2022.gada 16. augusts

Astra, Astrīda

Pēteris Draņevičs: Pilnīgi nevar saprast, kur tie gadi palikuši! (FOTO)

Pēteris Draņevičs: Pilnīgi nevar saprast, kur tie gadi palikuši! (FOTO)

18.martā plkst. 19.00 Jēkabpils tautas namā Jēkabpils tautas teātris pēc ilgāka pārtraukuma atkal izrādīs Māras Zālītes lugas „Zemes nodoklis” iestudējumu. Tā būs jau trīsdesmit astotā šīs lugas izrāde un šoreiz – par godu aktiera Pētera Draņeviča 60 gadu jubilejai.


„Pilnīgi nevar saprast, kur tie gadi palikuši! Tas laiks ir tā paskrējis! Kāpēc nevarētu būt tā, ka ap gadiem četrdesmit laiks tā kā drusku apstājas uz gadiem divdesmit,” prāto Pēteris.

 

Atmiņas aizved pie sasniegumiem un notikumiem, kas sirdij tuvi, un vispirms tās ir Jēkabpils Tautas teātrī iestudētās 32 lomas. Par savu zvaigžņu laiku aktieris dēvē 2001.gadu, kad jēkabpilieši uz Dailes teātra skatuves spēlējuši Leldes Stumbres lugu „Zvaigznes diena” Intas Ūbeles režijā un Mūsdienu dramaturģijas iestudējumu skatē konkurencē ar profesionālajiem teātriem ieguvuši 2.pakāpes diplomu. Tad arī galveno lomu izpildītāji Pēteris Draņevičs un Aija Kusiņa godināti kā Gada aktieri un saņēmuši Latvijas Teātra darbinieku savienības prēmiju. Teātra profesionāļu augstu novērtēti un skatītāju pieprasīti bijuši Māras Zālītes „Zemes nodoklis”, Ž. Anuija traģēdija „Mēdeja” un daudzi citi iestudējumi. Un kas tik neticis piedzīvots daudzajos izbraukumos, darbojoties teātrī kopš 1976.gada! To taču nevar aizmirst, kā kolēģi, izrādes laikā izjokot gribēdami, atver vāku lādei, uz kuras ar jestru palēcienu Pēterim jāuzsēžas. Skatītājiem smieklu bez gala, bet Pētera mugura jutusi vēl ilgi.

 

Citā izrādē aktieris Ernesta Zālītis, kurš visu darījis no sirds un pamatīgi, iekritis azartā, sargājot savu meitu godu no vecāku neiecerētajiem preciniekiem, un tā iebelzis ar zābaku pa pēcpusi, ka vēl trīs dienas apsēsties ne domāt, taču izrāde jānospēlē līdz galam. Arī tad, kad Blaumaņa „Skroderdienās” Mežaparka estrādē vējš uzgāzis dekorāciju uz muguras un elpu ņem ciet... Interesanti piedzīvojumi bijuši ar kaķiem. Izrādē „Gans” Pēterim lomā vienubrīd jānotiesā bieza speķmaize. Kad uzvedums spēlēts Rīgā, teātrī „Kabata”, varbūt gaļas maržu saodis, nez no kurienes aizkulisēs uzradies kaķis un cierējis uz Pētera pusi, bet režisore Inta Ūbele paguvusi to aiz astes noķert vēl aizkulisēs, protams, ne bez pamatīgas jezgas, kas izsitusi no lomas arī Pēteri tā, ka ne tekstu izrunāt, ne speķi ēst. Citās izrādēs gan šī aina sanākusi tik izteiksmīga, ka Draņeviča fotogrāfijas strīpā saliktas žurnālā „Teātra Vēstnesis”, un kāds no ekspertiem teicis, ka tas nu gan esot ārzemju aktieris, ar tik dzīvi mīmiku. Absolūti neplānoti un neparedzēti melns kaķis uz skatuves parādījies Skrīveros „Zvaigznes dienas” izrādē, vēl vairāk sakāpinādams emocionāli vibrējošo gaisotni gan starp abiem aktieriem uz skatuves, gan skatītājiem zālē.

 

Aktiera dotumi pamanīti jau bērnībā


Aktiera talantu Pēterī citi pamanījuši jau bērnībā. Kaimiņiene Viesītē Anna Visnoliņa savulaik Pētera mammai teikusi: „ Zenta, tavs dēls laikam būs aktieris, re, kur jau sasēdinājis visus, pats saģērbies staigā visiem pa priekšu!”


Tā īsti ar teātri Pēteri, kad viņš vēl mācījis 8.klasē, „saslimdinājis” Viesītes kultūras nama direktors Žanis Kleščevskis, kurš paaicinājis iesaistīties režisores Ilgas Spārniņas diplomdarba izrādes tapšanā, tāpēc vēlāk bez šaubīšanās izvēlēts ceļš uz teātri Jēkabpilī. Aktieris ar pateicību atceras visus režisorus, kas uzticējušies viņam un tik daudz devuši viņa personības izaugsmē – Birutu un Georgu Kovaļonokus, Kārli Bemberu, Jāni Jankovski, Taisiju Baboliņu, Ventu Vecumnieci, Andreju Mihalovski un Intu Ūbeli, ar kuru ir sanākusi visilgākā sadarbošanās.


Pilnīgi negaidīti Pēterim nācis piedāvājums filmēties Jāņa Streiča filmā „Rūdolfa mantojums”, sākumā šķitis, ka kāds viņu nes cauri. Par filmēšanu palikušas tikai tās labākās atmiņas: „Man bija sajūta, ka simt gadu esam pazīstami. Tas bija tik dīvaini, ka visi tik vienkārši, bez kādas augstprātības, gandrīz jāsaka kā „Mērnieku laikos” – „... no vienas bļodas ēdām”” . Filmas izrādē Viesītē gan bijusi tāda jocīga sajūta – sevi no malas ieraudzīt -, un samulsinājuši arī skatītāji, kad filmas laikā sākuši aplaudēt. Pašam liecies, ka varējis arī labāk nospēlēt, bet Streičam jau cits redzējums.


Draņevičs teātra spēlēšanā ierāvis arī citus – Ābeļu pagasta amatierteātrī kā režisors iestudējis jau 12 lugas, 11 no tām komēdijas, jo pēc tām sabiedrībā šobrīd lielāks pieprasījums. Ābeļu teātrim jau trīs gadus pēc kārtas amatierteātru reģionālajās skatēs saņēmis I pakāpi, bet pērn ar izrādi „Trīsarpus atraitnes” ierindots III pakāpē valsts līmenī.

 

Citas sirdslietas


Pēterim patīk mūzika un puķes. Vislabprātāk klausās klasisko mūziku, no izpildītājiem ļoti patīk Pavaroti, bet pats viņš dzied šlāgerus un sevi dēvē par „šlāgeristu”. Arī par šai lauciņā paveikto Pēterim nav jākaunas – izdotas trīs kasetes (viņš bija pirmais no Jēkabpils reģiona dziedātājiem, kas ierakstīja pirmo kaseti vēl tad, kad Jēkabpilī bija sava skaņu ierakstu studija). Pētera izpildītā dziesma „Lietus lāses” savulaik Latvijas šlāgeraptaujā ierindota astotajā vietā, apsteidzot tādu populāru dziedātāju kā Paukštello un citus. Tagad gan šlāgeraptaujās vairs nepiedaloties, jo esot jāmaksā prāva dalības maksa.


Vēl viena nepārejoša Pētera aizraušanās ir puķkopība. Var tikai pabrīnīties, cik lekni zaļo telpaugi viņa patumšajā darba kabinetā, bet iekoptajā privātmājas pagalmā Viesītē vasarā dižojoties septiņpadsmit šķirņu lilijas, košas rozes un vesels lērums citu krāšņumaugu, gladiolas dažu gadu izaugot garākas par pašu audzētāju. Pēteris ir dāsns dārznieks un aplaimo ar stādiem, gumiem un puķu sīpoliem arī savus draugus un kolēģus.


Dziļā sirsnībā Pēteris runā par saviem vecākiem – viņaprāt, viss labais nāk no tēva un mātes. – Žēl, ka tēvs nepiedzīvoja manas zvaigžņu stundas – koncertus un manas labākās lomas teātrī. Tēvam tas būtu ļoti paticis, viņš ar to būtu lepojies, jo pats bija liels dziedātājs. Arī māte, jaunāka būdama, dziedāja un dejoja tautiskās dejas. Audzināja viņi mani stingri, ne reizi vien ar siksnu dabūju, - atminas Pēteris. - Bet reizē bija arī gādīgi, neko man nežēloja, vienmēr laipni uzņēma arī manus kolēģus no teātra, kad, no izrādēm garām braucot, piestājām. Laba dziedātāja esot arī Pētera māsa. Kad radu sanākšanā satiekoties Viesītes mājās, kopā sanākot skanīga sadziedāšanās.


Jēkabpils Tautas teātra režisore Inta Ūbele atzīst, ka Draņevičs ir skatītāju mīlēts aktieris. „Pēterim ir Dieva dota aktieriskā enerģētika, ķermeniskā plastika un skatuviskā organika. Strādāt ar viņu ir gan viegli, gan sarežģīti, bet vienmēr tas ir ļoti interesants un radošs process, kur mēģinājumos piedzimst gan tēls, gan izrāde, gan izrādes atmosfēra. Viņa aktieriskā varēšana ir plaša – no komiskā līdz traģiskajam, un man liekas, ka viņš ļoti mīl TEĀTRI, un tas arī izsaka visu.”

 

Valda Priekule,
projektu koordinatore

 

 

Komentāri (0-1/1)

  • visu cienju talantam
    02.07.2018 18:22
    visu cienju talantam, paldies, Anglijaa visu laiku klausos Juusu izpildiijumaa dziesmas, iedvesmo un neapniik

Atstājiet komentāru