2022.gada 25. jūnijs

Maiga, Milija

Jēkabpilī, Zvaigžņu ielā veic asfalta segas pārbaudes kontrolurbumus, pirms objekta nodošanas ekspluatācijā (FOTO)

Pirmdien, 12.jūlijā SIA “Ošukalns” veica kontrolurbumus asfaltsegas pārbaudei Zvaigžņu ielā pirms objekta nodošanas ekspluatācijā, tā bija ierastā paaraugu ņemšana, kādu veic ikviens būvuzņēmējs pēc asfalta kārtu izbūves. Zvaigžņu ielā tika paņemti astoņi asfalta seguma paraugi divās vietās – katrā vietā četri. Pasākumā piedalījās būvnieks, būvuzraugs, pašvaldības atbildīgie speciālisti, kā arī Jēkabpils novada mērs Raivis Ragainis (LZP) un novada mēra vietnieks Attīstības jautājumos – Kārlis Stars (NA).

Mediji Jēkabpils novada mēram lūdza komentēt pašvaldības vadības klātbūtni pie asfaltbetona paraugu ņemšanas, jo novada domes pirmajā sēdē Raivis Ragainis sacīja, ka šī sasaukuma ievēlētā pašvaldības vadība nepiekops praksi apmeklēt būvobjektus kopā ar žurnālistiem.

“Visu negāciju dēļ, kas iepriekš izskanējušas, bija vēlme atnāk un apskatīties, kā šis process notiek, parādīt arī medijiem, ka attiecīgās institūcijas strādā tā, kā tam ir jābūt un, ka kaut kāda piesegšana nevarētu būt, pat nedrīkstētu būt, jāpaļaujas uz šīm institūcijām, kas strādā. Es pieļauju, ka vadība te varētu arī neatrasties un neierasties uz šādiem procesiem. Mediji aicināti ierasties, lai atspoguļotu visu kas un kā notiek. Tas nav izdomāts pasākums, kas tiek veikts pēc kāda iegribas, tas ir regulārs process, kas notiek katrā objektā. Ja tiek konstatētas kādas kļūdas, tad ir jāreaģē uz kļūdām, jāstāda akts un tās lietas jāsakārto. Tāpēc šodien bija vēlme pārliecināties, kā tas process notiek un vai ir citādāk, nekā tam jābūt. Šeit redzam, ka viss notiek, kā rakstīts nomenklatūrās, dokumentos. Līdz ar to sirds ir mierīga. Bet tas, ka kādā objektā varētu rasties kādas kļūdas, tas var gadīties un tad pie tā jāstrādā attiecīgām institūcijām, kuras konstatē un kopā ar būvnieku novērš kļūmi. Šodien redzējām, ka tika paņemti paraugi atbilstoši procesam, kā tam ir jābūt. Paraugi vizuāli izskatījās atbilstoši, tāpēc neuzskatu, ka šajā objektā varētu būt kādi defekti, kas jālabo. Mēs (domes vadība) neskraidīsim pa katru objektu ar žurnālistiem un medijiem, lai tikai apskatītu, kas un kā tur darās. Protams, kontrole katram objektam notiek un notiek no pašvaldības puses, attiecīgajiem darbiniekiem, veicot kontroli, notiek arī būvuzraudzība, tāpat ir liela daļa objektu, kuros pārbaudi veic būvniecības kontroles birojs. Tā, ka procesa uzraudzītāju ir pietiekoši daudz. Pašvaldībā man ir vietnieks šajos jautājumos, kuram ir pietiekoši liela pieredze dažādos projektos, viņš ir zinošs un pieslēgsies šiem jautājumiem, lai zinātu, kas katrā objektā notiek un, kādi ir rezultāti paraugu ņemšanas brīdī. Pašvaldība savus urbumus neveiks, paļausies uz to urbumu rezultātiem, ko būs veicis būvnieks. Savukārt medijiem tiks sniegta informācija, kad un kurā objektā būvnieks ņems paraugus un, ja medijiem ir interese un vēlme to atspoguļot iedzīvotājiem, tad tie varēs ierasties, vērot procesu un to atspoguļot, par ko mēs tikai priecāsimies. Kvalitāte jāskatās katrā objektā nevis tikai viens konkrēts uzņēmējs vai viens konkrēts objekts. Vadība nebūs klāt pie katra šāda pasākuma, ja vēlamies iepazīties ar būvobjektu, tad tam ir būvsapulces, kur var iegūt visu nepieciešamo i8nformāciju. Tas ir daudz efektīvāk nekā braukt uz objektu un traucēt visiem darbu,” komentēja Raivis Ragainis.

Plašāk par objektu informēja Jēkabpils novada domes priekšsēdētāja vietnieks Kārlis Stars. 

“Projekts tiek realizēts specifiskā atbalsta mērķa SAM 3.3.1 ietvaros uzņēmējdarbības veicināšanai  Šajā teritorijā, kā viens no pamatuzņēmumiem, kas dod lielu labumu un nodarbina daudz mūsu pašvaldības iedzīvotājus un strādā visa Baltijā ir “Viadukts”. Tāpēc šeit ceļa klātne ir biezāka kā standarta pilsētas ielās, jo smagā transporta slodze uz ielu ir liela. Asfaltsegas biezums šeit ir 17 centimetri. Darbi ir nobeiguma stadijā un atbilstoši būvuzraudzības līgumiem paredzētas vairākas pārbaudes un viena no tām ir asfaltbetona seguma biezuma noteikšana. Pārbaude notiek atbilstoši 2019.gada autoceļu specifikācijām. Asfaltbetona paraugus nodos neatkarīgajai laboratorijai - Rīgas tehniskās universitates laboratorijai. Investīciju plānā šī projekta ideja tika iekļauta 2015.gadā. Šis ir viens no projektiem, kas realizējies visilgāk. Krustpils novada teritorijā 2017. gadā tika izbūvēts ar asfaltētu segumu autoceļš Kazubrenči – Stacija, kas ir aiz Linas Agro pieņemšanas punktiem virzienā uz Ā. Elksnes ielu. Šādā veidā izveidota laba infrastruktūra uzņēmējdarbībai – gan Viaduktam, gan lauksaimniekiem,” sacīja Kārlis Stars.

Viņš piebilda, ka a veikto uzrbumu laboratoriskās izpētes rezultātiem iepazīstinās arī medijus. Jāteic, ka novērtējot kontrolurbumus vizuāli un izmērot asfaltsegas biezumu – tā bija 18 centimetri, vairāk nekā paredzēts līgumā.

Būvdarbi Zvaigžņu ielā vēl nav pabeigti.

Jau ziņots, ka Zvaigžņu ielas pārbūve tiek veikta projekta Nr. 3.3.1.0/19/I/004 “Infrastruktūras izbūve industriālās teritorijas sasniedzamības un attīstības nodrošināšanai Jēkabpilī” ietvaros.

Projekta mērķis ir palielināt privāto investīciju apjomu pilsētā, veicot ieguldījumus komercdarbības attīstībai atbilstoši pašvaldības attīstības programmā noteiktajai teritoriju ekonomiskajai specializācijai un balstoties uz komersantu vajadzībām.

Projektā notika Zvaigžņu ielas seguma un inženiertīklu pārbūve, esošā ūdensapgādes tīkla pārbūve un jauna ūdensvada posma izbūve komercdarbības teritorijā.
Zvaigžņu iela pārbūvēta 845 metru garumā, veikta ielas asfalta seguma un betona plātņu demontāža, projektā paredzēto koku un krūmu zāģēšana, veikta grāvju rakšana un inženierkomunikāciju izbūve. Plānotais projekta īstenošanas termiņš ir 2021. gada jūlijs.

Projekta sadarbības partneris ir SIA “Jēkabpils ūdens”, ar kuru 2019.gada 15.martā ir noslēgts sadarbības līgums par projekta “Infrastruktūras izbūve industriālās teritorijas sasniedzamības un attīstības nodrošināšanai Jēkabpilī” īstenošanu.

Darbus objektā veic SIA “Ošukalns” par līgumcenu – vairāk nekā 988,5 tūkstošiem eiro. Būvuzraudzību nodrošina SIA "Jurēvičs un partneri" būvuzraugs Ingus Asarīts.
Projekta kopējās izmaksas ir 1 093 830,86 EUR, no kurām Eiropas reģionālās attīstības fonda finansējums ir 500 000,00 EUR, valsts budžeta dotācija 137 879,96 EUR, pašvaldības finansējums 455 950,90 EUR, t.sk., neattiecināmās izmaksas 29 314,45 EUR.

Atstājiet komentāru