Preses konferencē SIA “Ošukalns” iepazīstina ar faktiem (AUDIO, VIDEO, FOTO, DOKUMENTU FOTO)

21. martā, speciāli sasauktā preses konferencē Jēkabpils pilsētas vadība informēja par Latvijas Televīzijas raidījumā “Aizliegtais paņēmiens” atspoguļoto Jēkabpils Bebru mikrorajona pārbūves projektu. Kā zināms, raidījumā tika apgalvots, ka Bebru mikrorajona Dūmu, Kadiķu un Atmodas ielu pārbūvē, iespējams, pieļauti rupji pārkāpumi, tajā skaitā – asfaltbetona seguma biezums 10 cm vietā ir mazāks par pusi no paredzētās normas, turklāt divu asfalta kārtu vietā ieklāta tikai viena un, iespējams, pašvaldībai nodarīti zaudējumi 170 000 eiro apjomā.

Preses konferencē piedalījās Jēkabpils pilsētas domes priekšsēdētājs Raivis Ragainis, pašvaldības izpilddirektors Guntars Gogulis, objekta būvuzraugs Juris Birkavs, kā arī Bebru ielas mikrorajona pārbūves projekta ģenerāluzņēmēju – SIA “Ošukalns” – pārstāvji – Aigars Nitišs un Ivars Joelis.

Ragainis: Tiek mākslīgi radītas negācijas

“Bebru mikrorajons ir viens no lielākajiem mikrorajoniem Jēkabpilī. Šeit dzīvo vairāki tūkstoši mūsu iedzīvotāju un Bebru rajona rekonstrukcija ir bijis ilgi gaidīts un lolots projekts pilsētas iedzīvotāju ikdienas uzlabošana. Tomēr, kā redzējām šajās dažās dienās, ar neliela video rullīša un viena televīzijas sižeta palīdzību tiek ne vien aizēnots Jēkabpils pilsētas pēdējā laika vien no lielākajiem projektiem, bet arī nevietā mākslīgi veidotas negācijas kā pret pašvaldību, tā pret vietējo uzņēmēju un arī pret sabiedrības kopējo labumu un ieguvumu. Un šeit uzskatāmi bija redzams, kā parādās sociālo tīklu un mediju lielā ietekme pār sabiedrības viedokļa formulēšanu. Gan objekta būvniecības laikā, gan pieņemot to ekspluatācijā ir veiktas visas nepieciešamās pārbaudes, tajā skaitā kontrolurbumi, kuri veikti korekti un atbilstoši normatīviem. Objektā bija pastāvīga būvuzrauga klātbūtne, tāpat objektu vairākkārt klātienē kontrolēja arī valsts pārstāvji – Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB). Pašvaldībai šobrīd nav nekāda iemesla uzskatīt, ka mikrorajona pārbūves projektā pieļautas kādas nelikumības, vai arī projekta realizācija veikta nekvalitatīvi,” sacīja Jēkabpils pilsētas domes priekšsēdētājs Raivis Ragainis, sākot preses konferenci.
Turpinot sarunu, Raivis Ragainis uzsvēra: “Kā esmu teicis daudzkārt, pašvaldība vienmēr ir bijusi gatava sadarboties ar žurnālistiem un medijiem, lai līdz iedzīvotājiem nonāktu korekta un kvalitatīva informācija,” piebilstot, ka šoreiz pašvaldībai bija jāskaidro raidījuma “Aizliegtais paņēmiens” sniegtā informācija: “Iespējams, žurnālistus kāds ir maldinājis, piedāvājot izveidot sižetu par objektu, kurā, esmu pārliecināts, viss noticis atbilstoši normatīviem. Turklāt pašvaldība nav iestāde, kura pati kaut ko būvē, urbj vai pārbauda, tādēļ valstī eksistē kontroles institūcijas un eksperti, kuru pieņemtie lēmumi un sagatavotie atzinumi ir domei saistoši. Mēs uzticamies gan būvuzrauga viedoklim, gan BVKB pārbaudēm.”

Žurnālistus iepazīstina ar veikto pārbaužu aktiem

Preses konferencē gan pilsētas pašvaldības pārstāvji, gan būvuzraugs, gan uzņēmēji demonstrēja pašvaldības speciāli iniciētās ārpuskārtas pārbaudes – kontrolurbumu – rezultātus, kas apliecināja: objekts ir būvēts atbilstoši noteikumiem, turklāt neapstiprinājās raidījumā sniegtā informācija par kādas asfalta kārtas trūkumu. “Paraugi, kas tika paņemti atbilstoši visām normatīvu un tehnoloģiskajām prasībām, turklāt blakus LTV nesankcionēti veiktajiem urbumiem, nekādas atkāpes no projekta vai trūkumus asfalta segas uzklāšanas procesā un ielas seguma biezumā neparādīja,” žurnālistiem sacīja Raivis Ragainis.

Būvuzņēmēji – SIA “Ošukalns” valdes priekšsēdētājs Aigars Nitišs un SIA “Ošukalns” ceļu būves nozares vadītājs Ivars Joelis – informēja žurnālistus par objektā veiktajām pārbaudēm, tajā skaitā – demonstrēja arī objekta uzraugu sagatavotus pārbaudes aktus (attēlos). SIA “Ošukalns” vadītājs Aigars Nitišs raksturoja būvniecības uzraudzības procesu: “Visu objekta būvniecības laiku procesu kontrolē vispirms jau būvuzraugs, kas pastāvīgi atrodas objektā. Bez viņa akcepta un kontroles nemaz nav iespējams sākt katru nākamo būvniecības posmu. Piemēram, pēc asfalta apakšējās kārtas ieklāšanas un darbu pārbaudes būvuzraugs dod akceptu darbu turpināšanai, tātad pat teorētiski nav iespējams kādu asfalta kārtu neieklāt,” teica Aigars Nitišs, “darbu gaitā saņēmām kontrolētāju ieteikumus un rekomendācijas, visi ieteikumi tika ņemti vērā. Un būvniecība noritēja saskaņā ar projektu un pastāvošajiem normatīviem – par to liecina visas darbu gaitā un pēc darbu pabeigšanas notikušās pārbaudes un atbilstoši ņemtu paraugu analīze. Kā arī, svarīgi uzsvērt, ka šī projekta uzraudzība, līdz ar to arī garantijas laiks ir 5 nevis 2 gadi, kā tas ir bijis citos šāda veida projektos.”

Nitišs: Kādi mērķi bija jāsasniedz raidījumam?

Sarunā ar žurnālistiem SIA “Ošukalns” valdes priekšsēdētājs un Jēkabpils domes deputāts Aigars Nitišs detalizēti izstāstīja notikumu attīstību pirms tapa sižets raidījumā “Aizliegtais paņēmiens”.

Aigars Nitišs: “Es tiešām nebiju līdz šim savā darba karjerā saskaries ar šāda veida piegājienu un šāda veida izvērstu kampaņu. Es saprotu, ka izmeklējošas dabas raidījumam ir jāmeklē nebūšanas, jāinformē par tām un jācenšās tās novērst. Savukārt šis gadījums, maigi sakot, bija nekorekts un nepieņemams. Kā jau es raidījumā stāstīju: trešdien man zvanīja viens no raidījuma veidotājiem un teica – vai es zinu, ka Bebru ielas mikrorajonā nav ieklāta viena asfalta kārta, ka tur esot mazāk nekā puse paredzētā asfalta un kā es uz to skatos? Es biju pamatoti izbrīnīts un teicu, ka loģiski tā būt nevar. Nākamais jautājums no viņa puses bija: vai man nav interešu konflikts kā deputātam – vienā pusē un kā izpildītājam, otrā – pusē. Es atbildēju, ka nepiedalos balsojumos attiecībā par finansējumu vai šo objektu, savukārt likums man atļauj startēt lielos iepirkuma konkursos, uz ko mēs arī startējam. Tā arī saruna beidzās. Pēc kāda laika zvanīja vēlreiz un jautāja, vai man nebūtu nekas pretī ar viņiem veikt pārbaudes urbumus, lai pārliecinātos, kāds ir asfalta biezums. Atbildēju, ka tas nav mans īpašums, ka tas ir pašvaldības īpašums, bet es būtu laimīgs, ja mēs to kopā varētu izdarīt. Protams, ne raidījumā, ne sižeta reklāmrullītī šo manu atbildi nedemonstrēja. Zvanīja arī pilsētas mēram un arī mērs aicināja uz sadarbību. Notikumi izvērtās tā, ka ceturtdienā, kad bija jānorunā konkrēta vieta un laiks urbumu veikšanai, raidījums uz kontktiem neizgāja. Savukārt piektdien parādījās reklāmas rullītis. Nezinu, droši ven raidījumam jāsaglabā kaut kāda intriga, kaut kāds jautājums, lai var raidījumā dot kaut kādu atbildi skatītājiem un vērst sabiedrības un pašvaldības uzmanību uz kaut kādām iespējamām nebūšanām vai nekārtībām. Tas viss ir saprotami. Savukārt piektdien ieraudzītais reklāmrullītis un veids, kā tas samontēts bija ļoti atšķirīgs no raidījuma visiem iepriekšējiem reklāmrullīšiem, jo tajos parasti tika uzdots jautājums, kā tad ir patiesībā? Respektīvi: Jēkabpilī, Bbru ielas mikrorajonā jābūt 10 cm asfaltam, kā ir patiesībā? Tad tālāk jau raidījumā iztirzā minēto tēmu, runā diskutē, aizstāv viedokļus un nonāk pie kaut kādiem secinājumiem. Šajā gadījumā rullītī bija skaidrs apgalvojums: jābūt desmit centimetriem, ir mazāk nekā puse. Plus tam visam nesaprotamu iemeslu pēc ir iesaistīta ģimene. Te ir jautājums: Kādi mērķi bija jāsasniedz raidījumam? Es ļoti ceru, ka minētais raidījums tika maldināts, es ļoti ceru, ka tas netika speciāli organizēts, ka tie materiāli, kas viņiem tika iesūtīti, iedoti viņus maldināja. Katrā ziņā, kad četras dienas gāja reklāmrullītis, tā bija klaja uzņēmuma reputācijas graušana, tā bija uzraugošo iestāžu reputācijas graušana, gan pašvaldības Būvniecības nodaļas būvinženieru reputācijas graušana, gan būvuzrauga, gan valsts būvniecības kontroles biroja reputācijas graušana, četras dienas. Ieraugot reklāmrullīti, pašvaldība reaģēja, braucām, ņēmām urbumus atbilstoši noteikumiem uzrauga un pašvaldības būvvaldes būvinženiera, atbildīgā būvniecības nodaļas speciālista klātbūtnē. Paraugi tika ņemti ar pareizu tehnoloģiju un viss process filmēts.

Intereses pēc pētīju feisbuka un sociālo tīklu apmeklējumus, tad “Aizliegtā paņēmiena” citu raidījumu reklāmas rullīšu apmeklējums ir desmit reizes mazāks nekā šī rullīša apmeklējums. Nezinu, vai ar tādām metodēm, - uzņēmuma un ģimenes izmantošanu ir korekti? Neapgalvoju, ka tas tā ir. Varbūt tiešām šī tēma cilvēkiem, jēkabpiliešiem, visiem valsts iedzīvotājiem ir tik svarīga, ka skatījums ir vairāk kā 100 tūkstoši un vairāk kā 3 tūkstoši dalījušies ar šo reklmrullīti. Tas ir vismaz desmit reizes lielāks apmeklējums nekā parasti. Ja līdz šim Aizliegtā paņēmiena rullīšu skatījums bija 9-10 tūkstoši, tad šoreiz 100 tūkstoši. Tie visi ir neatbildēti jautājumi. Arī metodes – aizmuguriski tiek veikti urbumi brīdī, kad pašvaldība ir gatava nākt un sadarboties, kad būvuzņēmējs ir gatavs nākt un sadarboties, lai noņemtu aizdomu ēnu, ietu, urbtu un pārbaudītu – man ir liela neizpratne par šādu attieksmi. Man ir žēl, ka raidījums tiek maldināts ar iesūtītiem, pamestiem nepatiesiem materialiem, fakiem. Nozare ir ļoti specifiska un te mēs varam redzēt raidījuma rezultātā, kas notiek, kad pavirši pieiet minētajiem jautājumiem.”

Darbi aizkavējās apakšuzņēmēja nesaskaņotas rīcības dēļ

Raidījumā “Aizliegtais paņēmiens tika pieminēta kabeļu maiņa no kapara uz aluminija. Par šo situāciju žurnālistiem stāstīja Ivars Joelis.

“Būvniecības laikā apakšuzņēmējs – SIA “Energoterm”, kas bija nolīgts šo darbu veikšanai nāca ar iniciatīvu, ka vēlas mainīt materialu no kapara vadiem uz aluminija vadiem, mēs bijām kategoriski pret, neatbalstījām šo iniciatīvu, uzsverot, ka ir jābūt tam, kas paredzēts projektā. Pēc kāda laika šis jautājums tika aktualizēts vēlreiz, bet šoreiz jau no pasūtītāja, Jēkabpils pilsētas pašvaldības puses. Pašvaldība uzdeva ietaupīt līdzekļus, izmantojot lētāku materiālu. Tika dots uzdevums projektētājam veikt izmaiņas un kapara kabeļu vietā likt aluminija kabeļus. Saņēmām jaunu darba uzdevumu, ko tālāk adresējām apakšuzņēējam SIA “Energoterm”, kur viens no darbu vadītājiem ir Jēkabpils domes deputāts Nikolajs Anuškevičs. Nomainot kapara kabeļus pret aluminija kabeļiem pašvaldība ietaupīja 20 063 eiro,’informēja Ivars Joelis.

“Visā šajā procesā gāja runa ne tikai par kabeļiem, bet arī par kabeļu čaulām, bija paredzēts ielikt kabeļu čaulas arī nākotnes darbiem. Secīgi skatoties, vispirms iebūvē kabeļu čaulas un pēc tam velk iekšā kabeļus. Problēmu radīja tas, ka pēc projekta bija paredzētas kabeļu čaulas 200 mm, bet SIA “Energoterm”, nesaskaņojot iebūveja 160 mm kabeļu čaulas. Mēs no savas puses šos darbus nepieņēmām un darba līgumu neparakstījām. Darbi tika apturēti. Apakšuzņēmējs vērsās pie akciju sabiedrības “Sadales tīkls” ar lūgumu atļaut iebūvēt kabeļu čaulas 160 mm, pēc projekta paredzto 200 mm vietā. Ar lielām grūtībām viņi šo saskaņojumu dabūja, tika atkārtoti iesniegtas samazinātes tāmes. Šo jautājumu SIA “Energoterm” risināja trīs mēnešus un visu šo laiku darbi objektā bija apturēti, līdz ar to objekts netika nodots līdz 1.septembrim kā plānots.

Uz jautājumu: Vai objektā radās neparedzēti darbi, kur tika izmantoti ietaupītie līdzekļi, nomainot kapara vadus pret aluminija un iebūvējot mazāka izmēra kabeļu čaulas? Ivars Joelis atbildēja: “Kadiķu ielā bija paredzēts veco žogu atstāt, bet tas bija tik bēdīgā stāvoklī, ka sapratām: uzlikt atpakaļ veco žogu nevaram, nācās likt jaunu.”

Jēkabpils pilsētas pašvaldība vērsusies policijā

Runājot par tālāku darbību šajā jautājumā, pašvaldības izpilddirektors Guntars Gogulis informēja, ka informācija par 16.martā konstatēto nesankcionēto mantas bojājumu nodota Valsts policijā izskatīšanai. Viņš arī piebilda, ka par sveša īpašuma bojāšanu paredzēta kriminālatbildība.

Foto: Radio1.lv un jekabpils.lv
Video: osukalns.lv

Saistītas ziņas:

“Ošukalns”: Bebru mikrorajonā visi darbi veikti atbilstoši normatīviem un projektam (FOTO)

Jēkabpils pilsētas pašvaldība: Objektam Bebru mikrorajonā kontrole veikta atbilstoši likumdošanai

Saistībā ar Bebru mikrorajona ielu būvdarbiem Jēkabpilī policija izmeklēšanu pagaidām neveiks

{play}images/sounds/Preses-konference-Oshukalns.mp3{/play}