Jēkabpils Radio1 ziņas 2026.gada 20.novembrī
- Radio1.lv --
- 20 novembris 2026 --
- 0 Komentāri
Radio1 ziņas pulksten 7.00-8.00
Radio1 ziņās klausieties: Bažījas par antibiotiku lietošanas pieauguma tempu; Preiļu novada senioru padome aicina iesaistīties labdarībā; un Latvijā pirmoreiz emitēs smaržojošas pastmarkas.
Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija šodien lems par deviņu jauno deputātu mandātu apstiprināšanu uz laiku pēc Andra Kulberga vadītās valdības apstiprināšanas. "Apvienotā saraksta" Saeimas frakciju papildinās Jānis Liepiņš, Lauris Gruntmanis, Luīze Utāne, Valters Bolevics un Māris Dadzis, kā arī jēkabpilietis Māris Trušelis. Savukārt Nacionālās apvienības Saeimas frakciju papildinās Jānis Grasbergs, Ģirts Lapiņš un Jurģis Klotiņš.
Pētījumā 20 Latvijas slimnīcās secināts, ka nepieciešams rūpīgāk izvērtēt antibiotiku lietošanas ilgumu un izvēlēties katram pacientam piemērotāko risinājumu. Pētījumā konstatēts, ka vairāk nekā pusē gadījumu, kad antibiotikas lietotas infekciju novēršanai saistībā ar operācijām jeb ķirurģiskajai profilaksei, tās lietotas ilgāk par vienu dienu. Stradiņa slimnīcas Antimikrobiālās rezistences kompetences centrs sadarbībā ar 20 citām Latvijas slimnīcām pētījumā izvērtējis antibiotiku lietošanu un ar veselības aprūpi saistīto infekciju izplatību. Tajā apkopoti dati par 3 tūkstoši 779 pacientiem. Pētījumā noskaidrots, ka antibiotikas saņēma gandrīz 44% pacientu, kamēr Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas vidējais rādītājs līdzīgos pētījumos ir 35,5%.
Izglītības un zinātnes ministrijas priekšlikums revidentu ieteikumu ieviešanai attiecībā uz internātskolām pēc būtības tikai nostiprina līdzšinējo praksi, nevis risina revīzijā konstatētās problēmas, secinājusi Valsts kontrole. Tā revīzijā aicināja ierobežot visu izglītības iestāžu internātu un dienesta viesnīcu darbību un sakārtot šo sistēmu bērnu labākajās interesēs. Tagad revidenti norāda, ka ministrijas sagatavotais Ministru kabineta noteikumu projekts ieteikumu ieviešanai neparedz bērnu dzīvošanu internātos tikai kā izņēmuma risinājumu un nenosaka vienotas prasības bērnu dzīves apstākļiem un aprūpei. Turklāt ministrijas sagatavotos noteikumus nav saskaņojušas arī Tieslietu, Kultūras, Labklājības, Zemkopības un Veselības ministrijas, kā arī vēl vairākas iestādes. Šīs jomas sakārtošanai Valsts kontrole ministrijai sniedza 17 ieteikumus, kas jāievieš sadarbībā ar Labklājības ministriju, un aicina uz steidzamu un izlēmīgu rīcību visos publiskās pārvaldes līmeņos.
ASV vēstniecība Londonā izplatījusi drošības brīdinājumu, aicinot Amerikas pilsoņus būt īpaši modriem, jo svētku sezona Apvienotajā Karalistē un Eiropā rada lielāku cilvēku drūzmēšanos un paaugstinātus drošības riskus, vēsta portāls "TUKO.co.ke".Vēstniecība norāda, ka teroristu grupējumi, kā arī atsevišķi uzbrucēji varētu negaidīti sarīkot uzbrukumus sabiedriskās vietās. Kā potenciālie mērķi īpaši izcelti Ziemassvētku tirdziņi, iepirkšanās centri, transporta mezgli, dievnami un citas vietas ar lielu cilvēku plūsmu. Brīdinājumā uzsvērts, ka vērienīgi svētku pasākumi rada labvēlīgākus apstākļus gan teroristiem, gan parastiem noziedzniekiem. Amerikāņiem ieteikts svētku pasākumos un pārpildītās tūristu vietās pastiprināti sekot līdzi apkārt notiekošajam, kā arī nekavējoties ievērot visus policijas un operatīvo dienestu norādījumus.
Musulmaņu skaits pasaulē 2035. gadā pārsniegs kristiešu skaitu – tā prognozē ASV galvaspilsētā Vašingtonā bāzētais analītiskais centrs "Pew Research Center". Tā speciālisti informēja, ka 2020. gadā visā pasaulē dzīvoja 2,27 miljardi kristiešu un nedaudz vairāk par 2 miljardiem islāmticīgo. Līdz 2035. gadam proporcija mainīšoties un musulmaņu skaits sasniegšot 2,57 miljardus pret 2,52 miljardiem kristiešu. Vēl pēc 30 gadiem pasaulē dzīvošot vairāk nekā 3,6 miljardi musulmaņu, bet kristiešu skaits varētu būt mazāks par 3 miljardiem. Šīs izmaiņas pētnieki pirmkārt saista ar to, ka musulmaņu ģimenēs ir vairāk bērnu, un to, ka iedzīvotāju dabiskais pieaugums visstraujākais ir attīstības valstīs.
Turpinām ziņas
Preiļu novada senioru padome aicina ikvienu, kuram Latgales kultūra ierakstīta sirdī, atbalstīt ar ziedojumu fotomākslinieka Antona Voguļa fotogrāmatas izdošanu. Viņa daiļradei raksturīgs lakonisms, emocionāls skatījums, fotogrāfijas uzrunā ar urbanizācijas elpu. Lielākā daļa šī unikālā Latgales vizuālā arhīva, kas krāts vairāk kā 40 gadus, līdz šim nav apkopota vienuviet. 19. decembrī Ziemassvētku tirdziņā Preiļos senioru padomes teltī būs iespēja ziedot labdarībai. Katrs ziedotājs piedalīsies arī loterijā, lai laimētu kādu no novada senioru sarūpētajām balvām - rokdarbus, saimnieču gardumus, jaukas, svētku noskaņu rosinošas lietiņas.
Variešu pagastā norisināsies praktiskās kopienas darbnīca par Jēkabpils novada tradicionālajiem ēdieniem. Pasākuma organizatori aicina kopā izzināt un saglabāt Jēkabpils novada kulināro mantojumu. Šoreiz iepazīs šīs puses tradicionālos Ziemassvētku ēdienus - kartupeļu desu un asinsdesu. Pieredzējušās saimnieces Intas Liepnieces vadībā apgūs senās receptes, iepazīsim gatavošanas noslēpumus un praktiski darbosies, lai paaudzēs mantotās garšas un prasmes turpinātu dzīvot arī mūsdienās. Tā būs iespēja ne tikai iemācīties ko jaunu, bet arī dalīties atmiņās, pieredzē un kopīgi izbaudīt tradicionālās virtuves burvību. Pasākums norisināsies svētdien, 22. novembrī pulksten desmitos Variešu pagasta “Ķimenītēs”. Dalība pasākumā – bez maksas ar iepriekšēju pieteikšanos, zvanot Maldai – 20449262. Pasākumu organizē biedrība “Lauku partnerība Sēlija”, finansē Jēkabpils novada pašvaldība.
Un vēl
Latvijas Pasts pirmo reizi Latvijas filatēlijas vēsturē emitēs aromātiskās pastmarkas Ziemassvētku noskaņās – ar kanēļa, krustnagliņu, apelsīnu un piparkūku smaržu akcentiem. Pastmarkas aromātu varēs sajust, viegli paberzējot attēla fragmentu. Trīs atšķirīgu aromātu pastmarkas sērijā "Ziemassvētki" apgrozībā nonāks no šodienas, 20. novembra. Pastmarka ar piparkūku smaržu un nominālvērtību 2,35 eiro, kas paredzēta sūtījumiem Latvijas teritorijā, būs pieejama 140 tūkstoši eksemplāru tirāžā. Pastmarkai ar nominālvērtību 3 eiro, kas paredzēta Eiropas sūtījumiem, piešķirta apelsīna un kanēļa aromātu kombinācija, un tā būs pieejama 25 tūkstoši eksemplāru tirāžā. Toties kanēļa un krustnagliņu smarža izvēlēta pastmarkai ar nominālvērtību 4,41 eiro, un arī tā tiks izdota 25 tūkstoši eksemplāru tirāžā. Jauno filatēlijas izdevumu pirmās dienas zīmogošana norisināsies šodien klientu centrā "Elizabete" Rīgā.
Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00-11.00
Radio1 ziņās klausieties: Latvijā strauji aug saslimstība ar gripu; Augšdaugavas novadā atklās helikoptera nosēšanās laukumu ar modulāro segumu; un Izmaiņas Daugavpils virziena vilcienu kustībā.
Saslimstība ar gripu Latvijā aizvadītajā nedēļā pieaugusi gandrīz divas reizes - no 15,7 līdz 29,5 gadījumiem uz 100 tūkstoši iedzīvotāju. Gripa klīniski noteikta 23 pacientiem. Kopumā gripas un citu akūtu elpceļu infekciju aktivitāte bijusi nedaudz paaugstināta, bet saglabājusies aptuveni iepriekšējās nedēļas līmenī. Visaugstākā saslimstība ar gripu reģistrēta Rīgā - 43,3 gadījumi uz 100 tūkstoši iedzīvotāju. Saslimšana reģistrēta arī Liepājā, Daugavpilī, Valmieras novadā un Jūrmalā. Savukārt Jelgavā, Ventspilī, Rēzeknē, Jēkabpils un Gulbenes novados gripas gadījumi aizvadītajā nedēļā reģistrēti nav. Ar citu akūtu elpceļu infekciju simptomiem nedēļas laikā pie ģimenes ārstiem vērsušies 826 pacienti. Tas ir par 4,3% vairāk nekā iepriekšējā nedēļā. Patlaban ir saņemtas visas piegādes līgumā paredzētās vakcīnu devas šajā sezonā un mediķi aicina vakcinēties pret gripu un Covid-19.
Latvija 2026. gada Eiropas Dzimumu līdztiesības indeksā sasniegusi 59,5 punktus no 100, gada laikā uzlabojot rezultātu par 2,8 punktiem un pakāpjoties no 24. uz 19. vietu Eiropas Savienībā. Pērn Latvijas vērtējums indeksā bija 56,7 punkti. Savukārt ES vidējais rādītājs gada laikā pieaudzis no 63,6 līdz 64,5 punktiem. Baltijas valstu vidū augstāko vietu indeksā ieguvusi Igaunija, kas ar 60,2 punktiem ierindojas 15. vietā ES, savukārt Lietuva ar 59,5 punktiem ir 18. vietā, par vienu pozīciju apsteidzot Latviju. Eiropas Dzimumu līdztiesības indekss vērtē sieviešu un vīriešu situācijas atšķirības sešās galvenajās jomās - darbā, finansēs, zināšanās, laikā, varā un veselībā.
Vakar tehnisku iemeslu dēļ bija slēgtas visas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes nodaļas. Pārvaldē skaidro, ka visās nodaļās bija radušies tehniski traucējumi, kas kavēja pakalpojumu sniegšanu, tāpēc bija nolemts slēgt nodaļas. Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes pārstāve Madara Puķe medijiem vakar norādīja, ka pārvaldes nodaļas varētu tikt atvērtas šodien. Tāpat arī atzīmēja, ka darbinieki noskaidro notikušā cēloņus un strādā pie traucējumu novēršanas.
Ņemot vērā Lietuvas plānu nākamgad neuzņemt migrantus atbilstoši Eiropas Savienības migrācijas pakta solidaritātes mehānismam, valsts iemaksa varētu sasniegt trīs līdz četrus miljonus eiro, vakar sarunā ar raidstaciju "Žinių radijas" paziņoja Lietuvas iekšlietu ministrs Martīns Katelīns. ES solidaritātes mehānisms paredz, ka dalībvalstīm ir jādalās atbildībā par migrantu uzņemšanu ar pirmās ierašanās valstīm. Dalībvalstis var izvēlēties pārvietot migrantus vai tā vietā veikt finansiālu ieguldījumu. Lai gan provizoriskie ieguldījuma aprēķini jau ir veikti, tie pagaidām netiek oficiāli publiskoti, jo Eiropas Komisija vēl nav pieņēmusi galīgo lēmumu par solidaritātes mehānisma īstenošanu. Lietuva šīs nedēļas sākumā paziņoja, ka ir mainījusi savu pozīciju attiecībā uz migrantu uzņemšanu nākamgad, izvēloties neuzņemt migrantus, bet gan veikt iemaksas.
Dānijas parlaments vakar apstiprināja drošības vienošanos ar ASV un Grenlandi. Pēc mēnešiem ilgas spriedzes par Donalda Trampa vēlmi pārņemt salu ASV kontrolē Vašingtona ieguvusi iespēju paplašināt militāro klātbūtni Arktikā. Vienošanās vienlaikus apstiprina Dānijas suverenitāti un Grenlandes iedzīvotāju tiesības pašiem lemt par savu nākotni. Līgums stāsies spēkā, kad ASV ar diplomātisko notu tiks informētas par parlamentāro procedūru pabeigšanu Dānijā un Grenlandē.
Turpinām ziņas
Augšdaugavas novada Nīcgalē šodien atklās helikoptera nosēšanās laukumu, kura izveidē izmantots ātri uzstādāma modulārā seguma risinājums. Heliports ir izveidots pie Nīcgales Romas katoļu baznīcas Daugavas krastā. Tā izveidē izmantots modulārs seguma risinājums, kas paredzēts ātrai uzstādīšanai un ir pielāgojams dažādiem infrastruktūras objektiem. Pasākuma laikā interesenti varēs iepazīties ar nosēšanās laukuma iespējām, modulārā seguma tehnoloģiju un tā potenciālo pielietojumu aviācijas, glābšanas un citās jomās. Programmā paredzēta arī praktiskā demonstrācija - seguma apskate, uzstādīšanas paraugs un helikoptera nosēšanās demonstrācija.
Sestdien, 5.decembrī, Jēkabpilī, Vecpilsētas laukumā piecos pēcpusdienā pasākumā “Egles gaismā uzplaukst Brīnumzeme!” iedegs pilsētas galveno Ziemassvētku egli. Pasākumā bērni un viņu vecāki varēs iepazīt notikumus Brīnumzemē un kopā ar tās iemītniekiem meklēt pazudušo Ziemassvētku vēstuli un atklāt, kur slēpjas īstais Ziemassvētku brīnums. Pasākuma organizatori arī sola, ka no 3. decembra Jēkabpils ielās būs sastopams kāds īpašs svētku pārsteigums, kas pilsētā ienesīs Ziemassvētku noskaņu! Pagaidām gan netiek atklāts, kas tas būs. Ziemassvētku egles iedegšanas dienā, 5.decembī no vieniem dienā līdz septiņiem vakarā Vecpilsētas laukumā darbosies Ziemassvētku tirdziņš, kur varēs atrast svētku gardumus, dāvanas un baudīt īpašu atmosfēru.
Un vēl
No 24. līdz 26. novembrim pasažieriem, kuri izmanto vilcienu satiksmi Krustpils stacijā, jārēķinās ar izmaiņām kustības sarakstā. Šajās dienās vilciens maršrutā Daugavpils – Rīga no Daugavpils aties pulksten 18:21, kas ir 11 minūtes vēlāk nekā ierasts. Savukārt, sākot no Krustpils stacijas, vilciena atiešanas un pienākšanas laiki būs 30 minūtes vēlāk nekā parasti. Izmaiņas saistītas ar “Latvijas dzelzceļš” plānotajiem pārbrauktuves remontdarbiem Kokneses stacijā, kuru dēļ trīs dienas tiks mainīti divu pasažieru pārvadātāja “Vivi” vilcienu reisu atiešanas un pienākšanas laiki Aizkraukles līnijā. “Vivi” aicina pasažierus pirms brauciena pārliecināties par aktuālo vilcienu kustības sarakstu un atiešanas ceļu. Jautājumu gadījumā pasažieri var sazināties ar “Vivi” Klientu apkalpošanas centru, zvanot uz diennakts bezmaksas tālruni 8760.
Radio1 ziņas pulksten 12.00-13.00-14.00
Radio1 ziņās klausieties: No 2027. gada EDS vairs nevarēs pieslēgties ar internetbanku; Aizkrauklē uzstādīts jauns pasākumu kupols; un Kad sāksies meteoroloģiskā ziema?
No 2027. gada Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmai vairs nevarēs pieslēgties ar internetbanku. Izmaiņu mērķis ir paaugstināt informācijas drošību un nodrošināt vienotus elektroniskās identifikācijas standartus atbilstoši aktuālajām Eiropas Savienības prasībām. No nākamā gada 1. janvāra lietotāji EDS varēs pieslēgties tikai ar augstas drošības elektroniskās identifikācijas līdzekļiem. Līdz ar to EDS lietotājiem līdz 2026. gada beigām nepieciešams iegūt un aktivizēt kādu no šiem elektroniskās identifikācijas līdzekļiem - "Smart-ID" kvalificēto versiju, "eParaksts mobile" vai eID karti ar PIN kodiem un karšu lasītāju.
Latvijas finanšu iestāžu klientiem, pašiem apstiprinot maksājumus, šogad desmit mēnešos izkrāpti kopumā 11,47 miljoni eiro. 2026. gada desmit mēnešos īstenots kopumā 4 tūkstoši 241 krāpšanas gadījums. Tajā skaitā šogad desmit mēnešos konstatēti tūkstoš 868 telefonkrāpšanas gadījumi, izkrāpjot 5,76 miljonus eiro, tūkstoš 737 investīciju krāpšanas gadījumi, izkrāpjot vairāk kā 4 miljonus eiro, kā arī 636 cita veida krāpšanas gadījumi, izkrāpjot 1,62 miljonu eiro. Vienlaikus šogad desmit mēnešos novērsti 15 tūkstoši 987 krāpšanas gadījumi par kopumā 17,88 miljoniem eiro.
Dalībai Latvijas Sabiedriskā medija dziesmu konkursā "Supernova 2027" tika pieteiktas 125 dziesmas. No iesniegtajiem pieteikumiem žūrija izvēlējusies 16 finālistus. Līdz ar finālistu vārdiem sabiedriskā mēdija tīmekļa vietnē publicētas arī dziesmas, kas 2027. gada 6. februārī "Xiaomi Arēnā" sacentīsies par iespēju pārstāvēt Latviju Eirovīzijas dziesmu konkursā Burgasā, Bulgārijā. 6. februārī vienas tiešraides laikā norisināsies gan lielais fināls, gan līdz šim nebijusi izšķirošā konkursa kārta – superfināls. Tajā par uzvaru sacentīsies trīs finālā visaugstāk novērtētie dalībnieki, kurus noteiks skatītāju un starptautiskās žūrijas kopvērtējums. Superfinālā uzvarētāju izraudzīsies tikai skatītāji, turklāt balsu skaitīšana sāksies no jauna, nodrošinot visiem trim finālistiem vienlīdzīgas iespējas iegūt tiesības pārstāvēt Latviju Eirovīzijas dziesmu konkursā.
Eiropas Komisija piedzīvojusi vērienīgu kiberuzbrukumu, kurā izmantots mākslīgais intelekts. Kiberuzbrukuma dēļ komisijas darbinieki vairākas dienas nav varējuši piekļūt iekšējai platformai, kurā tiek pārbaudīta informācija par atalgojumu, pieprasīti atvaļinājumi un veikta darba laika uzskaite. Pagaidām vēl nav skaidrs, kas uzbrukumu īstenojis un vai nav nozagti sensitīvi dati par darbiniekiem. Uzbrukums noticis 22. oktobrī, un Eiropas komisijai tiek pārmests, ka sabiedrība par notikušo nav informēta laikus.
Šā gada karstuma viļņi un sausums radījuši problēmas Francijas, Beļģijas un citu Eiropas valstu eglīšu audzētājiem. Tas varētu ilgtermiņā paaugstināt galvenā Ziemassvētku simbola cena. Baidoties no sausā pavasara, audzētājam Bretaņā pirmo reizi rudenī nācies iestādīt 120 tūkstošus eglīšu. Beļģijā eglīšu audzētāji trauksmi cēla jau augustā. Sausuma dēļ daudzās stādu audzētavās darbs apstājās jau jūlijā, un pietiekams lietus daudzums vasarā netika sagaidīts. Nozares eksperti norāda, ka sekas patērētāji varēs just nākamo piecu līdz septiņu gadu laikā, jo tirgū būs mazāk eglīšu un mazumtirdzniecības cenas varētu strauji pieaugt. Šogad cenu lēciens varētu būt no 10 līdz 15 % jeb 2–3 eiro. Tirgotāji gan neparedz būtisku pieprasījuma samazināšanos.
Turpinām ziņas
Aizkrauklē, teritorijā līdzās ēkai Lāčplēša ielā 4, uzstādīts jauns pasākumu kupols. Tas tiks izmantos kā daudzfunkcionāla brīvdabas klase, vieta radošām idejām un mākslas nodarbībām, kā arī kopienas satikšanās reizēm. Aizkraukles Mākslas skolā mācās vairāk nekā 230 audzēkņu, un kupols ļaus dažādot mācību procesu. Jaunā brīvdabas klase dos iespēju daļu mācību procesa pārcelt ārpus ierastajām telpām, izmantojot apkārtējo vidi un dabu kā iedvesmas avotu un radot audzēkņiem neierastāku, radošāku telpu mākslas apguvei. Arī biedrības, uzņēmēji un novada iedzīvotāju grupas varēs izmantot kupolu savu pasākumu un radošo aktivitāšu organizēšanai ‒ kopumā plānots noorganizēt 50 pasākumus kopienai un projekta mērķgrupām, ieskaitot arī mākslas skolas radošās aktivitātes.
Noslēgusies senioru māju būvniecība Cesvainē, liecina Madonas novada pašvaldības publiskotā informācija. Senioru mājas tapa projektā "Jauna ģimeniskai videi pietuvināta aprūpes pakalpojuma izveide pensijas vecuma personām Madonas novadā", kura mērķis ir nodrošināt pāreju no institucionālas ilgtermiņa aprūpes sniegšanas uz kopienā balstītas aprūpes modeli. Projektā uzbūvētas divas jaunas ēkas un labiekārtota teritorija. Vienā no ēkām plānotas 16 pakalpojuma vietas. Katrā ēkā uzbūvētas individuālas guļamistabas ar sanitāro mezglu, kas atrodas blakus koplietošanas dzīvojamai istabai un virtuvei. Visiem iemītniekiem ir kopīga pieeja terasei un labiekārtotai teritorijai ap ēkām. Telpas ir nodrošinātas ar iebūvēto tehniku. Paralēli būvdarbiem iegādāts jauns aprīkojums. Kā liecina internetā pieejamā informācija, projekta kopējās izmaksas ir 4,7 miljoni eiro.
Un vēl
Šīs nedēļas nogalē Latvijā palaikam līs un snigs, nākamnedēļ gaisa temperatūra turpinās pazemināties un, iespējams, sāksies meteoroloģiskā ziema, prognozē sinoptiķi. Sestdien un svētdien debesis lielākoties klās mākoņi, palaikam gaidāms lietus un sniegs, vietām Kurzemē un Vidzemes rietumu daļā nokrišņi būs stipri. Dažviet veidosies neliela sniega kārtiņa, Vidzemes augstienē var uzsnigt vairāki centimetri sniega. Sestdien piekrastē rietumu vējš brāzmās pastiprināsies līdz 20 metriem sekundē. Minimālā gaisa temperatūra naktīs būs -2..+2 grādi, piekrastē - līdz +4 grādiem. Dienas vidū gaisa temperatūra nepārsniegs +1..+6 grādus.
Nākamnedēļ paaugstināsies atmosfēras spiediens un nokrišņu kļūs mazāk. Nedēļas otrā puse, iespējams, paies bez būtiskiem nokrišņiem. Sagaidāms, ka novembra pēdējās naktīs gaisa temperatūra teju visā valstī noslīdēs zem nulles. Vietām, debesīm skaidrojoties, sals pārsniegs piecus grādus. Arī dienas laikā daļā valsts var saglabāties neliels sals, un tas nozīmētu meteoroloģiskās ziemas iestāšanos. Kā ziņots, meteoroloģiskā ziema sākas tad, kad diennakts vidējā gaisa temperatūra vismaz piecas dienas pēc kārtas saglabājas zem nulles, un tās sākums ir pirmā no šīm dienām. Pērn meteoroloģiskā ziema Latvijā sākās 23. novembrī, 2024. gadā - 4. decembrī, bet 2022. un 2023. gadā - jau 17. novembrī.
Latvijas finanšu iestāžu klientiem, pašiem apstiprinot maksājumus, šogad desmit mēnešos izkrāpti kopumā 11,47 miljoni eiro. 2026. gada desmit mēnešos īstenots kopumā 4 tūkstoši 241 krāpšanas gadījums. Tajā skaitā šogad desmit mēnešos konstatēti tūkstoš 868 telefonkrāpšanas gadījumi, izkrāpjot 5,76 miljonus eiro, tūkstoš 737 investīciju krāpšanas gadījumi, izkrāpjot vairāk kā 4 miljonus eiro, kā arī 636 cita veida krāpšanas gadījumi, izkrāpjot 1,62 miljonu eiro. Vienlaikus šogad desmit mēnešos novērsti 15 tūkstoši 987 krāpšanas gadījumi par kopumā 17,88 miljoniem eiro.
Dalībai Latvijas Sabiedriskā medija dziesmu konkursā "Supernova 2027" tika pieteiktas 125 dziesmas. No iesniegtajiem pieteikumiem žūrija izvēlējusies 16 finālistus. Līdz ar finālistu vārdiem sabiedriskā mēdija tīmekļa vietnē publicētas arī dziesmas, kas 2027. gada 6. februārī "Xiaomi Arēnā" sacentīsies par iespēju pārstāvēt Latviju Eirovīzijas dziesmu konkursā Burgasā, Bulgārijā. 6. februārī vienas tiešraides laikā norisināsies gan lielais fināls, gan līdz šim nebijusi izšķirošā konkursa kārta – superfināls. Tajā par uzvaru sacentīsies trīs finālā visaugstāk novērtētie dalībnieki, kurus noteiks skatītāju un starptautiskās žūrijas kopvērtējums. Superfinālā uzvarētāju izraudzīsies tikai skatītāji, turklāt balsu skaitīšana sāksies no jauna, nodrošinot visiem trim finālistiem vienlīdzīgas iespējas iegūt tiesības pārstāvēt Latviju Eirovīzijas dziesmu konkursā.
Eiropas Komisija piedzīvojusi vērienīgu kiberuzbrukumu, kurā izmantots mākslīgais intelekts. Kiberuzbrukuma dēļ komisijas darbinieki vairākas dienas nav varējuši piekļūt iekšējai platformai, kurā tiek pārbaudīta informācija par atalgojumu, pieprasīti atvaļinājumi un veikta darba laika uzskaite. Pagaidām vēl nav skaidrs, kas uzbrukumu īstenojis un vai nav nozagti sensitīvi dati par darbiniekiem. Uzbrukums noticis 22. oktobrī, un Eiropas komisijai tiek pārmests, ka sabiedrība par notikušo nav informēta laikus.
Šā gada karstuma viļņi un sausums radījuši problēmas Francijas, Beļģijas un citu Eiropas valstu eglīšu audzētājiem. Tas varētu ilgtermiņā paaugstināt galvenā Ziemassvētku simbola cena. Baidoties no sausā pavasara, audzētājam Bretaņā pirmo reizi rudenī nācies iestādīt 120 tūkstošus eglīšu. Beļģijā eglīšu audzētāji trauksmi cēla jau augustā. Sausuma dēļ daudzās stādu audzētavās darbs apstājās jau jūlijā, un pietiekams lietus daudzums vasarā netika sagaidīts. Nozares eksperti norāda, ka sekas patērētāji varēs just nākamo piecu līdz septiņu gadu laikā, jo tirgū būs mazāk eglīšu un mazumtirdzniecības cenas varētu strauji pieaugt. Šogad cenu lēciens varētu būt no 10 līdz 15 % jeb 2–3 eiro. Tirgotāji gan neparedz būtisku pieprasījuma samazināšanos.
Turpinām ziņas
Aizkrauklē, teritorijā līdzās ēkai Lāčplēša ielā 4, uzstādīts jauns pasākumu kupols. Tas tiks izmantos kā daudzfunkcionāla brīvdabas klase, vieta radošām idejām un mākslas nodarbībām, kā arī kopienas satikšanās reizēm. Aizkraukles Mākslas skolā mācās vairāk nekā 230 audzēkņu, un kupols ļaus dažādot mācību procesu. Jaunā brīvdabas klase dos iespēju daļu mācību procesa pārcelt ārpus ierastajām telpām, izmantojot apkārtējo vidi un dabu kā iedvesmas avotu un radot audzēkņiem neierastāku, radošāku telpu mākslas apguvei. Arī biedrības, uzņēmēji un novada iedzīvotāju grupas varēs izmantot kupolu savu pasākumu un radošo aktivitāšu organizēšanai ‒ kopumā plānots noorganizēt 50 pasākumus kopienai un projekta mērķgrupām, ieskaitot arī mākslas skolas radošās aktivitātes.
Noslēgusies senioru māju būvniecība Cesvainē, liecina Madonas novada pašvaldības publiskotā informācija. Senioru mājas tapa projektā "Jauna ģimeniskai videi pietuvināta aprūpes pakalpojuma izveide pensijas vecuma personām Madonas novadā", kura mērķis ir nodrošināt pāreju no institucionālas ilgtermiņa aprūpes sniegšanas uz kopienā balstītas aprūpes modeli. Projektā uzbūvētas divas jaunas ēkas un labiekārtota teritorija. Vienā no ēkām plānotas 16 pakalpojuma vietas. Katrā ēkā uzbūvētas individuālas guļamistabas ar sanitāro mezglu, kas atrodas blakus koplietošanas dzīvojamai istabai un virtuvei. Visiem iemītniekiem ir kopīga pieeja terasei un labiekārtotai teritorijai ap ēkām. Telpas ir nodrošinātas ar iebūvēto tehniku. Paralēli būvdarbiem iegādāts jauns aprīkojums. Kā liecina internetā pieejamā informācija, projekta kopējās izmaksas ir 4,7 miljoni eiro.
Un vēl
Šīs nedēļas nogalē Latvijā palaikam līs un snigs, nākamnedēļ gaisa temperatūra turpinās pazemināties un, iespējams, sāksies meteoroloģiskā ziema, prognozē sinoptiķi. Sestdien un svētdien debesis lielākoties klās mākoņi, palaikam gaidāms lietus un sniegs, vietām Kurzemē un Vidzemes rietumu daļā nokrišņi būs stipri. Dažviet veidosies neliela sniega kārtiņa, Vidzemes augstienē var uzsnigt vairāki centimetri sniega. Sestdien piekrastē rietumu vējš brāzmās pastiprināsies līdz 20 metriem sekundē. Minimālā gaisa temperatūra naktīs būs -2..+2 grādi, piekrastē - līdz +4 grādiem. Dienas vidū gaisa temperatūra nepārsniegs +1..+6 grādus.
Nākamnedēļ paaugstināsies atmosfēras spiediens un nokrišņu kļūs mazāk. Nedēļas otrā puse, iespējams, paies bez būtiskiem nokrišņiem. Sagaidāms, ka novembra pēdējās naktīs gaisa temperatūra teju visā valstī noslīdēs zem nulles. Vietām, debesīm skaidrojoties, sals pārsniegs piecus grādus. Arī dienas laikā daļā valsts var saglabāties neliels sals, un tas nozīmētu meteoroloģiskās ziemas iestāšanos. Kā ziņots, meteoroloģiskā ziema sākas tad, kad diennakts vidējā gaisa temperatūra vismaz piecas dienas pēc kārtas saglabājas zem nulles, un tās sākums ir pirmā no šīm dienām. Pērn meteoroloģiskā ziema Latvijā sākās 23. novembrī, 2024. gadā - 4. decembrī, bet 2022. un 2023. gadā - jau 17. novembrī.