FOTOSTĀSTS: Svētdien Jēkabpilī pareizticīgie godināja Jakobštates ikonas atgriešanās 18. gadadienu

Augstisvētītajiem Valdniekiem līdzkalpoja: LPB Sinodes sekretārs virspriesteris Oļegs Peļevins, Jēkabpils Svētā Gara klostera pārzinis igumens Makārijs (Kirilovs), Daugavpils-Rēzeknes eparhijas sekretārs  arhimandrīts Spiridons (Sergejevs); klostera brāļi svētkalpotāja kārtā un garīdznieki, kuri bija ieradušies uz svinībām. Diakonu kārtu vadīja Rīgas Svētās Trijādības katedrāles klēriķis protodiakons Vsevolods Meļņikovs. Dievkalpojumā dziedāja Rīgas Visu svēto baznīcas svētku koris. 

Liturģijas laikā divas ektēnijas izskanēja latviešu valodā, bet Ticības simbols un Kunga lūgšana “Mūsu Tēvs” tika nodziedāta baznīcslāvu un latviešu valodā.

Dievišķajā liturģijā lūdzās desmitiem dievlūdzēju no visas Latvijas, kuri bija ieradušies uz svētkiem klosterī. No daudzām draudzēm bija organizēti speciāli autobusi svētceļniekiem, kuri vēlējās piedalīties svinībās. Šajā dienā daudzi ticīgie saņēma Svētās Kristus Dāvanas. Svētkus klosterī apmeklēja klostera labdari un goda viesi.

Dievišķās liturģijas noslēgumā tika kalpots aizlūgums un notika krusta gājiens ar Dievmātes Jakobštates ikonu.

Pēc ilgu gadu vēlējuma Jēkabpils Svētā Gara vīriešu klostera ilggadīgais pārzinis igumens Makārijs (Kirilovs) sveica Augstisvētītos Valdniekus un pateicās par veiktajiem dievkalpojumiem šajās dienās un pasniedza viņiem svētās prosfors kā lūgšanu piemiņas zīmi.

Pēc tam pie visiem klātesošajiem vērsās Augstisvētītais Jelgavas Bīskaps Jānis, kurš nodeva Virsgana svētību un apsveikumu svētkos no klostera Svētarhimandrīta – Visaugstisvētītā Rīgas un visas Latvijas Metropolīta Aleksandra. Valdnieks dalījās atmiņās ar klātesošajiem par Debesu Ķēniņienes Jakobštates ikonas iesvētīšanu un pārnešanu uz Jēkabpils klosteri, izceļot brīnumainos notikumus, kas notika ikonas iesvētīšanas dienā 2008. gada 15. jūlijā. Sprediķa turpinājumā Jelgavas Bīskaps Jānis izskaidroja šīsdienas Evaņģēlija lasījuma (Mt. XIV, 14-22) nozīmi. Sprediķa noslēgumā Bīskaps Jānis pateicās visiem, kuri piedalījās klostera svinību organizācijā, visiem svētceļniekiem, kuri bija mērojuši ceļu, lai piedalītos svinībās, visiem klostera labdariem un ziedotājiem, kā arī viesiem, kuri dalījās šīs dienas svētku priekā. Pēc sprediķa visiem svētceļniekiem tika piedāvātas pusdienas.

Gaišie svētki par godu Dievmātes Jakobštates ikonai kļuva par nozīmīgu un spilgtu notikumu Jēkabpils dzīvē un uz ilgu laiku paliks to cilvēku atmiņās, kuriem bija šī svētīgā iespēja lūgties šajās dienās Jēkabpils klostera sienās.
    
Jau ziņots, ka Jakobštates Vissvētās Dieva dzemdētājas ikonas vēsture sākas 17. gadsimtā. Saskaņā ar vēstījumu ikona tika atrasta Krievu - poļu - zviedru kara laikā Daugavas ūdeņos. Zviedru pusē karojošais kareivis Jēkabs Gudinskis, pārceļoties pār upi, ieraudzījis upes ūdeņos peldošu dēlīti. Uzdūris uz šķēpa, viņš to iznesis krastā un tur ievērojis, ka no tā pa šķēpu rit asinis. Baiļu pārņemts, viņš sācis pētīt savu atradumu. Ieraugot pareizticīgo Dievmātes attēlu ar Bērnu rokās, kareivis, kurš bija katolis, ar nožēlas asarām acīs aiznesis to uz Holmhofas ciematu, kurā dzīvojuši krievu ļaudis un bijis neliels klosteris ar pareizticīgo baznīcu. Šeit Gudinskis atdevis ikonu, bet pats pieņēmis pareizticību un kļuvis par klostera iemītnieku Holmhofas ciematā. 1670.gadā Kurlandes hercogs Jēkabs Ketlers, kura īpašumā atradās ciemats, dāvāja tam pilsētas statusu un nosauca to savā vārdā par Jakobštati, tagad Jēkabpils. Pēc pilsētas nosaukuma iegūšanas arī brīnumaini atrastā ikona tikusi nodēvēta par Jakobštates ikonu.
    
Drīz vien dziedināšanu no tās saņēmis arī kāds vietējais ļaunu garu apsēsts zemnieks. Par brīnuma liecinieku kļuvis pareizticīgais tirgotājs Jēkabs Ratkēvičs, kurš pilsētā kārtojis tirdzniecības lietas. Redzētā saviļņots, viņš nolēmis klosterī uzcelt jaunu baznīcu. Jaunā koka baznīca tikusi iesvētīta par godu Svētajam Garam, un no tā laika Jakobštates klosteris tiek dēvēts par Svētā Gara klosteri.