kur no pulksten 10. līdz 16. norisināsies Lielā lasīšanas stafetē.
 
Ilūkstes pilsētas bibliotēta meklē Alfreda Dziļuma grāmatas, lai  nolietotos eksemplārus varētu aizstāt ar mazlietotiem. Ja jūsu grāmatu plauktā ir Alfreda Dziļuma grāmatas -  “Daugavas krāces”, “Pārvietotie”, “Vēja kaņepe” un  “Vilka zobs” - labā stāvoklī un esat gatavi tās uzdāvināt bibliotēkai, tad zvaniet – 2803144.

Līvānu Centrālā bibliotēka aicina  novada dzejniekus pieteikties Dzejas dienu Brīvā mikrofona lasījumiem!  Piedalīties aicināti visi, kas raksta dzeju un vēlas ar savu daiļradi dalīties.   Tā būs iespēja satikt domubiedrus, iepazīstināt klausītājus ar savu dzeju un kļūt par daļu no Dzejas dienu svētkiem, kuros ik gadu visā Latvijā skan dzeja un autoru balsis. Dzejas dienu pasākums notiks 5. septembrī pulksten  11. pie Līvānu novada Centrālās bibliotēkas. Pieteikšanās līdz 25. augustam. Lai pieteiktos, autori aicināti  sūtīt pieteikumu bibliotēkas epastā vai zvanīt - 29818511. Dzejas dienās gaidīs ikvienu - gan pieredzējušus autorus, gan tos, kuri savu dzeju publiski lasīs pirmoreiz. 
 
Un vēl par jaunajām grāmatām
 
Klajā nācis Ikara Piebalga romāns Krāsainā pasaule.

Kautrīgs, ar retu redzes defektu sirgstošs grāmatvedis Gvido sapņo reiz atkal ieraudzīt krāsas. Viņa sirdij straujāk pukstēt liek vienīgi domas par skaisto kolēģi Sandiju, kura tādam kā viņš šķiet nesasniedzama. Saskāries ar nedziedināmas slimības diagnozi, Gvido tuvojas mūžības vārtiem. Vai bailes no nāves izrādīsies spēcīgākas par viņa bailēm no dzīves?

Pāris gadsimtu tālā nākotnē kāds zinātnieks risina savādu mistēriju. Pasaule, kas izskaudusi nāvi, saskaras ar tās atgriešanos pavisam neparastā formā. Pētījumi aizved zinātnieku līdz sadursmei ar pašu realitātes būtību. Vai notiekošais ir Dieva griba? Kas ir apmāns, un kas – īstenība?

Kas viņus abus vieno? It kā nekas, bet vienlaikus tas, kas kopīgs mums visiem. Apziņa par dzīves trauslumu.

Ikars Piebalgs īstajā vārdā Ikars Kubliņš, dzimis Bauskā, ikdienā strādā par žurnālistu un pēta ekonomikas procesus. Aizraujas ar velobraukšanu, fotografēšanu un ceļošanu, interesējas par politiku, psiholoģiju un eksistences noslēpumiem. “Krāsainā pasaule” ir autora trešais romāns.