Bibliotēka šodien (Aktualitātes Nr.16)

Līdz 14. novembrim Latvijas Nacionālās bibliotēkas telpā “Retumu pasaule” skatāma krājuma izlase “Pasaule attēlos. Ilustrētie latviešu žurnāli deviņpadsmitā divdesmitā gadsimta mijā”. Izstādē žurnāli uzlūkojami kā daudzslāņaini vizuālās kultūras dokumenti, kas atklāj sava laikmeta estētiskos priekšstatus, tehnoloģiskās pārmaiņas un sabiedrības interesi par pasauli attēlos. Kā minēja lektore, sabiedrības gaume mūsdienu mediju attēlos ir gaužām līdzīga kā 20. gs. sākumā. Cilvēkus piesaista attēli, kuros ietverta izklaidējoša, trāpīga ironija par dzīves vērtībām, piemīlīgi kaķi, gleznainas ainavas un skaistas dāmas.Izstādes apmekētājiem ir iespēja ielūkoties tādos ievērojamos ilustrētos žurnālos kā “Pagalms”, “Rota”, “Austrums”, “Mājas Viesa Mēnešraksts”, “Vērotājs”, “Zalktis”. Ilustrācijas šiem izdevumiem veidojuši daudzi pazīstami latviešu mākslinieki – Vilhelms Purvītis, Janis Rozentāls, Rihards Zariņš un Jūlijs Madernieks, kas gan vēsturiskajā laikā, gan mūsdienās piešķir šiem žurnāliem īpašu vērtību. 

1. oktobrī Latvijas Nacionālās bibliotēkas 5. stāvā aicina apgūt izpratni, kā rakstīt par juteklisko? Kā runāt par intimitāti? Kā aprakstīt ķermeniskas pieredzes, kurās taktilais mijas ar intelektuālo? No 9. septembra līdz 10. decembrim Latvijas Nacionālās bibliotēkas piektajā stāvā notiek izstādes “Brīvība sākas ar grāmatu” pasākumi – meistardarbnīcas, lekcijas un seminārs. Izstāde ar vēsturiskiem artefaktiem, pirmizdevumiem no Reto grāmatu un rokrakstu krājuma un laikmetīgās mākslas interpretācijām pievēršas latviešu grāmatniecības vēsturei un drukātā vārda lomai sabiedrības attīstībā. Pasākumi atdzīvina un parāda izstādes saturu no citām perspektīvām.  Kāpēc mēs kā nācija joprojām lasām tik dedzīgi? Kā agrāk tika izmantotas grāmatas? Kā lasīja, domāja, ārstējās, mīlēja un izzināja nākotni mūsu priekšteči? Tie ir tikai daži jautājumi, caur kuriem izklaidējoši, izzinoši un praktiski atklāsies, kā lasīšana un literatūra veicināja sabiedrības transformācijas un latviešu kultūras attīstību. Pasākumi ikvienam interesentam pieejami bez maksas.

16.septembrī Daugavpilī notika Latvijas Nacionālās bibliotēkas organizētais “Skaļās lasīšanas” sacensību Latgales reģiona fināls. Šajās sacensībās lieliski sevi apliecināja Valters Graudums no Jēkabpils 3. vidusskolas. Ar pārliecinošu uzstāšanos, izteiksmīgu lasījumu un prasmi ieinteresēt klausītājus viņš ieguva žūrijas atzinību un tiesības pārstāvēt Latgali Valsts finālā Rīgā, kas notiks 10.oktobrī! 

Līvānu reģionu  „Skaļās lasīšanas”Latgales starpfinālā Daugavpilī pārstāvēja Līvānu 1. vidusskolas skolniece Terēze Āboltiņa. Terēze klausītājus iepazīstināja ar fragmentu no Jujas Vīslanderes grāmatas “Mūmamma un Vārna”. Dalībnieku sniegumu tiesneši vērtēja pēc vairākiem kritērijiem, un Terēzes lasījums bija veiksmīgs! Viņa izcīnīja ceļazīmi uz Latvijas “Skaļās lasīšanas sacensības” finālu Rīgā, kur pulcēsies reģionu starpfinālu uzvarētāji, lai noskaidrotu Latvijas “Skaļās lasīšanas sacensības” čempionu. 

Turpinām ar citām aktualitātēm

Kur rodas dzeja? Vai tā var paslēpties pavisam parastā ikdienas situācijā? 24.septembrī Preiļu 1. pamatskolas un Galēnu pamatskolas skolēniem Preiļu Galvenajā bibliotēkā bija iespēja to atklāt kopā ar dzejnieku Krišjāni Zeļģi. Sarunā par dzeju, idejām un iedvesmu skolēni uzzināja, kā top dzejoļi, kur dzejnieks meklē savas idejas un kā ieraudzīt neparasto pavisam ikdienišķajā. Arī dzeja var būt smieklīga, pārsteidzoša, asprātīga un pavisam tuva mums pašiem. Varbūt pēc šīs tikšanās arī ierastā pasaule pasākuma dalībniekiem izskatās mazliet citādi? Tikšanās notika ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu projektā "Sajūtas izteiktas vārdos, kas iedvesmo". 

Jēkabpils pilsētas bibliotēka aicina uz tikšanos ar juristu Jāni Ievīti. 29. septembrī trijos dienā Izstāžu un tikšanās zālē Pasta ielā 39, bibliotēka aicina uz tikšanos ar juristu, ilggadēju prokuroru, pedagogu un sabiedrisko darbinieku Jāni Ievīti. Viņa dzīvesstāsts ir profesionālās izaugsmes ceļš un unikāla liecība par vairākiem nozīmīgiem vēstures notikumiem, kas skāruši Latviju un pasauli. Jānis Ievītis pieder paaudzei, kurai nācies piedzīvot un līdzdarboties vēsturiski nozīmīgos notikumos. Īpaša vieta Jāņa Ievīša dzīvesstāstā ir saistīta ar Černobiļas atomelektrostacijas katastrofu. Viņš bija viens no tiem cilvēkiem, kuri piedalījās katastrofas seku likvidēšanas darbos. Tikšanās dalībniekiem būs iespēja uzzināt par Latvijas Trešās atmodas laiku un barikādēm. Tas bija laiks, kad Latvijas iedzīvotāji apvienojās kopīgā mērķī aizsargāt savu valsti un tās neatkarību. Personīgi stāsti par šo laiku ļauj labāk izprast sabiedrības noskaņojumu un cilvēku drosmi, nekā vēstures faktu uzskaitījums. Pasākums bibliotēkā tiek rīkots sadarbībā ar Latvijas Juristu biedrību. 

Viesītes bibliotēkā oktobris iesāksies ar liriski muzikālu pasākumu “Ar mirkļa pieskārienu… pusceļā uz aizvēju”, kas  norisināsies 3.oktobrī. Ļauties emocionāliem dzejas mirkļiem ikvienu šoreiz aicinās Inese Apsāne-Krūmiņa no Aizkraukles) un Anita Orbidāne no Viesītes. Abas autores piedāvās klausītājiem savu jaunāko radošo veikumu. Inesei tie ir dzeju krājumi "Klusums uz sliekšņa sēž" un "Mirklis, pieskāriens... un atkal pusceļš ", bet Anitai dzeja no kopkrājumiem "Skārienjūtīga" un "Aizvējā". Par muzikālo noskaņu rūpēsies Imants Liepiņš no Viesītes.

Šonedēļ Aknīstē pirmās klases skolēni devās izzinošā aktivitātē “Dzejas detektīvs”, ko organizēja pilsētas bibliotēkas bibliotekāres. Skolēni kopā ar viņām meklēja un atrada vairākus dzejoļus. Dažus lasīja skolotājas, bērni uzmanīgi klausījās. Citus, kuri bija īsāki dzejoļi, lasīja bērni. Vislabāk patika dzejolis par pasakām, par mūsu tēvuzemi. Savukārt smieklīgākais dzejolis bija par briežvaboles ragiem. Tikmēr izzinošākais šķita dzejolis par zivīm, jo varēja uzzināt, kādās jūrās tās dzīvo. Vispazīstamākais dzejolis bija “Tracis” par zaķīti un kaķīti, pēc kura arī bērni spēlēja spēli “Pirtiņa deg”.

Turpinoties Dzejas mēnesim, Aknīstes bibliotēka iesaka lasīt dzeju! Septembra sākumā dzimis latviešu dzejnieks, atdzejotājs, publicists, tulkotājs, kritiķis Knuts Skujenieks. Šogad dzejniekam apritētu 90 gadi. Bibliotēka iesaka lasīt Knuta Skujenieka dzejas grāmatu "Kā ozola saknei pēc ūdens".  Knuta Skujenieka dzejoļus vari izlasīt un noklausīties dziesmas ar dzejnieka vārdiem arī Aknīstes Sēļu parkā un Četru Vēju kalniņā "Dzejas ceļā". 

Un vēl par jaunākajām grāmatām

Klajā nākusi japāņu rakstnieka Sosuke Nacukava grāmata " Stāsts par kaķi kurš izglāba grāmatas". Vectēvs visu laiku mēdza atkārtot: grāmatās ir spēks. Bet kas patiesībā ir šis spēks? “Nacuki grāmatnīca” ir pavisam neliels lietoto grāmatu veikaliņš pašā pilsētas nomalē. Tā iekšpusē grāmatplaukti slejas līdz pat griestiem un ir piekrauti ar brīnišķīgām grāmatām. Rintaro Nacuki ļoti patīk šī vieta, kuru reiz izveidojis viņa vectēvs. Šeit Rintaro ir pavadījis neskaitāmas laimīgas stundas, lasot grāmatas pēc sirds patikas. Ideāls patvērums zēnam, kurš jūtas diezgan vientuļš. Pēc vectēva nāves Rintaro ir patiesi bēdīgs, jo tā vien šķiet, ka grāmatnīcu nāksies slēgt. Bet uzrodas runājošs kaķis, vārdā Tīģeris, ar neparastu lūgumu. Kaķis meklē grāmatmīli, lai kopā ar viņu paveiktu ko svarīgu. Tā nu šis savādais pāris dodas brīnumainos piedzīvojumos, lai izglābtu grāmatas no cilvēkiem, kuri tās ir ieslodzījuši, bojājuši un… nodevuši. “Stāsts par kaķi, kurš izglāba grāmatas” ir aizkustinošs vēstījums par to, kā saņemties un rast drosmi, par to, kā rūpēties par citiem, un – jo īpaši – par grāmatu apbrīnojamo spēku. 

Sosuke Nacukava ir godalgots japāņu rakstnieks un ārsts, viņš dzimis 1978. gadā Osakas prefektūrā. “Stāsts par kaķi, kurš izglāba grāmatas” ir izdots vairāk nekā divdesmit pasaules
valstīs. 

No japāņu valodas tulkojusi Ingūna Beķere