Pieaug Jēkabpils namu apsaimniekotāju kapacitāte

Jau vairāk nekā trīs gadus, kopš 2013.gada aprīļa sākumā Jēkabpilī darbojas “Jēkabpils namu apsaimniekotāju biedrība”, kurā ir apvienojušās fiziskās personas – Kaspars Skruzmans (biedrības vadītājs), Guntis Apsītis un Ingars Ozols-Ozoliņš, kas ikdienā nodarbojas ar namu apsaimniekošanu. Triju gadu laikā augušas ne tikai zināšanas un gūta pieredze namu apsaimniekošanā, bet arī mainījusies situācija kopumā. Lai uzzinātu, kā biedrībai veicas, aicinājām uz sarunu tās dibinātājus.

Sarunu iesāk biedrības vadītājs, arī Jēkabpils domes deputāts un Attīstības un tautsaimniecības komitejas vadītājs Kaspars Skruzmans.

 “Kad nodibinājām biedrību, bijām ļoti optimistiski noskaņoti un cerējām, ka māju apsaimniekošanas sabiedrības pilsētā veidosies cita aiz citas. Ņemot vērā likumdošanu, ne viss ir tik rožaini, lai varētu ar to bez šķēršļiem nodarboties. Taču pakāpeniski, informējot iedzīvotājus un uzkrājot apsaimniekotājiem pieredzi, var redzēt, ka šis darbs ir vajadzīgs un viņš nes augļus. Iedzīvotāji redz paveikto un arī to, kur paliek viņu finanšu līdzekļi. Tāpat arī starp mājas iemītniekiem un apsaimniekotāju ir cieša saikne, jo bieži vien apsaimniekošanas sabiedrības vadītājs dzīvo tajā pašā mājā. Viņš ikdienā redz problēmas, kas rodas, un var operatīvi rast risinājumus. Šajos gados namu apsaimniekošanas sabiedrības ir radījušas zināmu konkurenci pašvaldības namu apsaimniekotājiem un arī tie sākuši pievērst vairāk uzmanības dzīvojamo māju labiekārtošanai. Mājās tiek likti jauni logi, durvis, veikti citi remontdarbi. Process, ko esam uzsākuši, dibinot “Jēkabpils namu apsaimniekotāju biedrību”, radījis veselīgu konkurenci un rezultātā ieguvējs ir iedzīvotājs,” secina Kaspars Skruzmans.

 Situācija māju apsaimniekošanā mainījusies

Viņš piebilst, ka šobrīd situācija māju apsaimniekošanā ir nedaudz mainījusies, no 1.jūlija stājušies spēkā grozījumi PNV likumā. Šo nodokli maksā visi, izņemot tās apsaimniekošanas sabiedrības, kas nav PVN maksātājs. Tas nozīmē, ka iedzīvotājiem ir izdevīgi veidot savu apsaimniekošanaas sabiedrību, ja tā ir maza un nepārsniedz noteikto apgrozījumu, jo nemaksājot PVN, apsaimniekošanas maksa ir zemāka.

 Sarunā iesaistās Ingars Ozols-Ozoliņš, norādot, ka PVN var nemaksāt tās apsaimniekošanas sabiedrības, kuras nepārsniedz 50 000 eiro gada apgrozījumu. Ja māja liela, lai izveidotu māju apsaimniekošanas sabiedrību tās vadītājam nepieciešama speciāla izglītība.

 Kaspars Skruzmans turpina ar šobrīd aktuālāko jautājumu māju apsaimniekošanā, norādot, ka ir atvērta māju siltināšanas programma.

 “Gribu visus iedzīvotājus un namu pārvaldniekus aicināt pievērst uzmanību tam, ka ir atvērusies finanšu institūcijas ALTUM programma, ko mēs šobrīd aktīvi varam izmantot māju siltināšanai. Finansējums ir līdz 50%, tas ir atkarīgs no sasniegtajiem energoefektivites rādītājiem,” saka Kaspars Skruzmans.

 Viņa sacīto papildina Guntis Apsītis, vēršot uzmanību uz vēl būtisku niansi, ka finanšu institūcijas ALTUM programmā, izmantojot finanšu līdzekļus maksimālais līdzfinansējums ir 35%, savukārt saņemot aizdevumu kādā no kredītiestādēm (vai citiem finansētājiem), kura slēdz līgumu ar finanšu institūciju ALTUM minētās programmas ietvaros atbalsta līdzfinansējums (grants) var sasniegt pat 50% apmēru. “Proporcionāli tam, kādā siltuma patēriņa grupā tu “trāpi” ar savu rezultātu. Atkarībā no tā arī izmaksā līdzfinansējumu jeb grantu, jo viena lieta ir mērķis, kas noteikts uzsākot mājas siltināšanu, bet pavisam kas cits ir faktiski sasniegtais rezultāts, jo pēc projekta īstenošanas tiek veikts siltumenerģijas patēriņa monitorings, kā arī atskaites atbalsta programmas uzraudzītājam jāsniedz ik gadu. Tādēļ objektīvi jāizvērtē vai uzstādītais mērķis ir reāli sasniedzams, īstenojot tikai dažas no mājas energoauditā minētajām aktivitātēm,” skaidro Guntis Apsītis.

 Tendence iekārot labiekārtotus namus

 Kaspars Skruzmans turpina, piebilstot, ka šobrīd ir mainījusies likumdošana attiecībā uz tiešajiem norēķiniem, kad tika veidota Jēkabpils namu apsaimniekotāju biedrība, viens no šķēršļiem namu apsaimniekošanā bija maksājumu intensitāte par saņemtajiem pakalpojumiem. Apsaimniekotājiem tas radīja bažas, un viņi nelabprāt gribēja uzņemties atbildību par siltuma norēķiniem. Savukārt šobrīd pozitīvs risinājums ir pieņemtie Ministru kabineta noteikumi, ka iedzīvotāji ar pakalpojuma sniedzējiem var slēgt tiešos norēķinus. Tas atvieglo un noņem slogu no mājas apsaimniekotāja.

Kaspars Skruzmans iezīmē arī jaunu tendenci, ar ko šajos gados nācies saskarties “Jēkabpils namu apsaimniekotājiem”.

 “Lielāko tiesu ir tā, ka sākumā, dibinot mājas apsaimniekošanas sabiedrību, atbildību uzņemas tie paši enerģiskākie, kas izdara visu, lai sabiedrība izveidotos. Tādi ir arī mūsu biedrības biedri, kas ir to uzsākuši, bet pakāpeniski, savedot māju kārtībā, uzrodas arī citi, kas ar to grib nodarboties. Būtībā sākumā to melno darbu izdara cītīgākie, un tad jau kāds cits nāk un pārņem šo iniciatīvu, kas nevienmēr notiek korekti, bet dzīve ir dzīve, un diemžēl šāda tendence ir novērota,” stāsta Kaspars Skruzmans.

 Kaspara Skruzmana sacīto papildina Guntis Apsītis, apliecinot, ka mēdz būt arī citi apstākļi.

 “Es biju viens no dzīvokļu īpašnieku biedrības “JAUNIEŠI” dibinātājiem 2009.gadā un valdes priekšsēdētājs līdz pat šā gada aprīļa beigām. Izmantojot savas zināšanas un pieredzi, sagatavoju un iesniedzu visus nepieciešamos dokumentus biedrības dibināšanai Biedrību un nodibinājumu reģistrā. Tāpat pats organizēju visus procesus, kas saistīti ar dzīvojamā nama Jaunā ielā 37, Jēkabpilī, pārvaldīšanas un apsaimniekošanas tiesību un pienākumu pārņemšanu no privatizējamā SIA „JK Namu pārvalde”, kuras tā brīža vadītājs V.Ždanoks sniedza vērtīgus un turpmākajos mājas apsaimniekošanas procesos ļoti noderīgus padomus . Jau pirmā darbības gada laikā tika izpildīti kritēriji, lai pretendētu uz Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) programmu mūsu dzīvojamā nama energoefektivitātes uzlabošanas pasākumu īstenošanai. Lai arī māja biedrības pārvaldīšanā reāli tika nodota tikai ar 2010.gada 1.janvāri, jau 2010.gada decembrī LIAA iesniedzu biedrības pieteikumu kopā ar tehniskās apsekošanas atzinumu, energoauditu, projektu un izmaksu kontroltāmi. Pēc ēkas nosiltināšanas siltumenerģijas ekonomija ziemas mēnešos nav bijusi mazāka par 50 %, un gada šķērsgriezumā uz siltuma patēriņa samazinājuma rezultātā ietaupītie finanšu līdzekļi ar uzviju nosedz kredīta procentus un pamatsummu kopā. Taču ar mājas renovāciju nama uzlabošanas pasākumi neapstājās (visi apgaismes ķermeņi mājas koplietošanas telpās tika aizstāti ar zema elektroenerģija patēriņa spuldzēm un prožektoriem, tika veikts kvalitatīvs kāpņu telpu remonts u.c.), namu pārvaldīšanai un apsaimniekošanai ir jābūt nepārtrauktam procesam. Šogad saistībā ar dzīvesvietas maiņu “stafete” tika nodota tālāk citiem mājas iedzīvotājiem, kas turpina veikt jau uzsāktos un arī iepriekš iecerētos darbus. Šobrīd notiek teritorijas labiekārtošanas darbi (to skaitā, teritorijas iežogošana un automašīnu stāvlaukumu izbūve) – process, kas tika aizsākts vēl 2014.gada beigās, kad tika panākta vienošanās ar mājai piesaistītās zemes īpašnieku par nomas platības palielināšanu, ko akceptēja arī privatizējamais SIA „JK Namu pārvalde”. Pēc zemes vienības daļas uzmērīšanas, tika pasūtīta arī topogrāfiskā plāna izgatavošana, kas savukārt bija nepieciešama projektēšanas darbu uzsākšanai, projekta izgatavošanai un apstiprināšanai, kā arī būvatļaujas saņemšanai. Kā jau minēju namu apsaimniekošana ir nepārtraukts process un, mainoties apsaimniekošanas sabiedrības sastāvam nav pieļaujams, ka mājas pārvaldīšanas pakalpojumi netiek nodrošināti pilnā apmērā vai tiek pārtraukti. To paredz arī Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums un saistītie ministru kabineta noteikumi,” saka Guntis Apsītis.

 Arī Ingara Ozola-Ozoliņa dzīvē situācija ir mainījusies. Viņš vadīja biedrību “Bebru atmoda”, pēc tam izveidoja SIA “Jēkabpils namsaimnieks” un tagad arī SIA “Ingara nami”. Viņš atzīst, ka māju apsaimniekošanas sabiedrībās novērojami arī paradoksi, kad šajā procesā iesaistās arī pašvaldības uzņēmumu darbinieki, piemēram SIA “Pils rajona namu pārvalde” darbinieks Mārtiņš Gluhs ir pārvaldnieks māju apsaimniekošanas biedrībā - “Bebru atmoda”, kuru savulaik dibināja un vadīja Ingars Ozols-Ozoliņš. Ingars piebilst, ka šīs divas mājas atgriezušās pašvaldības namu apsaimniekotāja paspārnē, lai gan juridiski tās apsaimnieko minētā biedrība. Guntis Apsītis norāda, ka arī dzīvokļu īpašnieku biedrības „JAUNIEŠI” esošā valde arī esot veikusi pārrunas ar Mārtiņu Gluhu kā iespējamo mājas pārvaldnieku, taču viņš kā pārvaldnieks šobrīd nav reģistrēts Dzīvojamo māju pārvaldnieku reģistrā, un šī iemesla dēļ pastāv pamatotas šaubas, vai biedrības izvēlētajai fiziskajai personai ir tiesības sniegt pārvaldīšanas pakalpojumus dzīvojamam namam, kura kopplatība ievērojami pārsniedz 1500 m2. Jebkurā gadījumā, biedrība „JAUNIEŠI” joprojām nav izpildījusi tai noteikto pienākumu (aktualizēt datus par biedrības pārvaldnieku) pret Ekonomikas ministriju kā pārvaldnieku reģistra pārzini. Atšķirībā no dzīvokļu īpašnieku biedrības „JAUNIEŠI”, biedrība „Bebru Atmoda” nav reģistrēta dzīvojamo māju pārvaldnieku reģistrā, tādēļ publiski nav pieejami dati par šo divu māju reālo pārvaldnieku.

 Ir iespējas māju siltināšanai

Guntis Apsītis šobrīd ir SIA “SĒLIJAS NAMSAIMNIEKS” līdzīpašnieks, valdes loceklis un pārvaldnieks vienā personā. Viņš stāsta, ka sabiedrība apsaimnieko vienu no Bebru ielas mikrorajona mājām. Patlaban notiekot sarunas par mājas siltināšanu, tiekot veikts energoaudits un, ja dzīvokļu īpašnieki nobalsos “par”, tad māja tiks siltināta. Iepriekšējā programmā māju siltināšanā bija sadarbība ar Latvijas investīciju un attīstības aģentūra, tagad šo programmu piedāvā ALTUM. Guntis Apsītis norāda, ka abām programmām ir zināma līdzība, tomēr šoreiz ir arī nianses, kas atšķiras. Mainījušās ir prasības tehniskajos noteikumos, detalizētāks kļuvis energoaudits un lēmumu par mājas siltināšanu jāatbalsta vismaz 75% dzīvokļu īpašnieku.

 Kaspars Skruzmans piebilst, ka iedzīvotājiem mājas siltināšanā un apsaimniekošanā vēl ir iespēja sadarboties ar privāto partnerību jeb energokompānijām. Šīs firmas sagatavo visus nepieciešamos dokumentus mājas siltināšanai, piesaista vai arī sniedz savu finansējumu, lai veiktu šo māju siltināšanu. Iedzīvotājiem nav jāuzņemas finansiāla atbildība.

 Guntis Apsītis turpina, norādot, ka ir saskāries ar praksi, kad juridiski un finansiāli spēcīgs “kantoris” paņem māju savā pārvaldīšanā un apsaimniekošanā. Iegulda savus līdzekļus un nosaka ikmēneša maksu par mājā un teritorijā veiktajiem uzlabojumiem. Dzīvokļa īpašnieki neuzņemas nekādas saistības, kā veikt minēto uzlabojumu apmaksu, kā arī maksāt apsaimniekošanas maksu.

 Kaspars Skruzmans atzīst, ka šajā gadījumā ir nopietni jāizsver visi par un pret, jāņem vērā, ka firma, kas uzņemsies atbildību arī vēlēsies māju apsaimniekot, gūstot peļņu. Kad iedzīvotāji māju uzticēs privātās partnerības firmai, viņi zaudēs iespēju lemt par apsaimniekošanas maksu, taču viņiem nebūs vairs jāuztraucas par mājas apsaimniekošanu.

 Guntis Apsītis skaidro, ka šīs kompānijas, kas veic renovāciju par saviem līdzekļiem, vēlas atgūt ieguldītos līdzekļus, , kā arī gūt peļņu un procentus par kapitāla izmantošanu.

“Te ir tā dillema. Sākumā, protams, viss top ar dzīvokļa īpašnieku piekrišanu. Tāpēc vajadzīgs nopietns pilnvarojuma līgums, jo daļa dzīvokļu īpašnieku ir parādā par mājā veiktajiem uzlabojumiem, un viņi nevar atteikties no firmas, kas māju apsaimnieko. Esmu saskāries ar gadījumiem, kad arī bez Eiropas līdzfinansējuma tiek nosiltinātas šādas mājas, kad tajās tiek ieguldīti nosacīti brīvi līdzekļi vai arī saņemts aizdevums kredītiestādē,” saka Guntis Apsītis.

 Kaspars Skruzmans vēlreiz atgādina, ka tieši tāpēc privāto kompāniju piedāvājums nopietni jāizsver, jo tās, protams piedāvā un arī izdara solīto, taču vēlas arī nopelnīt.

 Guntis Apsītis smejot iestarpina, ka viņš un Ingars šajā ziņā ir filantropi, kas bez atrunām ieguldīja savas idejas, laiku un enerģiju, sākumā nemaz nedomājot par peļņu.

Kaspars Skruzmans viņu paveikto slavē, sakot, ka viņu ieguldījumam ir labs rezultāts, jo par mājām, ko viņi saveduši kārtībā aktīvu interesi izrādījuši citi. Savukārt Ingars un Guntis, turpina savu darbu, ejot tālāk un veidojat jaunas māju apsaimniekošanas sabiedrības, sakārtojot arvien jaunus namus un to teritorijas pilsētā.

Ingars Ozols Ozoliņš piekrīt Kaspara Skruzmana sacītajam, ka no visa šī procesa ieguvēji ir iedzīvotāji, jo arī pašvaldības uzņēmumi – namu pārvaldes – nav varējušas palikt pasīvas un tām nācies aktīvāk veikt remontdarbus mājās, kuras tās apsaimnieko.

Situācija nemainīga gadiem ilgi

“Vēl vēlos runāt par parādiem. Ja paskatāmies situāciju pirms desmit gadiem, kādas bija Jēkabpils namu pārvaldes galvenās problēmas – tie bija parādi. Ja paskatāmies, kāda ir galvenā problēma patlaban – tie joprojām ir parādi. Desmit gadu laikā nav itin nekas mainījies. Tas ir loģiski, jo viņu kapacitāte nav pietiekama, lai šīs mājas apsaimniekotu, tādēļ tiek pieslēgti starpnieki parādu piedziņā. Namu pārvaldē ir tikai viena kvalificēta juriste, kam jātiek galā ar pieciem tūkstošiem parādnieku. Loģiski, ka process ir gauss, līdz ar to nekas nenotiek un nemainās. Visi pārvaldnieki būs gudri, ja iedosi daudz naudas. Šajā gadījumā naudas nav. Savukārt, mēs privātie, strādājam daudz labāk un elastīgāk, jo apsaimniekošanā ir viena vai pāris mājas. Līdz ar to ieguvēja ir gan māja, gan godprātīgie maksātāji. Tas ir milzīgs pluss mazajām sabiedrībām, kas nodibinās. Parādnieki ir visās mājās, bet nelielā sabiedrībā ar parādniekiem ir iespēja strādāt ar lielāku intensitāti un parāda summa mazinās,” secina Ingars Ozols Ozoliņš.

Guntis Apsītis piebilst, ja dzīvokļa īpašnieks arī nav parakstījis mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas līgumu, ir spēkā mājas dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumi uz kuru pamata cilvēki ir saņēmuši minēto pakalpojumu. Līdz ar to parādniekiem tiesā nav argumentu, kāpēc nemaksā. Ja cilvēks to neapzinās labprātīgi, no viņa tiek piedzīts gan parāds, līgumsods un nokavējuma procentigan valsts nodeva, kā arī prasītāja juridiskie pakalpojumi un tiesu izpildītāja sniegtie pakalpojumi. Līdz ar to parādniekam jāsamaksā krietni vairāk nekā tikai parāds vien.

Kaspars Skruzmans, aizstāvot iedzīvotājus, piebilst, ka ir jāņem vērā tā kategorija iedzīvotāju, kuri nevar samaksāt un par tiem jārūpējas pašvaldībai. Ja viņus izliek no dzīvokļa, kur ir parādi, tiem jāierāda cits mājoklis, kurā parādi tiek krāti no jauna un veidojas bezgalīgs riņķadancis.

Guntis Apsītis norāda, ka šī problēma ir vienkārši risināma. Jēkabpilī ir vairākas nepabeigtas mājas, kuras izremontējot un sakārtojot var izveidot sociālo māju ar zemāka komforta mājokļiem, kur ierādīt dzīvesvietu šiem iedzīvotājiem.

 Kaspars Skruzmans atzīstot šo problēmu piebilst, ka sociālās mājas izveide pilsētā ir Jēkabpils domes nākamā sasaukuma uzdevums.

 Pārmaiņas būs, kad būs lielāka pašvaldības iniciatīva

Ingars Ozols Ozoliņš piebilst, ka māju apsaimniekošanas sabiedrību veidošana lielā mērā atkarīga no iedzīvotāju attieksmes. Viņa pieredze liecina, ka Jēkabpilī cilvēki ir ļoti piesardzīgi un ar šaubām raugās uz katru jaunu ierosinājumu. Šeit ir vajadzīgs laiks, kamēr tiek pieņemts lēmums par apsaimniekošanas sabiedrības izveidi.

“Es pārstāvu “Ingara namus” un mēs apsaimniekojam divas mājas Jēkabpilī Pils rajonā un vienu Kokneses novadā. Iedzīvotāju attieksme Jēkabpilī un Koknesē ir atšķirīga. Jēkabpilī uz sapulci par mājas apsaimniekošanu cilvēki nāk ar negācijām un šaubām, kā arī nedrošību veidot namu apsaimniekošanas biedrību. Turklāt uz sapulci parasti atnāk labi ja 20% mājas iedzīvotāju. Kokneses novadā attieksme pilnīgi atšķirīga, tur šādu iespēju uzņem atplestām rokām, iedzīvotāji ir pozitīvi noskaņoti, uz sapulci ierodas vairāk nekā 80% mājas iedzīvotāju. Visam pamatā visticamāk ir nepilnīga informācija, baumu saklausīšanās un nepamatotas bailes uzdrīkstēties. Mainīt šo attieksmi ir grūti. Lielais optimisms, ka Jēkabpilī viss izdosies un māju apsaimniekošanas sabiedrības strauji veidosies, man ir pārgājis. Strādājam ar tām mājām, kuru iedzīvotāji ir uzdrīkstējušies kaut ko mainīt savā dzīvē,” atzīst Ingars Ozols Ozoliņš.

 Viņš piebilst, ka dibināt māju apsaimniekošanas biedrības ir pareizs lēmums, taču, ar šībrīža likumdošanu, biedrībām ir sarežģīti strādāt, jo dublējas daudzas lietas.

 “Es uzskatu, ka būtiskas pārmaiņas namu apsaimniekošanā Jēkabpilī nenotiks līdz tam brīdim, kamēr Jēkabpils dome neizrādīs lielāku iniciatīvu māju apsaimniekošanas sabiedrību dibināšanai,” saka Ingars Ozols Ozoliņš un piebilst, ka šobrīd namu apsaimniekošanai pilsētā nav tendences attīstīties, jo cilvēki baidās no neziņas un atbildības.

Arī Guntis Apsītis piebilst, ka diemžēl iedarbojas tikai pātagas nevis burkāna metode.

“Ja skatāamies uz šo situāciju globāli, tad tajā brīdī, kad māju pārvaldniekiem būs elektroniski jāsniedz un arī jāuztur aktuāla informācija par māju faktisko stāvokli, viss mainīsies. Es strādāju darba grupā par valsts nekustamā īpašuma informācijas sistēmas izveidi, saistībā ar valsts īpašumiem, bet idejiski šāda pat informācijas sistēma būtu risinājums visām dzīvojamajām mājām, kur tās iemītnieki un arī būvvaldes varētu kontrolēt un sekot līdzi dzīvojamo namu stāvoklim un tā izmaiņām. Šobrīd šāda ideja vēl nav attīstīta. Tāpat uzskatu, ka nepieciešama dzīvokļu īpašnieku atbildības paplašināšana un brīdī, kad mājai netiek nodrošinātas kādas no obligāti veicamajām pārvaldīšanas darbībām dzīvokļu īpašnieku kopības vienaldzības, neizdarības vai lemt nespējas dēļ netiek ievērotas kādas prasības, finansiālu atbildību vajadzētu noteikt arī dzīvokļu īpašniekiem un solidāri sadalīt uzliekamo naudas sodu dzīvokļu īpašniekiem. Tajā brīdī, kad cilvēks sāks just, ka no viņa tiek prasīta šī līdzdalība un atbildība par savu mājokli, tad viņš izdarīs visu nepieciešamo, lai mainītu situāciju: piemēram, pilnvaros sapulcei savu kaimiņu, radu, draugu vai domubiedru, jo uz dzīvokļu īpašnieku sapulcēm netiek prsīts notariāli apstiprināts pilnvarojums, lai darbības, kur nepieciešami dzīvokļu īpašnieku lēmumi, tiktu pildītas un īstenotas,,” saka Guntis Apsītis.

Ingars Ozols Ozoliņš uzskata, ka ir jāmainās cilvēku domāšanai, lai veidotas daudzas nelielas māju apsaimniekošanas sabiedrības pilsētā. Diemžēl mainīt cilvēku domāšanu ir visgrūtākais uzdevums, ko nevienmēr iespējams paveikt.

FOTO: Atis Caune-Zalāns