Par 2025.gada sūnu izraudzīta spurainā dzīparene, gliemezi - baltais vīngliemezis, bet augu - smiltāja retējs (FOTO)
- Radio1.lv --
- 08 janvaris 2025 --
- 0Komentāri
Latvijas Botāniķu biedrības (LBB) Sūnu grupa par 2025.gada sūnu izvēlējusies spuraino dzīpareni Paludella squarrosa. Savukārt Latvijas Malakologu biedrība par 2025.gada gliemezi izvēlējusies balto vīngliemezi (Helicella obvia).Bet Latvijas Botāniķu biedrība (LBB) par 2025.gada augu izvēlējusies smiltāja retēju (Potentilla arenaria).
Spurainā dzīparene
Kā jau nosaukums liecina, sūna dabā izskatās pēc dzijas pavediena, bet atliektās lapiņas piedod spurainumu.
Spurainās dzīparenes sastopamas zāļu un pārejas purvos, avotainās vietās strautu un upju malās, pļavu nogāzēs, aug sūnu purvos pie sēravotiem, piedalās ezeru aizaugšanā. Sūna bieži aug kopā ar citām purvainu vietu sūnām. Tā ir Ziemeļu puslodes suga. Eiropā kopumā sugas populācija samazinās, un ir novērojama tās dzīvotņu izzušana, skaidro LBB pārstāve Ligita Liepiņa. Latvijā suga iekļauta īpaši aizsargājamo sugu sarakstā un to sugu sarakstā, kam veidojami mikroliegumi. Suga ierakstīta Sarkanajā grāmatā.
Lai gan lielākajai daļai zināmo sugas atradņu ir nodrošināts aizsardzības režīms, Liepiņa norāda, ka suga parasti ir sastopama nelielos daudzumos starp citām sūnām un neveido sporas, līdz ar to tās izplatība ir ierobežota. Sugas aizsardzībai sevišķi svarīgi ir nodrošināt zāļu purvu, pārejas purvu, avotu un avoksnāju aizsardzību. Teritorijas apsaimniekošana ir nepieciešama tajās vietās, kur notiek biotopa pastiprināta aizaugšana. Suga sastopama izklaidus visā Latvijā, izņemot Zemgali.
LBB Sūnu grupa aicina sabiedrību ziņot par atrasto spuraino dzīpareni "dabasdati.lv".
Baltais vīngliemezis
Baltais vīngliemezis ir balts ar brūnām joslām, kuras variē no dažām ļoti smalkām līdz vairākām platām un tumšām joslām. Čaulas virsma tam ir gluda ar ļoti smalku un regulāru svītrojumu.
Pašlaik arvien vairāk tiek aktualizēta informācija par invazīvo sugu kaitīgumu, taču Malakologu biedrība vēlas skaidrot, ka ne katra ievestā suga kļūst par kaitēkli. Galvenais iemesls ir piemērotu biotopu trūkums. Sugām, kuras kļūst par kaitēkļiem, parasti ir raksturīgas tā sauktās vidusmēra gliemežu dzīves vides prasības, proti, mitra augsne, pietiekams noēnojums, pietiekama lakstaugu un citu organisko vielu barības bāze.
Baltais vīngliemezis ir pielāgojies dzīvei gliemežiem netipiskās vietās - sausos, atklātos un saulainos biotopos, bet noteikti ar kaļķainu augsni. Vēl pagājušā gadsimta pirmajā pusē to uzskatīja tikai par Latvijā iespējamu sugu. Tagad atrastas jau vairākas vietas, kur tas dzīvo tieši uz dzelzceļa uzbērumiem, kurus parasti veido no dolomīta šķembām. Tur šim gliemezim ir piemērots biotops - saule, sausums un kaļķaina augsne.
Malakologu biedrībā pieļauj, ka šo gliemežu izplatīšanās notikusi ar cilvēka palīdzību - rasas stundās gliemeži meklējuši patvērumu gaidāmajai karstajai dienai. Tādas vietas bija zem vilcieniem un citiem transportlīdzekļiem. Gliemeži nezināja, ka tiks aizvesti pat simtiem kilometru tālu.
Tieši tāda situācija ir ar balto vīngliemezi. 2008.gadā pat tika veikts izmēģinājums. Vairāki baltie vīngliemeži tika ielaisti parastā dārzā ar parastām dobēm, pārsvarā graudzālēm. Līdz vasaras beigām to skaits samazinājās, tie varbūt izklīda, slēptuves meklējot, bet nākamajā gadā vairs nebija atrodami, ja nu vienīgi tie varētu iedzīvoties kādā akmens dārzā ar dolomīta plāksnēm un īpaši sastādītām graudzālēm. Tātad šie gliemeži nevar kļūt pa Latvijas dārzus apdraudošiem kaitēkļiem, skaidro Malakologu biedrībā.
Gan parka vīngliemeži, gan citi vīngliemeži ir agrāk vai vēlāk Latvijā ievestas sugas, uzsver biedrībā.
Malakologu biedrība aicina ziņot par šo gliemežu atradumiem, ievietojot bildes un stāstu par atradumu "Facebook" grupā "Malakologi un draugi". Tādējādi, iespējams, nelielajam atradņu skaitam pievienosies vēl kāda jauna atradne.
Smiltāja retējs
Sausās un saulainās mežmalās, nogāzēs un ceļmalās aprīļa beigās un maijā reti kurš augs izceļas tik ļoti kā smiltāja retējs. Tas ir neliels, 5-10 centimetrus augsts, zemei pieplacis rožu dzimtas augs ar gulošu vai pacilu stublāju un trīs vai piecu staru lapām. Sevišķi ievērojami ir košie, zeltaini dzeltenie ziedi, turklāt smiltāja retējs parasti zied bagātīgi, veidojot jau pa gabalu labi saredzamus cerus.
Smiltāja retējs Latvijas teritorijā kopumā sastopams samērā reti un nevienmērīgi, šeit sasniedzot sava areāla ziemeļu robežu. Biežāk suga sastopama Daugavas ielejā, it sevišķi tās lejtecē. Ogres vai Rīgas iedzīvotāji šo augu piemērotās augtenēs pavasaros var atrast itin viegli - tā krāšņie, dzeltenie klājieni pamanāmi pat no auto vai vilciena loga. Citviet Latvijā suga sastopama reti (Ziemeļlatvijā, Latgalē vai Sēlijā) vai pat nemaz.
Kā skaidro Evarts-Bunders, atsevišķas atradnes uz dzelzceļiem un tālu prom no Daugavas ielejas, piemēram, Gramzdā, Užavā vai Ērgļos, liek aizdomāties par sugas ienākšanas ceļiem un to, vai Latvijā ir tikai viena šāda pavasarī ziedoša zemei pieplakusi retēju suga. Lai šo ziedēšanas fāzē viegli pamanāmo augu pareizi noteiktu, nepieciešama vismaz laba lupa, vēl drošāk to var noteikt ar bionokulāru laboratorijas apstākļos.
Sugai raksturīgā pazīme ir blīvi zvaigžņmatiņi jeb sazaroti matiņi lapu apakšpusē. Līdzīgs ir ļoti retais Kranca retējs Potentilla krantzii, bet tam lapas apakšpuse ir kaila, ar dažiem nezarotiem matiņiem, turklāt tas nu jau vairāk nekā 30 gadus Latvijā nav atrasts, bet senāk tas konstatēts Ķemeru Nacionālajā parkā un Abavas ielejā. Tāpat līdzīgas sugas ir Tabernamontāna retējs Potentilla tabernaemontanii, kas sastopams Igaunijā, un tam lapas apakšpusē ir vienkārši matiņi, kas blīvi klāj visu lapas plātnes virsmu, savukārt hibrīdajam pasmilts retējam Potentilla x subarenaria saskatāmas abu vecāku sugu - smiltāja un Tabernamontāna retēju - pazīmes, un tas, iespējams, varētu būt plašāk sastopams, nekā tiek uzskatīts pašlaik.
Klimata pārmaiņu radītais efekts varētu nākt par labu sugai, kuras pamatareāls ir uz dienvidiem no Latvijas, savukārt sausu zālāju uzaršana vai aizaugšana ar kokiem un noēnošanās ir negatīvs faktors, kas iznīcina sugai piemērotas dzīvotnes.
Smiltāja retējs vai varbūt citas tam līdzīgās retēju sugas gaida savus pētniekus, tādēļ LBB aicina ziņot par smiltāja retēja atradumiem portālā "Dabasdati.lv", vēlams, pievienojot fotogrāfijas un, ja iespējams, aprakstu par matiņiem lapas apakšpusē.