Valsts prezidents par Eiropas laivu, pensijām un imigrantu apdraudējumu Latvijas neatkarībai

Pagājušonedēļ Valsts prezidents Andris Bērziņš uz kārtējo tikšanos bija aicinājis reģionālās preses pārstāvjus, lai pārrunātu aktuālāko Latvijā un to, kas satrauc cilvēkus ārpus Rīgas.

Galvenā sarunu tēma šorei bija Latvijas pievienošanās eirozonai un eiro ieviešana, tādēļ sarunā piedalījās arī Finanšu ministrijas valsts sekretāre Sanita Bajāre, pastāstot par tām praktiskajām lietām, ar ko būs jārēķinās eiro ieviešanas laikā. Ar eiro ieviešanas plusiem unmīnusiem portāls Radio1.lv iepazīstinās citā publikācijā tuvākajā laikā.

Savos ievadvārdos Valsts prezidents atzina, ka Latvijai vajadzīga izpildvara, kas rīkojas izlēmīgāk. „Skaidrs, ka parlamenta lomai tikai jāpieaug, jo saites ar Eiropu kļūst arvien stingrākas, un, protams, pamatjautājums ir par partiju lomu, jo partijas ir tās, kas veido mūsu politisko sistēmu. Droši vien esošo partiju vērtējums parādīsies jau tagad pašvaldību vēlēšanās,” sacīja Andris Bērziņš.

Žurnālistu jautājumi skāra dažādas jomas, galvenokārt pievēršoties Latvijas nākotnei Eiropas Savienībā.

Kādu jūs vēlētos redzēt Latviju nākotnē, kāda ir jūsu Latvijas vīzija?

Atbilde nav izsakāma dažos vārdos, droši vien te jāņem vērā viss – līdz pat varas un biznesa struktūru kopīgai darbībai. Manuprāt būtiska ir nodokļu sloga samazināšana. Latvijas virzieni varētu būt dažādi. Ar laiku tomēr Baltijas valstis kļūs vienotākas un būs vienots tirgus, ņemot vērā, ka Igaunijā jau ir eiro, Latvija to ieviesīs un jādomā, ka arī Lietuvā drīz būs eiro. Tad kļūs vienkāršāka arī vienotās ekonomiskās zonas veidošana. Lauki kļūst arvien tukšāki. Tā kā mums diez vai sagaidāmi lieli naftas vai gāzes atradņu atklājumi, tad galvenokārt jāorientējas uz izglītību. Valdības rīcība šajā ziņā, maigi sakot, ir nekoordinēta. Ja mēs nemainīsim izglītības sistēmu, nekas arī neuzlabosies – tas saistīts arī ar emigrāciju. Latvijā izveidojoties ciešākai saiknei ar Eiropas Savienību, būs nepieciešama arī kvalitatīvāka izglītība, izglītotāks darbaspēks. Pašlaik situācija nav apmierinoša, jo ir vairāk nekā 100 neakreditētu programmu.

Kāpēc tieši šogad jāievieš eiro? Neesmu dzirdējusi nevienu, kurš teiktu, ka tas jādara, drīzāk gan cilvēki iesaka vēl pagaidīt. Taču viņus neviens nedzird, ne Valsts prezidents, ne premjers, jūs runājat tā, it kā eiro ieviešana jau būtu notikusi, bet ne vārda neminat, kādi būs mīnusi eiro ieviešanai, stāstāt tikai par plusiem.

Andris Bērziņš: Bet kāpēc ne šogad?

Žurnāliste: Jo ir neziņa par to, kas notiks ar Eiropu tuvākajā nākotnē.

- Jūs varat ieeikt stabilāku valūtu par eiro? Ja jūs sakāt, ka tas ir nepareizi, tad sakiet, kas ir labāks, tad mēs varēsim pastrīdēties. Es šobrīd nezinu citu veidu, kā virzīties uz priekšu. Un ja kāds man apgalvo, ka tas ir nepareizi, tad lai ieteic, kas ir pareizi. Mans viedoklis ir, ka tomēr jāiet uz priekšu, pietiekami mēs esam stāvējuši.  Ja mēs vēl gaidīsim, tad mums vairs nebūs, kas gaida, mums ir jāiet uz priekšu.

Pensiju indeksācija – kā vērtējat šo soli no pensionāru puses, vai tā nav priekšvēlēšanu situācijas izmantošana un vai, ja tā notiks šogad, neizraisīs nodokļu celšanos? Vai to varēs nosegt sociālais budžets vai valsts budžets?

Par nodokļu paaugstināšanu šobrīd nav nekādu domu, uzskatot, ka ar šādiem attīstības tempiem nodokļi paliks tādi paši vai tiks samazināti. Budžeta izpilde par pirmo ceturksni nav sevišķi optimistiska. Tāpēc ir tāds uzskats, ka pensiju indeksāciju varēs realizēt ne ātrāk par 1.septembri, 1.oktobri, lai redzētu šo izpildes bāzi, un tad varētu arī spriest, kāda tad ir tā reālā summa, par kuru to var darīt, lai nebūtu jāķeras pie nodokļu palielināšanas vai valsts parāda palielināšanas.

Šaubas par Eiropas stabilitāti?

Mēs esam tik maziņi, ka mēs pasaulē neko ietekmēt nevaram. Mēs, protams, varam ar savu mazo laiviņu braukt un apgāzties tepat, neizbraucot no Daugavas ārā, bet sēdēt tai lielajā laivā, tas ir atkal kaut kas cits.

Igauņiem sūtīja uz mājām pie katra cilvēka konvertētāju, kas mainīja kronas pret eiro. Kā lauku pagastos reāli varēs apmainīt valūtu, jo ne visos pagastos ir pasta nodaļas un ir cilvēki, kas guļ uz gultas.

Sanita Bajāre: Viens no būtiskiem jautājumiem ir komunikācijas aktivitātes, kuras ir plānotas uz gada beigām, kur arī katram iedzīvotājam ir jāizstāsta, kā viņam konkrētā situācijā rīkoties. Ir ieplānoti tiešie pasta sūtījumi, kur mēs sūtīsim uz mājām bukletus un skaidrosim cilvēkiem praktiskās lietas. Mēs neesam plānojuši šādus konvertētājus sūtīt – parasti tiek plānots viens konvertētājs uz mājsaimniecību, bet mājsaimniecībā parasti dzīvo vairāk nekā viens cilvēks. Ņemot vērā Igaunijas pieredzi, redzējām, ka ir praktiski grūti izmantot šos konvertētājus.

Mēs esam ieplānojuši konvertēšanas kartītes, kurās divās valūtās ir atspoguļotas apaļās summas, lai cilvēkam būtu vienkāršāk redzēt, cik, piemēram, 10 lati ir eiro un otrādi. Ja mēs atgriežamies pie cenu atspoguļošanas un stāsta par godīgu komersantu, tad godīgs komersants ir tas, kurš paņem šo cenu, kas ir bijusi latos, sarēķina ar šo konvertācijas kursu, ar visām sešām zīmēm un precīzi tādu pašu to izsaka eiro. Un to mēs varēsim redzēt cenu paralēlā atspoguļošanā, kad būs redzamas šīs abas valūtas. Tad mēs varēsim redēt, vai piens maksā tikpat.

Runājot par cilvēkiem, kas dzīvo attālos nostūros, mēs noteikti kontaktēsimies ar pašvaldībām, ar pasta filiālēm un mēģināsim apzināt katru cilvēku un šo jautājumu palīdzēsim atrisināt gan ar pasta, gan pašvaldību sociālo darbinieku palīdzību.

Cik stabils būs lats brīdī, kad notiks maiņa pret eiro?

Andris Bērziņš: Nav nekāda pamata domāt, ka lata kurss būs savādāks. Ja pacelsies jautājums par to, ka lats ir ar zemāku vērtību nekā šobrīd, tad katrā ziņā es neklusēšu un teikšu, ka tas ir neloģiski, ka tas šajā gadījumā Latvijai nav pieņemams. Bet tam nav nekāda pamata, jo, kā sapratu no Latvijas bankas prezidenta Rimšēvica, iniciatīvai par to, ka ir cits kurss, jānāk no ieinteresētās valsts puses, un no Latvijas puses tādu domu neviens nav izteicis.

Sanita Bajāre: Ar šo fiksēto kursu esam izgājuši cauri visai krīzei. Tas bija būtisks enkurs ekonomikai, lai nostātos uz izaugsmes ceļa. Šis valūtas kurss ir labi kalpojis jau ilgus gadus. Latvijas banka ir informējusi, ka šis ir optimālais valūtas kurss un tas ir 0,70284, līdz ar to šis kurss arī saglabāsies.

Cik tas ir ētiski, ka Rēzeknes  pilsētas mēra ģimene aktīvi nodarbojas ar iepirkumiem un kontrolē gandrīz 80% iepirkumu? Cik tas ir ētiski? Vai mēs nebaidāmies, ka reizē ar eiro mūsu valstī ienāks arī eiro korupcija? Jo arī Eiropā korupcijas līmenis ir tik liels, ka viņi baidās izņemt no apgrozījuma 500 eiro nomināla banknotes?

Andris Bērziņš: Es stipri šaubos, vai Eiropā ar tik mazām naudas zīmēm vispār kaut ko var izdarīt. Vislabākie ētikas mērītāji ir tie, kas balsos, viņiem tagad būs tāda iespēja, un tad mēs varēsim arī to novērtēt, jo es tomēr neesmu valsts kontrole, kas var izteikt spriedumus par kādu. Vēlēšanas tādā ziņā ir labs rādītājs, esmu pārliecināts, ka Rēzeknē cilvēki ir izglītoti un labi saprot, kas notiek. Tad mēs pēc vēlēšanām varēsim pie šā jautājuma atgriezties.

Jūsu viedoklis par progresīvā ienākuma nodokļa ieviešanu?

Par progresīvo nodokli vienmēr esmu domājis, ka tas ir nepieciešams. Pēc manām domām, tomēr būtu labāk strauji paaugstināt neapliekamo minimumu, kas arī ir iestrāde progresivitātei. Finanšu ministrija vienmēr ir pētījusi, kā mazos ieņēmumus atbrīvot no pārāk smagas nodokļu nastas un tas ir neapliekamais minimums un atvieglojumi. Finanšu ministrija ir nākusi klajā ar šo programmu nabadzības mazināšanai.

Ko jūs domājat par tā dēvēto reemirgācijas un demogrāfijas programmu, vai tās nav programmas tikai programmu pēc?

Ja mēs neapturēsim emigrācijas procesu, tad būs jautājums par to, cik neatkarīga var būt Latvijas valsts. Par reemigrāciju runājot, domāju, ka mēs šobrīd pārāk maz esam izdarījuši. Te ir runa par izglītību, radīt bāzi, lai cilvēki brauktu atpakaļ, jo daļai no tiem, kas ir aizbraukuši, kuriem profesionālais līmenis neļauj pelnīt ne tur, ne šeit, viņiem tikai izglītība var palīdzēt. Šobrīd lielākais drauds ir imigrācija nevis emigrācija. Ja mēs neapturēsim emigrāciju, tad vienā brīdī sāksies strauja imigrācija. Un tāpēc mums vajadzīga esošās sabiedrības saskaņa, saskaņa starp visām grupām. Tas ir viens no pamatiem,lai tomēr noturētu stabili vismaz to, kas mums ir, un arī radītu vēlmi vismaz jaunajai paaudzei, dodoties pasaulē, kļūstot stiprākiem, atgriezties šeit atpakaļ. Nekādas citas zāles es te neredzu.

Kā vērtējat Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas ierosinajumu izveidot vairāk nekā 100 novadu vietā 26 un apvienoties ar pilsētām? Kā vērtējat pirms četriem gadiem notikušo administratīvi teritoriālo reformu?

Tas, ka daudzām pašvaldībām jākļūst lielākām, ir skaidrs un domāju, pati dzīve piespiedīs to darīt. Tomēr tas politiski ir ļoti grūti izdarāms, un es vismaz pārskatāmā laikā neredzu, kad mēs varētu sasniegt šos 26 teritoriālos veidojumus. Ir izveidojušās arī stabilas nelielas reģionālās struktūras, ne mazākas par 5000 iedzīvotājiem. Ir pašvaldības, kas šo modeli apguvušas ļoti labi, un ir novadi, kā piemēram, Auce, kur var labi iztikt bez rajona centra, bet ne visur tā ir.  Var arī izdarīt secinājumus par to, kur nepavisam nav labi. Tas pēc būtības ir ekonomisks jautājums, kas ietver nodarbinātību, izglītību un veselības aprūpi. Ir gan skaidri redzama situācija daudzās valsts sistēmās – kaut vai tiesa, prokuratūra – tās jau ir palikušas tajā pašā 26 rajonu būtībā. Taču nebūs tā, ka jau pēc gada no šodienas 119 novadiem būs palikuši 26 novadi.

Nākamā reģionālās preses žurnālistu tikšanās ar Valsts prezidentu paredzēta aptuveni Dziesmu svētku laikā.

Māra Grīnberga