“Nameja namu” iemītniece: Kāpēc maziem bērniem, invalīdiem un pensionāriem, kuri godprātīgi maksā par siltumu, ir jādzīvo kā Sibīrijā?

Māju apsaimniekošanas biedrības “Nameja Nami”, kas apsaimnieko deviņstāvu daudzdzīvokļu mājas Jēkabpilī, Nameja ielā 20 un 22, iemītniece Ina sociālajā vietnē facebook.com bija publicējusi foto, kurā redzams, ka dzīvoklī ir tikai +15 grādi un nelielu repliku, komentējot šo situāciju. Lūk, Inas rakstītais: “PALDIES JĒKABPIlS SILTUMTĪKLIEM un personīgi pilsētas mēram (par izdoto rīkojumu nepieslēgt mājas Nameja 20 un 22 siltumam), par cilvēkam cienīgo dzīvi +15 grados mājās! Tā ir ik gadu Nameja ielas 22 un 20 mājas iedzīvotājiem. Kāpēc maziem bērniem, invalīdiem un pensionāriem, kuri godprātīgi maksā par siltumu ir jādzīvo kā Sibīrijā? Šonedēļ naktīs ir mīnusi … ko tad darīt? Kāpēc mūsu valstī var pārkāpt cilvēktiesības?”

Portāls Radio1.lv noskaidroja, ka līdz 12.oktobrim apkure mājām Nameja ielā 20 un 22 joprojām nav pieslēgta un tuvākajā laikā, pēc informācijas, kas ir šobrīd redakcijas rīcībā, netiks pieslēgta.

SIA “Jēkabpils siltums” valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Karpenko sacīja, ka šīm mājām siltumenerģijas padeve nav pieslēgta un netiks pieslēgta, kamēr nebūs samaksāts parāds par apkuri, kas šobrīd ar soda procentiem ir ap 35 000 eiro. No šīs summas pamatparāds nepilni 30 000 eiro. SIA “Jēkabpils siltums” šogad tiesājās ar apsaimniekošanas biedrību “Nameja nami” un visās trīs tiesu instancēs uzvarēja. Šobrīd ir galīgais tiesas lēmums, kas vairs nav pārsūdzams un biedrībai esot jāsamaksā parāds, ja tā vēlas, lai daudzdzīvokļu mājām tiktu pieslēgta siltumenerģija. Aleksandrs Karpenko uzsvēra, ka siltumtīkli esot darījuši visu iespējamo, lai meklētu risinājumu sadarbībai ar “Nameja nami”, taču visi mēģinājumi esot bijuši neveiksmīgi, jo biedrības pārvaldnieks Aigars Ražinskis neesot turējis dotos solījumus. Aleksandra Karpenko rīcībā esot informācija, ka, iespējams, biedrībai “Nameja nami” mainīsies apsaimniekotājs un ir cerība, ka ar to izveidosies sadarbība. Taču jebkurā gadījumā biedrībai “Nameja nami” jāsper pirmais solis un jāiemaksā vismaz 5000 eiro un jāvienojas par turpmāko parāda atmaksas grafiku, pretējā gadījumā siltums netikšot pieslēgts. Viņš arī piebilda, ka šogad esot izdarīts viss, lai biedrība nevarētu pieslēgt apkuri patvaļīgi, kā tas ticis izdarīts pagājušā gada rudenī. Aleksandrs Karpenko arī sacīja, ka viņam no sirds ir žēl tos godīgos maksātājus, kuri apmaksājuši visus rēķinus, bet spiesti salt biedrības kopējā parāda dēļ.

Namu apsaimniekošanas biedrības “Nameja nami” valdes priekšsēdētājs Aigars Ražinskis sarunā ar portālu Radio1.lv sacīja, ka šobrīd norit process, lai biedrībai mainītos apsaimniekotājs. Tāpēc plašākus komentārus viņš nesniedza, vien norādīja, ka konflikts ar SIA “Jēkabpils siltums” ir ilgstošs. Parāda dzēšana esot problemātiska, jo ar naudu, ko biedrība ieskaita pašvaldības uzņēmumam, siltumtīkli dzēš soda procentus nevis pamatparādu. Piemēram, pirms 2014./2015.gada apkures sezonas biedrība siltumtīkliem pārskaitījusi 4800 eiro, lai sāktos apkure. No šīs summas tikai 170 eiro apmērā ticis dzēsts pamatparāds, pārējā nauda aizgājusi soda procentu dzēšanai. Aigars Ražinskis arī sacīja, ka SIA “Jēkabpils siltums” atšķirīgi izturas pret parādniekiem. Daudzās mājās, ko apsaimnieko namu pārvalde arī ir lieli parādi par siltumenerģiju, bet tur apkure ir pieslēgta, jo tās ir pašvaldības uzņēmuma mājas nevis biedrība. Piemēram, kaimiņos esošajā deviņstāvu ēkā Nameja ielā 24 apkure esot jau no 6.oktobra, lai gan mājas iemītnieki siltumtīkliem esot parādā (saskaņā ar publiski pieejamo informāciju) 23 784,42 eiro. Esot mājas, kur parādi ir vēl lielāki nekā “Nameja nami”, bet to iemītnieki siltumu saņem.

Radio1.lv sazinājās ar namu apsaimniekotāju Ingaru Ozolu-Ozoliņu, kas darbojas arī apsaimniekošanas biedrībā “Jēkabpils namsaimnieks” un, kā minēja Aigars Ražinskis, ir iespējamais nākamais biedrības “Nameja nami” apsaimniekotājs. Ingars Ozols-Ozoliņš sacīja, ka pārvaldnieka maiņa ir procesā. Taču pārvaldnieka maiņa nevarot glābt situāciju biedrībā “Nameja nami”, jo šobrīd vienīgais iespējamais dialogs ar SIA “Jēkabpils siltums” esot – sākt nomaksāt izveidojušos parādu un tas būs jādara neatkarīgi no tā, kurš būs apsaimniekotājs. Ko darīt biedrībai, kurai šādas naudas nav? Ingars Ozols-Ozoliņš sacīja, ka redz tikai vienu izeju. Ir nekavējoties jāsasauc biedrības “Nameja nami” dīvokļu īpašnieku ārkārtas kopsapulce, kurā jāvienojas par parāda atmaksu. Tā kā biedrībai naudas nav, bet SIA “Jēkabpils siltums” bez pirmās iemaksas 5000 eiro un vienošanās līguma par parāda atmaksu apkuri neuzsāks, tad vienīgā iespēja ir ārkārtas sanāksmē vienoties par šīs summas samaksu biedrībai maksājumam siltumtīkliem, piemēram, kā vienreizēju ziedojumu. Ingars Ozols-Ozoliņš sacīja, ja abās biedrības mājās kopā ir 71 dzīvoklis, tad no katra būtu jāiemaksā 70 eiro. Šī nauda būtu kā ziedojums jeb mērķa maksājums parāda dzēšanai. Tā būtu jāmaksā visiem, gan parādniekiem, gan arī tiem, kas katru mēnesi ir godīgi apmaksājuši savus rēķinus. Ingars Ozols-Ozoliņš gan piebilda, ka, visticamāk, šādam priekšlikumam būs daudz pretinieku, jo, tie, kas maksā regulāri, būs neizpratnē, kāpēc viņiem jāapmaksā citu parādi. Taču cita risinājuma īsti neesot, jo parāds jāapmaksā. Situāciju varbūt varētu mainīt pašvaldības vadība, nākot pretī saviem iedzīvotājiem un dodot rīkojumu – sākt apkuri.

Tā kā Jēkabpils pilsētas mērs Leonīds Salcevičs, kas no pašvaldības puses ir kapitāldaļu turētājs SIA “Jēkabpils siltums”, šajās dienās ir darba darīšanās Briselē, portāls Radio1.lv sazinājās ar Jēkabpils domes priekšsēdētāja vietnieku saimnieciskajos jautājumos Aivaru Krapu un jautāja vai, viņaprāt, netiek pārkāptas godīgo maksātāju cilvēktiesības, kas dzīvo māju apsaimniekošanas biedrības “Nameja nami” daudzdzīvokļu mājās?

Aivars Kraps norādīja, ka biedrības “Nameja nami” problēmas neradās ne šodien, ne vakar, tās ir ilgstošas. “Ja biedrības vadītājs māju iedzīvotāju naudu tērē tiesu procesiem, kuros pēc kārtas visās instancēs zaudē, nevis parādu apmaksai, tad rezultāts ir bēdīgs. Pašvaldības uzņēmums aizstāv savas intereses un citu pilsētas godīgo maksātāju intereses un tam nav uz citu iedzīvotāju rēķina jānodrošina apkure biedrības “Nameja nami” mājām, kas gadiem krāj parādu. Piekrītu, ka godprātīgiem maksātājiem ir jādzīvo siltās istabās. Taču, kad pagājušajā gadā kopsapulcē pašvaldības pārstāvis Raits Sirmovičs rosināja iedzīvotājus nomainīt mājas pārvaldnieku, tie atteicās, uzsverot, ka viņš strādā labi un nekas netiks mainīts. Ne es, ne domes priekšsēdētājs, mēs nevaram uzspiest iedzīvotājiem mainīt viņu viedokli un lēmumus. Šīs biedrības vadītājs nekomunicē ar pakalpojuma sniedzējhu. Klīst runas, ka šo parādu viņš negrasās vispār atdot. Tāpat arī līdz šim nav pildīts neviens Aigara Ražinska dotais solījums, tāpēc situācija ir tāda kāda tā izveidojusies. Pirms vairākiem gadiem identiska situācija bija arī kooperatīvā “Auseklītis”, kur parādu summa toreiz bija ap 27 000 latu. Kooperatīvs sasauca iedzīvotāju kopsapulci un nomainījās vadība. Jaunā vadtāja dažos gados panāca, ka pilnībā tiek segts parāds un šobrīd šajā kooperatīvā vairs finansiālu problēmu nav. Pašvaldības uzņēmumam jācīnās ar visiem parādniekiem vienādi un biedrība nevar būt izņēmums,” norāda Aivars Kraps.

Radio1.lv viņam jautāja: Ja jau, saskaņā ar Aivara Krapa vārdiem, jācīnās ar visiem parādniekiem un pret visiem jābūt vienādai attieksmei, tad kāpēc mājām, piemēram, Ķieģeļu ielā 13b, kur parāds par apkuri ir 34 647 eiroun Ķieģeļu ielā 13c, kur parāds par apkuri ir 52 167, kā arī Ziemeļu ielā, kur parāds ir 30 455 eiro apkure tiek pieslēgta, bet biedrības “Nameja nami” mājām – nē. Saskaņā ar SIA “JK namu pārvalde” priekšnieka Aivara Rutmaņa sniegto informāciju apkuri mājām Ķieģeļu ielā 13b un 13c pieslēgs 13.oktobrī, bet mājai Ziemeļu ielā 22 tā jau ir pieslēgta. Kur šādā gadījumā ir vienlīdzīga pašvaldības uzņēmuma attieksme pret visiem Jēkabpils iedzīvotājiem un viņu cilvēktiesībām?

Aivars Kraps atbildēja, ka tās ir divas dažādas lietas, ko nevajag jaukt. SIA “JK namu pārvalde” apsaimniekotajās mājās siltumtīkli rēķinu raksta katram dzīvokļa īpašniekam un cīnās ar katru nemaksātāju atsevišķi, bet biedrība “Nameja nami” saņem rēķinu par patērēto siltumu mājās Nameja ielā 20 un 22 kā juridiska persona. Biedrībai ir jāuzņemas atbildība un jāapmaksā rēķins jeb parāds. Arī Aivars Kraps ieteica, ka risinājums ir biedrības dzīvokļu kopsapulce, kurā jālemj, kā rast iespēju apmaksāt rēķinu. Viņš arī piebilda, ka 13.oktobrī Jēkabpils domē atgriezīsies Leonīds Salcevičs un viens no pirmajiem jautājumiem, ko viņš ar Jēkabpils mēru apspriedīšot, būs jautājums par situāciju biedrībā “Nameja nami”.

Portāls Radio1.lv sazinājās ar biedrības “Nameja nami” daudzdzīvokļu māju iedzīvotāju Rūdolfu, kas ir izrādījis iiniciatīvu sasaukt dzīvokļu īpašnieku ārkārtas kopsapulci. Viņš sacīja, ka ceturtdien tiksies ar saviem domubiedriem un lems par ārkārtas sapulces sasaukšanu, lai risinātu situāciju.

Aculiecinieces Inas foto

Saistītas ziņas:   Jēkabpils daudzdzīvokļu māju iemītnieku parādi par siltumenerģiju (TABULA)

                       Jēkabpiliešu parāds komunālo pakalpojumu uzņēmumiem vairāk nekā 4,1 miljons eiro    

                      Vai ir pareizi atsevišķu iemītnieku parādu dēļ “saldēt” visu māju?