Cilvēkam, kurš Jēkabpilij atveda mūzikas svētkus

Ir cilvēki, kuru paveikto nevar izmērīt tikai amatos, gados vai padarītajos darbos. Ir cilvēki, kuri atstāj aiz sevis sajūtu — par kaut ko skaistu, paliekošu un reiz piedzīvotu. Spartaks Leimanis bija viens no šādiem cilvēkiem.

Ilggadējs Jūrskolas direktors, pedagogs, enerģisks vadītājs, bet arī operas ,klasiskās mūzikas  un kultūras notikumu producents, cilvēks ar īpašu spēju ieraudzīt ideju un atrast ceļu, kā to īstenot. Viņš bija liels romantiķis un sapņotājs — cilvēks, kurš prata ieraudzīt skaisto un saviem sapņiem dot dzīvi.

Viena no viņa nozīmīgākajām idejām bija Jēkabpils Operas dienas.

Spartaks Leimanis kā producents bija viens no tiem cilvēkiem, kas šo ideju palīdzēja pārvērst īstenībā. Viņš veidoja kontaktus ar māksliniekiem un muzikālajiem teātriem, uzrunāja cilvēkus, veidoja sadarbības un rūpējās, lai Jēkabpilī būtu iespējams īstenot lielus, profesionālus kultūras projektus.

Pateicoties sadarbībai ar Jēkabpils Kultūras pārvaldi un Jēkabpils pilsētas domi, Jēkabpilī skanēja opera, balets un akadēmiskā mūzika. Krustpils saliņa vasaras vakaros pārvērtās par lielās mākslas skatuvi, un uz to plūda cilvēki no tuvienes un tālienes.

Tur bija Verdi “Rigoleto” un “Aīda”, Mocarta “Dons Žuans”, Rosīni “Seviljas bārddzinis”, baleti “Žizele” un “Gulbju ezers”, arī “Parīzes Dievmātes katedrāle” un citi iestudējumi.

Tās nebija vienkārši izrādes brīvdabā. Tie bija grandiozi mākslas notikumi, kuros katra detaļa veidoja kopējo iespaidu — režija, scenogrāfija, tērpi, gaismas, muzikālais sniegums un izcils mākslinieku sastāvs.

Un pats svarīgākais — brīvdabas skatuve šiem iestudējumiem neatņēma māksliniecisko kvalitāti. Tieši pretēji — plašā telpa, vasaras vakars un Daugavas tuvums radīja īpašu atmosfēru, kurā lielā māksla kļuva vēl iespaidīgāka un vienlaikus tuvāka skatītājam.

Īpašu vērienu Operas dienām piešķīra sadarbība ar Kauņas un Klaipēdas muzikālajiem teātriem, kā arī citiem ārvalstu māksliniekiem un operas teātriem. Jēkabpilī viesojās izcili Latvijas un ārvalstu mākslinieki — Sonora Vaice, Nauris Indzeris, Marlēna Keina, Inga Šļubovska un daudzi citi.

Spartakam Leimanim piemita reta producenta īpašība — viņš prata cilvēkus aizraut ar ideju. Viņš prata uzrunāt māksliniekus, veidot sadarbību un panākt, lai šķietami drosmīgs sapnis kļūtu par īstu notikumu.

Viņš ticēja, ka arī Jēkabpilij pienākas lielā māksla.

Un viņš šo ticību pārvērta darbos.

Šodien, atskatoties uz Operas dienām, paliek ne tikai izrāžu nosaukumi un fotogrāfijas. Paliek vasaras vakari, mūzika, kas skanēja pār Daugavu, skatuves gaismas, grandiozās dekorācijas un mākslinieku balsis. Paliek skatītāju saviļņojums un sajūta, ka Jēkabpilī notika kaut kas patiesi liels.

Spartaka Leimaņa ieguldījums Jēkabpils kultūras dzīvē ir daļa no pilsētas kultūras atmiņas.

Viņš bija producents, idejas cilvēks un sapņotājs, kurš palīdzēja atvest Jēkabpilij lielās skatuves mākslu un radīt kultūras svētkus, par kuriem vēl ilgi runāja un kurus vēl ilgi atcerējās.

Varbūt tas arī ir viņa skaistākais mantojums — pierādījums tam, ka ar sapni, uzņēmību un ticību savam darbam iespējams pilsētai uzdāvināt notikumus, kas kļūst par tās kultūras vēstures daļu.

Paldies, Spartak, par mūziku.
Par skaistumu.
Par drosmi sapņot.
Par spēju sapni pārvērst notikumā.
Par ticību Jēkabpilij.
Lai mūžībā Tev skan mūzika, kuru Tu tik ļoti mīlēji.