Vīpes pagastā manītas lāča pēdas
- Sandra Mikanovska --
- 22 septembris 2026 --
- 0 Komentāri
Vīpes pagasta iedzīvotāja Inga Štolcere sociālajā vietnē Facebook dalījusies ar lāča pēdas nospieduma foto, vēstot, ka Vīpes pagasta “Straumniekos” mežā fiksētas lāča pēdas.
“Svētdienas rītā ar vīru aizgājām uz mežu sēnēs, kurš ir netālu no mājām, apmēram 400 metri Vīpē “Straumniekos”. Mierīgi staigājām, sēņu nav. Gājām pa zvēru iemītu taciņu mežā pāri pļaviņai, vērojam pēdas. Skatāmies, viens nesen ar plikām kājām gājis pa taciņu. Nofotografēju, aizsūtīju MI, kurš precizēja, ka attēlā redzamā pēda pieder lācītim ķepainītim. Kādas vairs sēnes? Griezāmies riņķī un ātri uz māju. Piebildīšu, ka līdzi bija suns, kurš vienmēr, kā ierasts, skrēja pa priekšu mežā, bet tajā rītā viņš palika uz pļavas, un nekādi nebija pierunājams nākt līdzi. Laikam juta...” stāsta Inga Štolcere.
Foto: Inga Štolcere
Jāpiebilst, ka pēdējā laikā arvien biežāk tiek ziņots, ka apdzīvoto vietu tuvumā manītas lāča pēdas vai pats dzīvnieks, šovasar ziņots par lāčiem, kas bija ieklīduši Jēkabpilī, Rīgā, Koknesē un Staburaga pusē, Cēsu novada Raiskuma pagastā, Saulkrastu novadā, Smiltenē, Valmierā un vēl citās vietās.
Dabas pārvaldes eksperti norāda, ja gadās satikt lāci, jāievēro daži padomi. Lielākoties lācis vispirms cenšas pretinieku izzināt un nobiedēt, taču, ja cilvēks izturas nosvērti un mierīgi, dzīvnieks parasti atkāpjas. Lācim nedrīkst skatīties acīs, jo šādu rīcību tas uztver kā izaicinājumu, kas provocē uzbrukumu. Nedrīkst pagriezties ar muguru pret zvēru un skriet projām, jo tas var izsaukt plēsēja instinktu, kad tam jāķer bēgošs medījums.
Lai arī brūnais lācis vairumā gadījumu izvairās no cilvēka, tas ir lielākais sauszemes plēsējs Latvijā. Pieaudzis tēviņš var svērt vairāk nekā 250 kilogramus, bet īsās distancēs attīstīt ātrumu līdz pat 50 kilometriem stundā. Tāpēc mēģinājums no lāča aizbēgt nebūs efektīvs.
Ja mežā dodaties kopā ar citiem cilvēkiem, eksperti iesaka turēties vienkopus. Lielāka cilvēku grupa lācim šķiet biedējošāka, savukārt mierīga savstarpēja sarunāšanās un citi cilvēka klātbūtni signalizējoši trokšņi palīdz dzīvniekam laikus pamanīt cilvēkus un izvairīties no negaidītas sastapšanās. Ja lācis tomēr izrāda interesi un nāk klāt, cilvēkiem jāsastājas cieši kopā un, ja iespējams, jāizpleš jakas vai cits apģērbs uz izstieptām rokām, lai vizuāli izskatītos lielāki. Šāds mainīgs siluets lāci var samulsināt un atturēt no tuvināšanās.
Arī dodoties mežā vienatnē, ieteicams ik pa laikam likt par sevi manīt – pasist plaukstas, parunāt, pasvilpot vai, piemēram, pagrabināt atslēgas, uzsist pa spaini vai piekārtu zvaniņu, ja tāds ir līdzi. Tas ļaus lācim laikus pamanīt cilvēka klātbūtni, brīdinās dzīvnieku, neradot sajūtu, ka cilvēks cenšas viņam nemanot pietuvoties un apdraudēt – tātad atturēs lāci no tuvošanās.
Savukārt pie mājām lāči visbiežāk nonāk barības meklējumos. Tos var piesaistīt komposta kaudzes, bišu dravas, dzīvnieku barība vai citi viegli pieejami pārtikas avoti.
Ja lācis pie īpašuma atgriežas vairākas reizes īsā laika periodā, par to noteikti jāziņo Valsts meža dienestam, Dabas aizsardzības pārvaldei vai savai pašvaldībai.
Eksperti norāda, ka lāčiem nepatīk asas un nedabiskas skaņas, tāpēc dzīvnieka atbaidīšanai var izmantot metāla priekšmetus vai skaļu svilpi. Savukārt šāvienu trokšņi un uguns lāčus parasti neatbaida, jo savvaļā tie regulāri sastopas ar pērkona negaisiem, mežu ugunsgrēkiem un citiem līdzīgiem trokšņiem.
Dabas pārvaldes informācija liecina, ka patlaban Latvijas mežos ir 190 līdz 200 brūno lāču, un to populācija turpina augt.