KAM KALPO Jēkabpils novada nodokļu maksātāji? Viedokļi
- Sandra Mikanovska --
- 13 marts 2024 --
- 24Komentāri
Pieņemot budžetu, domes sēdē notika deputātu diskusija, tiesa gan viedokļus un ierosinājumus galvenokārt izteica opozīcijas deputāti, uz viņu jautājumiem atbildēja domes vadība, pārējie koalīcijas deputāti diskusijā iesaistījās minimāli. Pēc domes sēdes, kurā tika apstiprināts šī gada budžets, notika preses konferences, kuras organizēja gan Jēkabpils novada domes vadība, gan opozīcijā esošie deputāti. Katra puse izteica viedokļus un pamatoja, kāpēc tā vai cita budžeta pozīcija ir vai nav atbalstāma, kā arī savu redzējumu pašvaldības finanšu līdzekļu izlietošanai kopumā. Izteiktie deputātu viedokļi domes sēdē un pēc tam preses konferencēs gan atkārtojās, gan tika skaidroti detalizētāk vienā vai otrā jautājumā. Jāpiebilst, ka izteikto viedokļu apjoms ir liels, tāpēc visu sacīto publicēt nav iespējams. Radio1.lv izteiktos viedokļus apkopoja pa galvenajām diskutētajām tēmām visos trijos pasākumos.
Budžets pozīcijas un opozīcijas vērtējumā
Šogad pašvaldībām visā Latvijā ir diezgan saspringta situācija ar budžetu veidošanu, domes sēdē sacīja Jēkabpils novada domes priekšsēdētājs Raivis Ragainis (LZP). Tas saistīts gan ar būtisku kredītprocentu kāpumu, gan ar pedagogu algu kāpumu un minimālās algas paaugstināšanu. Šie apstākļi arī Jēkabpils novada domes deputātiem likuši pārskatīt izdevumu pozīcijas un prioritātes.
Budžets veidots, balstoties uz Jēkabpils novada domes iepriekš apstiprinātajām budžeta prioritātēm - pašvaldības līdzfinansējuma un priekšfinansējuma nodrošināšana Eiropas Savienības fondu, pašvaldības vai piesaistīto kredītlīdzekļu finansēto investīciju projektu realizācijai, sociālā atbalsta pasākumu nodrošināšana sociāli mazaizsargāto iedzīvotāju grupām, kā arī energotaupības un energoefektivitātes pasākumu veikšana pašvaldības publiskajās ēkās un būvēs.
“Domes sēdē es nedzirdēju, kas ir labs budžetā, nedzirdēju diskusijas, tā kā es pats esmu budžeta komisijā un budžeta komisijas sēdes apmeklēju gandrīz visas, varu apliecināt, ka arī budžeta komisijās diskusijas pēc būtības nenotika. Neko par papildpieprasījumiem, nekas pēc būtības netika skatīts. Tikai viens jautājums, kas bija vairāku sēžu un noslēguma sēdē divu stundu jautājums, kur tika diskutēts un likti vairāki balsojumi, tas bija par Krustpils kultūras centra ieņēmumu tāmi. Izskatījās, ka deputātiem tas bija pats svarīgākais jautājums, runa gāja par principā salīdzinoši niecīgu naudu un tad, kāpēc ir tik maz ieņēmumu, tas izskatījās, maigi sakot, dīvaini. Pārsvarā budžeta komisijās diskusiju nebija, īsti arī priekšlikumu nebija. Es pāris priekšlikumus par atalgojumu liku darba kārtībā, budžeta komisijā bija balsojums, piemēram, arī domes vadībai saņemt no 1. marta līdzīgi kā darbiniekiem plus 80 eiro, budžeta komisijā bija 5:5 balsojums. Tas jautājums pēc tam tika virzīts uz domes sēdi, kur balsojums jau bija diezgan pārliecinoši citā virzienā. Diemžēl budžeta komisijās detalizētāka informācija par budžetu gandrīz nekad nebija pieejama, jo domes vadība uz jautājumiem, kas bija specifiskāki atbildēt nemācēja, bet speciālisti, nodaļu vadītāji bieži vien netika aicināti. Esmu pašvaldībā no 2009.gada kā deputāts un piedalījies katra gada budžeta izstrādē, tādu budžetu, kāds ir šajā gadā pieņemts, tik sliktu es neesmu redzējis nevienu. Manuprāt, 2010.gadā, kad bija krīze, tas nebija tik dramatiski slikts, kā šogad,” saka deputāts Aivars Kraps (LPV).
“Šis budžets signalizē, ka pašvaldībai jāveic gan strukturālas, gan saimniekošanas reformas. To jau paredzēja 2021.gadā īstenotā administratīvi teritoriālā reforma, žēl, ka šķiežot resursus esam pie tās nonākuši tikai šobrīd, redzot to, ka šogad jāpieņem budžets, kas vērsts uz izdzīvošanu, nevis attīstību un uz lieliem ambicioziem nākotnes plāniem,” atzīmē Elīna Serkova (LA).
“To, ka šis gads visām pašvaldībām ir smags – tas ir viennozīmīgi. Katra pašvaldība šī gada budžetu mēģināja sastādīt, kā mācēja un loģiski kritizēt varam, vajag un ir par ko kritizēt. Kas attiecas uz to, kā notika budžeta veidošana? Notika neizvērtējot prioritātes. Kaut vai runājot, par ielu remontiem, nebija analīzes. Es uzskatu, ka koalīcija nedrīkstēja ķerties klāt pie darbinieku sociālās aizsardzības, atvaļinājumu kompensācijām. Nevajadzēja arī ņemt atlikumus no iestādēm un uzņēmumiem. Varbūt no kāda uzņēmuma vajadzēja, bet ne no tādām iestādēm kā Jēkabpils mākslas skola vai Jēkabpils Vēstures muzejs. Ņemt neko neizvērtējot. Vajadzēja arī solidarizēties attiecībā uz algām,” norāda Leonīds Salcevičs (JRP).
Vislielākais samazinājums kultūrai un sportam
Šogad, veidojot Jēkabpils novada domes budžetu, atteikti pieprasījumi aptuveni sešu miljonu eiro apmērā.
“Skaitļos un procentos salīdzinot, varētu šķist, ka šogad ir samazināts finansējuma apjoms izglītībai. 2023. gadā šim nolūkam bija atvēlēti 39% no visa pašvaldības budžeta, bet šogad tie ir 32%. Taču jāatceras, ka pērn budžetā bija iekļautas Jēkabpils Valsts ģimnāzijas atlikušo darbu izmaksas. Šogad, gluži pretēji, finansējums izglītībai ir ar palielinājumu uz pedagogu atalgojuma kāpuma rēķina. Liels kāpums no 16 uz 24 miljoniem eiro ir teritoriju un mājokļu apsaimniekošanai, taču to rada tur iekļautā apjomīga dambja stiprināšanas projekta summa. Sadaļā “Sociālie pabalsti un veselības aizsardzība” ir aptuveni 300 000 eiro kritums. Tas pamatā ir uz deinstitucionalizācijas projektu beigu rēķina. Bet procentuāli tas nav daudz: ja pērn tie bija 12% no kopējā budžeta, tad šogad – aptuveni 11%. Sadaļa “Ekonomiskā darbība” faktiski paliek pērnā gada līmenī, samazinājums ir 40 000 eiro. Neskatoties uz šo samazinājumu, ielu remonti un citi darbi tiks veikti, bet mazākā apjomā, nekā bija plānots iepriekš. Sports, kultūra, reliģija, integrācija – šajā sadaļā gan ir kritums par 900 000 eiro. Tas saistīts ar budžeta iespēju salāgošanu. Mēs ļoti pārskatījām gan nevalstisko, gan sporta sektoru, un visur, kur tas bija iespējams, neko papildus nepiešķīra. Kredītprocentu samaksai ir liels kāpums. Ja pērn tie bija 300 000 eiro, aizpērn – 1 750 000 eiro, tad šogad tie jau būs 3 465 000 eiro. Vides aizsardzībai, kur izmanto dabas resursu nodokli, kritums ir par kādiem 260 000 eiro, bet tas ir saistīts ar dabas resursu nodokļa izmaiņām. 43 000 eiro kāpums ir sabiedriskajai kārtībai un drošībai, kas saistīts gan ar atalgojumu, gan formu un aprīkojuma iegādi pašvaldības policijai un atskurbtuves izveidi. Visi sociālie pabalsti, kas bija iepriekš, palikuši tādi paši,” skaidro Raivis Ragainis.
Viņš arī sacīja, ka izpildvaras atalgojums ir krities aptuveni par 200 000 eiro. Izpildvarai un arī administrācijai algu palielināšanai nolemts piešķirt 1,5 miljonus eiro. Bet, samazinot štata vietas un likvidējot neaizpildītās vakances, kam alga budžetā tāpat ir jāparedz, šobrīd ar visu algu palielinājumu galīgais palielinājums pret pagājušā gada algām esot 260 000 eiro, nevis 1,5 miljoni. Tas panākts, arī noņemot atvaļinājuma pabalstus un samaksu par aizvietošanu.
Raivis Ragainis uzsver, ka katrai iestādei pamatbudžets piešķirts iepriekšējā gada apjomā, atteikti tā saucamie “vēlmju saraksti” jeb papildpieprasījumi.
Iebildumi par algām
Opozīcijai gan domes sēdē, gan preses konferencē bija iebildumi par to, kā un kam pašvaldībā tiek maksātas atlīdzības. Budžeta izdevumos lielāko īpatsvaru veido atlīdzības - 43,75%. Tiekoties ar domes vadību preses konferencē, radio1.lv lūdza nosaukt, cik tas ir ciparos, lai gan tika solīts, atbilde tā arī netika saņemta. Vienīgais, ko piebilda Raivis Ragainis, sakot, ka no galvas šo summu neatceroties, ka atlīdzību sadaļa esot krietni lielāka par ieņēmumu sadaļu, kas tiek iekasēta no Iedzīvotāju ienākumu nodokļa. Ja zināms, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa prognoze Jēkabpils novada pašvaldībai ir 28,7 miljoni eiro, un šis nodoklis veido 37% no kopējiem budžeta ieņēmumiem, var pieņemt, ka algām atvēlēts krietni virs 30 miljoniem eiro no budžeta.
Aivars Kraps norāda, ka Jēkabpils novada pašvaldībā strādā 1607 cilvēki, kuriem pašvaldība maksā algu. “Esmu pārliecināts, ka vismaz 20% štatu var samazināt. No daudzām funkcijām var atteikties, iepērkot pakalpojumu. Tas būtu lētāk. Tā varētu gadā ietaupīt vismaz 4 miljoni eiro.”
Aivars Kraps arī salīdzināja atalgojuma ziņā pašvaldības struktūrvienības. “Piemēram, domes vadības administrācijā strādā 119 cilvēki, ar budžetu atalgojumā – 3 miljoni eiro gadā. Attīstības pārvaldē strādā 60 cilvēki, budžets algām – 1,5 miljoni gadā. Visās pārējās pagastu pārvaldēs strādā 240 cilvēku, atalgojumos – 3 miljoni eiro gadā. Te arī interesanta situācija – 60 cilvēkiem – 1,5 miljoni, 240 cilvēkiem, kas ir četras reizes vairāk darbinieku, bet atalgojumos tikai divas reizes vairāk – 3 miljoni. Jautājums. Kam mums uz šo grūto budžetu vajadzīgs apmaksāts komitejas vadītājs? No tā var atteikties. Ja nav kas vada komisiju koalīcijā, es piedāvāju, ka varu par to pašu deputāta atalgojumu vadīt Attīstības un Tautsaimniecības komiteju, arī deputāts Leonīds Salcevičs noteikti varētu vadīt šo komiteju, arī Elīna Serkova jau ir pietiekami pieredzējusi un varētu vadīt Sociālo lietu komiteju, bet nē, negrib uzticēties opozīcijai, lai nedod Dievs komitejā mēs neieraudzītu kādus “NASA brīnumus”, neiegūstam informāciju, kas mums nav domāta. Labi, nelaižat. Lūdzu, Nitiša kungs ir vadījis iepriekš Tautsaimniecības komiteju, manuprāt, labi, Kalves kundze arī ir strādājusi Sockomitejā. Kam ir vajadzīgs šajos laikos komiteju vadītāja algā iztērēt lieki vairāk kā 2000 eiro mēnesī?” jautā Aivars Kraps.
Tāpāt arī viņš rosināja atteikties no trim domes priekšsēdētāja vietniekiem, atstājot divus, uzsverot, ka tā tiks iegūti līdzekļi pašvaldības budžetā. Norādot, ka dome to varot izdarīt ar vienu balsojumu, nolemjot, ka komitejas vadītājs ir par deputāta atalgojumu un viens vietnieks samazinās.
“Šajā budžetā ieguvēji ir deputāti. Par to šaubu nav. Ja vidēji pašvaldības darbiniekam pienāksies līdz 80 eiro piemaksa pie algas, kaut noņēma atvaļinājumu kompensāciju, tas saliekot kopā būs pa nullēm. Tad deputātiem ir savādāk – domes vadībai pieaugums pie algas būs vismaz 250 eiro mēnesī un visiem pārējiem deputātiem – klāt 200 eiro. Kāpums negodīgs pret jebkuru pašvaldībā strādājošo. Arī man jau no 1.marta plus 200 eiro. Deputāta alga būs 700 eiro “uz papīra”. Bija 500 eiro. Tas ir daudz vai maz, diskutējami. Taču, ja mēs visiem darbiniekiem palielinām līdz 80 eiro, tad tikai godīgi būtu – visiem līdz 80 eiro, gan vadībai, gan deputātiem. Vismaz šajā reizē, kad ir tik slikti ar budžetu,” uzskata Aivars Kraps.
Deputāts Leonīds Salcevičs atzīmē, ka “runa ir par to, ja visiem iet tik grūti, iesaldē, neņem to pielikumu, deputātiem lai paliek 500 eiro. Ieguvums būtu vairāki desmiti tūkstoši eiro. Būtu līdzekļi, ko ieguldīt jaudīgāka apgaismojuma ierīkošanai uz gājēju pārejām. Ja visiem grūti -solidarizēsimies.”
“Deputātiem vidēji ir trīs sēdes mēnesī – viena komitejas – Sociālo lietu vai Attīstības - sēde, Finanšu komiteja un Domes sēde. Vidēji viena komitejas sēde iet stundu, Finanšu komitejas – pusotru stundu, domes sēde – divas stundas vai nedaudz ilgāk. Maksimums tās mēnesī ir piecas stundas – deputāta darbs domē, piecas stundas alga 700 eiro. Jā, deputāti strādā arī ar vēlētājiem, ir pieņemšanas, bet te katram, liekot roku uz sirds, jāpasaka, cik daudz viņš tam velta laiku. Bet, ja runā tīri par darbu domē, tad stundas likme ir ap 150 eiro. Tā ir kosmiski liela samaksa. Tas ir bez darba devēja nodokļa, tās summas ir tūkstošos,” skaidro Aivars Kraps.
Sarunā ar medijiem preses konferencē Raivis Ragainis skaidroja, kāpēc ir atšķirība atalgojumos starp pašvaldības pārvaldēm. “Tas ir atkarīgs no tirgus pieprasījuma. Ja mēs runājām, ka iepriekšējos gadus nespējām nokomplektēt inženiertehnisko sastāvu, tad šobrīd tas ir izdarīts un izdarīts tieši ar atalgojuma līmeni. Mēs nevaram dabūt labus speciālistus uz konkrētām lietām, ja tirgū viņiem maksā labāku algu. Tā ir šī atšķirība. Ja mēs runājam, piemēram, par departamentiem, mēs nevaram salīdzināt Sociālā dienesta darbinieku atalgojumus un Attīstības pārvaldes atalgojumus. Publiskajā tirgū Sociālā dienesta speciālistu atalgojuma griesti valsts līmenī ir krietni zemāki nekā Attīstības pārvaldes speciālistiem. Jā, tāpēc arī Sociālajā dienestā ir kadru mainība, nevaram dabūt speciālistus, bet valsts līmenī atalgojums tāds ir noteikts. Te ir runa arī par 2027. gadu, kad mums jāsasniedz minimālie griesti, minimālais maksājums darbiniekiem atbilstoši Valsts kancelejas noteiktajiem rādītājiem. Jāteic, ka ir nodaļas, kuras jau šobrīd ir sasniegušas, kurām algu kāpums būs krietni mazāks kā citiem. Un ir nodaļas, kurām vēl ir diezgan tālu līdz šiem griestiem, un arī Attīstības nodaļas speciālistiem ir diezgan tālu līdz šim minimumam, jo viņi ir šāda sfēra, tur ir sertificēti speciālisti ar speciālu izglītību. Es neko nesaku par pārējiem, arī viņiem ir speciālās izglītības, bet pieprasījums darba tirgū ārpus pašvaldības ir niecīgs, tur ir tā nianse. Atšķirības ir, bet ne tādas, kādas liekas. Tie ir varbūt 200 eiro atšķirība atalgojumā, piemēram, ja vienam ir 1100, tad otram 1300. Vadītājiem varbūt ir 1700 pret 1400. Tur būtu jāsaprot, kur, ko un ar ko salīdzina. Fakts ir tāds, ka arī pie šiem atalgojumiem bieži vien augstas raudzes speciālistus nesameklēt. Esam mēģinājuši arī iepirkuma speciālistiem celt uz augšu algu, bet arī tad mēs nevarējām dabūt speciālistu, kurš gatavs strādāt to darba apjomu, ar to risku un atbildību, kas tur ir, nav gatavi. Ir speciālisti, kuri saka – es ietu, bet algā vismaz 2500 eiro, bet mēs dodam tikai 1400 eiro. Kopumā, skatoties starp pašvaldībām, Attīstības pārvaldes speciālistu atalgojums Jēkabpilī neizkrīt laukā no kopainas.”
Pārāk liels autoparks
Aivars Kraps norāda, ka pašvaldība līdzekļus var ietaupīt, samazinot autoparku, kurā patlaban ir 141 transporta līdzeklis, ieskaitot kravas automašīnas un specializētos transporta līdzekļus.
“Budžetā aug OCTA un KASKO cenas automašīnām. Jau trīs gadus runāju komitejā, esmu rakstījis iesniegumu, lai mēs šos jautājumus par automašīnām skatītos un sakārtotu. Pašvaldībai ir 141 automašīna. Nesaprotu, kāpēc pašvaldībai vajadzīgs tik milzīgs autoparks? Jautājums. Kam ir vajadzīgi trīs mēra vietnieki, kur katram ir pašvaldības automašīna diennakts lietošanā. Esmu redzējis ceļazīmes par šo automašīnu izmantošanu, plānoju tās publiskot. Adreses, kas ir Jēkabpilī, kur ir GPS regulāri piestājis ir interesantas, - Vienības iela 1, Vienības 7, Ledus iela 5, Brīvības iela 301. Tie ir lielveikali. Citur tikpat kā nebrauc. Eleganti. Ja skatāmies adreses, kur braukts uz Rīgu, ievadot Google maps adresi, kurā būts, izlec t/c “Alfa”. Neticu, ka domes vadība brauc uz veikalu, ticu, ka uz ministriju, bet auto, lai neliktu pie ministrijas, noliek pie Alfas. Joks,” analizē Aivars Kraps.
Viņš uzskata, ka viss auto tīkls jāpārskata un domes vadībai jāsāk ar sevi. “Izmantot pašvaldības mašīnu, lai aizbrauktu uz veikalu, kafejnīcu un mājām, ja mums ir tik grūta finansiālā situācija, kā katrā sēdē stāsta, domāju jāpieliek būtu punkts.”
Aivars Kraps uzsver, ka dienesta transporta līdzekļiem ir jābūt, bet ar konkrētu vajadzību, nevis lai brauktu no darba uz mājām un no mājām uzz darbu un vēl pa ceļam uz lielveikaliem. Viņš uzskata, ka autoparku var samazināt līdz 50 automašīnām, kas ņemtas operatīvajā līzingā. Tad nebūtu jāmaksā visām 141 OCTA un KASKO, ceļa nodoklis un servisa izdevumi. Turklāt autoparks esot nolietots, vairākums automašīnu esot ap 20 gadu vecas. “Situācija būtu cita. Mašīnas stāv pagalmos, ir sistēma, piereģistrējies un uz noteiktu laiku darba vajadzībām rezervē sev automašīnu. Jā, varbūt kādam tā būs problēma, nevis mašīna mani gaida, bet es tai piesakos. Viennozīmīgi - domes priekšsēdētājam jābūt automašīnai 24/7, savukārt vietniekiem – visiem trim darba vajadzībām pilnībā pietiktu ar vienu mašīnu.”
Jēkabpils novada domes izpilddirektors Uldis Skreivers uz Radio1.lv jautājumu, cik un kuriem pašvaldības darbiniekiem ir piešķirtas automašīnas lietošanā 24/7 jeb visu laiku, sacīja, ka “šāda atļauja dota - Attīstības pārvaldes vadītājai, CA inženierim, Pašvaldības policijas inspektoram Viesītē, pagastu pārvaldniekiem Kūkās, Salā, Mežārē, Ābeļos saimniecības vadītājam, pagastu pārvaldei Dunavā, Kalna, Leimaņu, Asares, Rubenes, Rites, Variešu, Saukas, Krustpils pagastos. Saskaņā ar kārtību, kādā Jēkabpils novada pašvaldības darbinieki rīkojas ar pašvaldības mantu un finanšu līdzekļiem, apstiprināts ar Jēkabpils novada domes lēmumu 27. janvārī 2022. gadā. Domes priekšsēdētājam un vietniekiem un pašvaldības izpilddirektoram amata pienākumu veikšanai tiek piešķirta dienesta automašīna individuālā lietošanā 24 stundas diennaktī.”
Nav skaidrs, kā finansē biedrības
Gan domes sēdē, pieņemot šī gada budžetu, gan preses konferencē deputāte Elīna Serkova uzsvēra, ka viņai nav skaidri kritēriji un principi, kā tiek atbalstītas biedrības.
“Man absolūti šajā budžetā nav skaidri biedrību finansējuma sadales principi. To es jautāju budžeta pieņemšanas domes sēdē. Piemēram, ar ko bērnu jauniešu futbola klubs “Jēkabpils”, kurā futbolu apgūst 200 novada bērni, ir sliktāks piemēram, par biedrību “Laviņa sporta studija”? Futbola klubs prasīja 15 800 eiro, viņiem akceptēja 5000 eiro. Laviņa sporta studijas pieprasījums bija 10 450 eiro, akceptēja 9700 eiro. Kādēļ tāda proporcija? Jautājot par kritērijiem man tika atbildēts – nāc uz sēdēm. Es nezinu uz kādām sēdēm, kad un kur ir jāiet, mani neaicina. Kas izlemj, kādi kritēriji, nav saprotams. Pagājušā budžeta kontekstā bija diskusija, ka vajadzētu padomāt par biedrībām, kas sniedz sociālos pakalpojumus, atsevišķi izdalīt kritērijus un finansējuma piešķiršanas principus. Tas arī nav izdarīts, finansējums nav piešķirts, ne “Cerību salai”, ne “Dzīvības kokam”. Nav piešķirts arī “Mīldzīvnieku biedrībai”, kas rīko svētkus ar zirgiem Krustpils pagastā, piešķirta nulle no prasītajiem 5300 eiro. Kad jautāju, kāpēc tā, man teica – biedrība nav iesniegusi atskaites. Rodas jautājums, ja es strādātu pašvaldībā un biedrība, kurai ir neizpildītas saistības, atnestu šo pieteikumu, redzot, ka nav izpildītas saistības, es brīdinātu par to uzreiz, ka šādu finansējumu piešķirt nevarēs, jo ir saistību neizpilde. Nav skaidrs, kādēļ nenotiek šī komunikācija, lai visas biedrības, kuras vēlas varētu kvalificēties šī gada finansējuma saņemšanai,” saka Elīna Serkova.
"Domi vada kā SIA"
Runājot gan domes sēdē, gan preses konferencēs visi opozīcijas deputāti pārmeta, koalīcijai informācijas slēpšanu.
Deputāts Leonīds Salcevičs atzīmēja, ka ir pagājuši jau gandrīz trīs gadi, kopš Jēkabpils novada izveides un joprojām “man neviens nevar atbildēt, kur mēs ejam, kas mēs būsim, kāds novads, gandrīz trīs gadu laikā neesam nodefinējuši ceļu, virzību – būsim agrārais vai rūpnieciskais vai mēs būsim izglītības centrs, vai būsim kultūras centrs, uz ko mēs ejam? Un budžets jāplāno atbilstoši stratēgijai uz ko mēs ejam, kas būsim, kam vairāk uzmanības piesaistīt. Patlaban mums tā virzība ir labāk, ātrāk veiksmīgāk apgūt Eiropas fondus. Valsts pandēmijas laikā deva iespēju pašvaldībām uzlabot ekonomisko situāciju, aizņemties. Un mēs esam aizņēmušies daudz un dikti, protams, neviens nevarēja paredzēt kāda būs finanšu un banku situācija saistībā ar pandēmiju, ar karu. Man rada bažas, ka mēs lielāko tiesu visu atvēlam tikai ceļiem. Mums nav stadiona pie skolas Rīgas ielā, ne bibliotēkām līdzekļu, par sociāliem objektiem vispār nedomājam. Mums ir tikai ceļu infrastruktūra. Loģiski, katra ceļa malā ir vēlētāja balss un ne visiem interesē vai skolai ir vai nav stadions. Es uzskatu, ka nav izvērtētas prioritātes,” saka Leonīds Salcevičs.
Viņš piebilst, ka nemitīgie pārmetumi no domes vadības puses, ka opozīcija ar saviem jautājumiem traucē strādāt, ir nepieņemami.
“Es nepārtraukti prasu, tā ir normāla prakse visā Latvijā, lai domes sēdēs nozaru politiskie vadītāji atskaitās, ieskaitot domes priekšsēdētāju, ko viņš tekošā mēneša laikā ir darījis savā nozarē, kur ir bijis, kādi jaunumi. Esam dzirdējuši kaut vienu atskaiti? Nē. Mērs arī neko nestāsta, kas pašvaldībā notiek, kas pašvaldības savienībā, ministrijās, kur viņš bijis. Es neesmu dzirdējis Žuka atskaiti, Vanaga atskaiti, nemaz nerunājot par Stara atskaiti. Ne reizi ar atskaitēm domē nav bijis neviens pagasta pārvaldnieks. Mēs [opozīcija] nepārtraukti prasām un tās ir mūsu tiesības, mūsu vēlētāji arī prasa, pēc kādiem principiem jūs tirgojat nekustamos īpašumus, ir prasīts, iedodiet sarakstu, deputāti apstiprinās un tad pēc tā arī ejam, tirgojam, izsolam un zinām, kur to naudu akumulēt. Mēs to nezinām. Pat iebalsoja, ka tagad izsoles cenu var apstiprināt Attīstības pārvalde, deputāti par to vispār vairs neko nezinās. Viņiem reizi kvartālā būtu jāatskaitās. Līdz šim viņi nav atskaitījušies, kam, kur, ko pārdevuši par kādām naudām. Viss ir tādā noslēpumainībā. Tāpēc rodas jautājumi, ja nav atbildes, runājam skaļi. Es varu pateikt cienījamiem oponentiem, ja jūs ar mums nerunāsiet, mēs izmantosim iespēju runāt caur medijiem, varbūt atvērsies acis. Vajag runāt, nevajag slēpt. Man patlaban ir pārliecība, ka mūsu pašvaldība tiek vadīta kā SIA, kur ir padome, kaut kādu mistisku divu triju cilvēku sastāvā, kur ir valde triju četru cilvēku sastāvā, kas visu izlemj. Tai padomei vajadzētu būt izpildinstitūcijai, kas pilda deputātu lēmumus, bet dotajā momentā padome jaucas pilnīgi visās lietās, nosakot kas kā būs, ja viņš pasaka, ka darīs tā, tad tā arī dara. Kaut kas te nav riktīgi. Tad es varu atgriezties pie tā, ka es sēdē pateicu, ka vēlos spožākas spuldzītes uz gājēju pārejām, nevis izgaismotu ielu uz uzņēmumu, viens no mūsu kolēģiem atbildēja, ka es ļoti uztraucos par to, ka esmu zaudējis varu, kas manā laikā bijusi korumpēta un necaurspīdīga, nedemokrātiska. Tad man jautājums, kur ir šīs domes vadības demokrātija, caurspīdīgums? Mēs divarpusgadu laikā neesam dzirdējuši nevienu atskaiti, ko cienījamais kolēģis, kam esam iedevuši pilnvaras un maksājam lielu algu ir paveicis? Te ir jautājums, atbildes nav. Kāpēc? Nezinu. Mani absolūti neapmierina, kas pašvaldībā notiek un par to runāsim arvien skaļāk, jo cilvēki grib zināt. Grib zināt, ko domes vadība dara un kādu pienesumu pašvaldībai atnes. Bet, kā āža kāja teritorijas attīstībā, izlien lokālas intereses. Kaut kur jau varbūt var attaisnot. Šī vadība tika nokomplektēta ar amatiem no novadiem, kas ir normāli, bet nav, kas to visu laukumu pārredz, koriģē un virza attīstību daudz maz saprotamā veidā. Novadu pārstāvošie politiķi, kas garantē šai vadībai savas balsis, arī diktē noteikumus, bet kopīga redzējuma pa visu teritoriju nav. Šeit pirmajā vietā investīciju piesaistē un aktivitāšu plānošanā ir bijušā Krustpils novada teritorija. Stara kungs uz to strādā centīgi. Otrajā vietā bijušais Jēkabpils novads, arī Vanaga kungs savas teritorijas aizstāv. Kas iestājas par bijušo Salas un Aknīstes novadu un Jēkabpili? Es būtu budžetu savādāk stādījis, noteikti arī to kritizētu, bet tehniskās lietas jāsabalansē ar kultūru, izglītību, veselības veicināšanu, sportu,” uzskata Leonīds Salcevičs.
Kolēģa iesākto domu par informācijas slēpšanu no opozīcijas deputātiem turpināja arī Aivars Kraps.
“Pats ciniskākais – ir tās saucamās deputātu ražošanas un man pārmet, ka es uz tām neeju. Apliecinu. Es uz viņām negāju un neiešu, tāpēc, ka paskatīties cirku es varu aizbraukt uz Rīgu vai Yuotube kanālā. Man šis uzspēlētais cirks nav vajadzīgs, kur daļa pozīcijas sanāk un spēlē teātri, kā mēs visi iepazīstamies ar kaut ko pirmo reizi. Viss jau ir iepriekš izspriests, izdiskutēts savā lokā un izlemts, bet ražošanā ir teātris opozīcijai. Pēdējā ražošanā tika runāts par papildpieprasījumiem un šeku reku viens deputāts saka, tomēr vajadzētu uz Orehova ielas uzlikt apgaismojumu, cik gadus liekam un neuztaisam. Kas notiek? 6 miljoni vajadzību, kur citiem viss atteikts, mums vienā mirklī pazūd un uz domi šis aiziet kā vienīgais priekšlikums un tiek iekļauts budžetā, jo redz uzņēmējs jau daudzus gadus apgaismo ielu, tas nav pareizi. Varbūt. Uzņēmējiem ir jāpalīdz. Bet situācijā, ka mēs visu un visiem atsakām 6 miljonu apjomā, bet te vienā ražošanā deputāts sava uzņemuma interesēs priekšlikumu sniedz un mēs ielikām budžetā. Tuklāt šo ielu izmanto tikai uzņēmums, ne jēkabpilieši. Es nesaku, ka nevajag izgaismot. Noteikti vajag. Uzņēmums nodarbina daudz darbinieku, ir jādara, bet ne jau šajā gadā, kad mēs visiem atsakām visus papildu pieprasījumus,” atzīmē Aivars Kraps.
Gan domes sēdē, gan preses konferencēs koalīcijas vadība un opozīcijas deputāti runāja arī par vairākiem citiem svarīgiem darbiem, kuriem šogad budžetā līdzekļi neatradās. Deputāts Edvīns Meņķis (ZZS) domes sēdē pārmeta, ka esot acīmredzams, ka vairāk naudas atvēlēts Jēkabpilj, bet laukiem tiekot atņemts vai atvēlēts tikai minimums uzturēšanai. Bet tas, ko laukos saucot par labiekārtošanu parkos, patiesībā esot nepieciešamais remonts kadam parka tiltiņam vai citam objektam, bet laukos priecājoties arī par 15-20 tūkstošiem eiro, taču nākotnē jāatceras, ka laukiem, lauku teritorijai jāpiegriež lielāka vērība.
Tika izteikti viedokļi arī un izvērtējums ielu un ceļu remontiem, Ziedu ielas remontam un pieslēgšanai pie ūdensvada un kanalizācijas sistēmas, nepietiekamiem līdzekļiem drošībai – gan pašvaldības policijas kapacitātes stiprināšanai, gan videonovērošanas sistēmas atjaunošanai, modernizēšanai un paplašināšanai, daudz tika diskutēts par kultūras jomu novadā, norādot, ka tai patlaban nav redzējuma un stratēģijas, diskutēts par nevienlīdzību līdzekļu piešķiršanā kultūras iestādēm, nepietiekamu finansējumu bērnu rotaļu un sporta laukumu labiekārtošanai, bērnu peldētmācīšanai un daudzām citām budžeta pozīcijām.
Attēlā: Jēkabpils novada dome pašvaldības 2024.gada budžeta pieņemšanas sēdē.
Komentāri (0-10/24)
Mike Pietrowski
03.04.2024 03:24Sveiki, vai jums ir nepieciešams aizdevums? vai tu esi uzņēmējs? Vai esat grūtā finansiālā situācijā? vai jums ir nepieciešama nauda, lai sāktu savu biznesu? Vai man jāmaksā rēķini vai jāmaksā par māju vai automašīnu? Vai jūs interesē tiešsaistes finanšu palīdzība? Vai jūs interesē aizdevumi internetā? vai jums ir nepieciešams uzticams privāts kreditors ar pierādītu pieredzi? Ja tā, lūdzu, sazinieties ar mani pa e-pastu: challotloan@gmail.com
Rezumē
16.03.2024 18:41Gita
16.03.2024 09:40Antons
15.03.2024 18:28Himēra
15.03.2024 17:47Cik viss slikti.
Un kā bija Krapa laikā?Parunāt par to varētu. 2 dienu dzerstiņš domes darbiniekiem Liepājā. Visi skaisti sadzejoja atskaites par pieredzes apmaiņu. Kraps ar Ozolu pa jūru lēkāja.
Varbūt parunāsim par visiem,tā lai godīgi.
Cik pats Kraps solīja,cik izdarīja?
Aizmirsāt?
Aivar,rimaties,apniki
john
14.03.2024 20:31Un vispār rosinu domi deputātiem pārsaukt par sia oškalns2!
Kārlim
14.03.2024 18:41Kārlim
14.03.2024 07:40Kārlis
14.03.2024 07:23Rezumē
14.03.2024 07:18