Foto: Jēkabpilī noritēja protesta akcija “ASINS GRAUDIEM – NĒ!” pret agresorvalstu graudu tranzītu
- Radio1.lv --
- 07 novembris 2026 --
Šodien plkst. 11 Jēkabpilī notika protesta akcija "Asins graudiem - nē!", kuras mērķis ir panākt Krievijas un okupētajās Ukrainas teritorijās iegūtu graudu tranzīta aizliegšanu caur Latviju, portālu Radio1.lv informēja protesta organizatori.
Sarunā ar Radio1.lv Jēkabpils novada pašvaldības policijas priekšniece Inga Logina informēja, ka akcija noritēja bez starpgadījumiem. Protesta akcijā piedalījās pāris simti dalībnieku un vairāk kā simts tehnikas vienību.
Organizatori atzina, ka protesta dalībnieku skaits ir mazāks par iepriekš plānoto - bija iecerēts, ka pasākumā piedalīsies ap 2000 dalībnieku.
Cilvēki uz akciju bija sabraukuši ar automašīnām un traktortehniku. Pasākumā bija redzami Latvijas, Ukrainas un Igaunijas karogi. Daudzi cilvēki ieradās ar saviem plakātiem, kas vēsta: "Dzelzceļš uz karu", "Beidzam tirgoties ar agresoru", "Asins graudiem - NĒ" un daudzi citi.
Uz akciju ieradās daudzi kultūras nozarē un politikā zināmi cilvēki, piemēram, Eiropas Parlamenta deputāts Reinis Pozņaks, Atmodas līderis Dainis Īvāns, kurš arī no skatuves uzrunāja akcijas dalībniekus. Tāpat pasākumā piedalījās "Ziedot.lv" vadītāja Rūta Dimanta.
Uz akciju ieradās arī premjerministrs Andris Kulbergs ("Apvienotais saraksts") . Tiesa, brīdī, kad premjers kāpa uz skatuves, lai teiktu runu, akcijas dalībnieki viņu izsvilpa, saucot "Sliedes nost".
Plānots Saeimā iesniegt likumprojektu, ar kuru Latvija varētu apturēt Krievijas graudu tranzītu, liedzot slēgt jaunus līgumus, sestdien simtiem protestētāju akcijā "Asins graudiem - nē!" Jēkabpilī solīja Ministru prezidents Andris Kulbergs (AS).
Premjers norādīja, ka nākamnedēļ paredzēta saskaņošana starp ministrijām. Viņš skaidroja, ka likumprojekta mērķis ir apturēt graudu tranzītu, nepieļaujot jaunu līgumu noslēgšanu.
"Tranzīts ir jāaptur, mums nav jābaro Krievijas kara mašīna un jādod nauda ukraiņu iznīcināšanai," uzsvēra Kulbergs, gan atzīstot, ka ātru risinājumu nav izdevies panākt.
Premjera ieskatā aizliegums tikai Latvijas līmenī nav risinājums, un tas jāpanāk kopā ar Eiropas Savienību (ES). Viņš uzsvēra, ka tranzīta ierobežojumu noteikšana ir ES kompetencē un Latvijai jāievēro kopīgie noteikumi.
Kulbergs uzsvēra, ka, ja Latvija aizliegtu graudu tranzītu, būtu jārēķinās ar tiesvedībām un izdevumiem. Viņš klātesošajiem retoriski vaicāja, kam šādu izdevumu gadījumā būtu jāatņem nauda - skolotājiem, policistiem vai kultūras darbiniekiem.
Ministru prezidents arī uzsvēra, ka Baltijas valstis ES līmenī ir paudušas prasību pārtraukt šo tranzītu. Viņš pavēstīja, ka nākamnedēļ paredzēta Eiropadomes sanāksme, kurā paredzēts turpināt sarunas par ES daudzgadu budžetu.
Premjers arī piebilda, ka nākamnedēļ gaidāmi pirmie paraugi no graudu kravām, lai noskaidrotu, vai graudi nav zagti, jo tranzītā zagtus graudus nedrīkst vest.
Akcija bija turpinājums šā gada 17. septembrī notikušajam protestam. Kopš kara sākuma Latvijas sabiedrība ir sniegusi ievērojamu atbalstu Ukrainai, pieņemot bēgļus, ziedojot līdzekļus, vedot humāno palīdzību un atbalstot Ukrainas tautu dažādos veidos. Protesta organizatori uzskata, ka līdztekus sniegtajam atbalstam nav pieļaujams, ka Latvijas transporta infrastruktūra joprojām tiek izmantota Krievijas graudu tranzītam.
Protesta iniciators, zemnieks un sabiedriskais aktīvists Gundars Kalve kopā ar domubiedriem aicināja Latvijas valdību pilnībā apturēt Krievijas un okupētajās Ukrainas teritorijās iegūtu graudu tranzītu pa Latvijas dzelzceļu.
Organizatori uzsver, ka, Krievijai zaudējot vairākus iepriekš izmantotos graudu eksporta un tranzīta maršrutus, katrs saglabātais tranzīta koridors kļūst arvien nozīmīgāks. Tādēļ Latvijai nevajadzētu kļūt par vienu no pēdējām valstīm, kas nodrošina šādu kravu transportēšanu.
Akcija notika netālu no dzelzceļa - lauksaimniecības tehnikas un traktortehnikas tirgotāja SIA "Amazone" filiāles teritorijā Madonas ielā.
Protesta akcijai atbalstu pauda Latvijas Tautas frontes pirmais priekšsēdētājs Dainis Īvāns, mūziķis Ansis, mūziķis Arturs Skutelis, alpīnists Juris Ulmanis, valodniece Janīna Kursīte-Pakule, vēsturnieks Oskars Krīgers, hokejists Ralfs Freibergs un NBS kapelāns Elmārs Pļaviņš, kā arī daudzas organizācijas un biedrības.
Turklāt protesta akciju atbalsta Latvijas Okupācijas muzejs, fonds "Ziedot.lv", biedrība "Zemnieku saeima", biedrība "Agendum", biedrība "Sievietes aizsardzībai Skudras", biedrība "Latviešu leģiona draugu klubs", biedrība "Tavi draugi", militārās tuvcīņas klubs "Tavi draugi", biedrība "Par Tēvzemi", "Jēkabpils Latviešu biedrība", biedrība "Daugavas pārupieši", Izglītības un kultūras centrs "Ukrainas māja Latvijā", Lauku uzņēmēju biedrība "UA&LV", Sporta draugu klubs "Namejs", biedrība "Brīvības konvojs", biedrība "Bruņotava", studentu korporācija "Fraternitas Arctica", biedrība "Izaicini sevi", Jauno zemnieku klubs un biedrība "Uzņēmēji mieram".
Protesta akcijai atbalstu pauduši arī vairāki uzņēmumi un zemnieku saimniecības, tostarp SIA "Stiga RM", AS "Latvijas finieris", SIA "Bezē", SIA "Slaides", SIA "AJV grupa", SIA "ZS Pilslejas", SIA "Kapačmuiža", SIA "Amazone", zemnieku saimniecība "Kalves", SIA "PS Līdums", SIA "ZS Veģi", SIA "OK Būvmateriāli" un SIA "PMG".
Jau ziņots, ka Jēkabpilī 17. septembrī zemnieku saimniecības "Kalves" organizētajā akcijā aptuveni 50 transportlīdzekļu protestēja pret Krievijas un tās okupēto Ukrainas teritoriju izcelsmes graudu tranzītu. Saskaņā ar Valsts policijas sniegto informāciju pilsētas ielās devās 34 traktortehnikas vienības, 14 vieglie transportlīdzekļi un trīs kravas automašīnas.
Tāpat vēstīts, ka graudaugu tranzīts no Krievijas caur Latviju šogad desmit mēnešos pieaudzis 3,1 reizi salīdzinājumā ar 2025. gada desmit mēnešiem, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) informācija.
Šogad desmit mēnešos tranzītā no Krievijas caur Latviju izvesti 1,115 miljoni tonnu graudaugu, kamēr pērn desmit mēnešos izveda 357 645 tonnas.
Savukārt tranzītā no Baltkrievijas vesto graudaugu daudzums pieaudzis vairākkārt, liecina VID dati. Šogad desmit mēnešos tranzītā no Baltkrievijas caur Latviju vestas 185 756 tonnas graudaugu, bet pērn tās bija 60,8 tonnas.
Aģentūras LETA arhīvs liecina, ka Kalve kopā ar Atmodas laika līderi Daini Īvānu un citām personām darbojas Jēkabpils latviešu biedrības valdē. Kalve ir arī zemessargs, tomēr, ņemot vērā prokuratūras celto apsūdzību par lielgabala nolaupīšanā no padomju memoriāla, viņš atstādināts no zemessarga amata pienākumu pildīšanas. Toreizējais Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" saraksta līderis Kalve 2013. gada jūnijā kļuva par Krustpils novada domes priekšsēdētāju un šo amatu ieņēma līdz 2015. gada janvārim.
Kalve ir arī viens no brīvprātīgajiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri karo Ukrainas pusē.