Viktors Siļčonoks: Lai katrs no mums spētu ne tikai piedalīties Lieldienu pasākumos, bet arī tos izdzīvot

Lieldienu priekšvakarā portāls Radio1.lv uz sarunu aicināja Jēkabpils Romas katoļu draudzes prāvestu Viktoru Siļčonoku. Viņam uzdevām jautājumu: Kas Jums ir Lieldienas?

Viktors Siļčonoks: “Ja mēs jautātu katram cilvēkam: Kas jums ir Lieldienas? Tad noteikti saņemtu dažādas atbildes. Taču, ja runājam par pašām Lieldienām, tad tās nav tikai zaķīši, oliņas, svētku galds vai vēl kādas citas izdarības un izklaides. Mēs nedrīkstam aizmirst par šo svētku patieso būtību. Šīs nedēļas avīzē “Ceturtdiena” ir jautājums: Kā svinat Lieldienas? Un gandrīz visi atbild, ka svētkos ies uz baznīcu, bet man patika Silvijas atbilde, kura piemin arī baznīcu, bet runā par vairākām dienām pēc kārtas, kurās viņa nāks uz baznīcu. Patiesībā Lieldienas nav tikai tā viena diena - Svētdiena, patiesībā Lieldienas ir trīs dienas. Ar Lielo ceturtdienu mēs sākam pārdomāt visus notikumus pirms Kristus ciešanām, nāves un augšāmcelšanās.

Ceturtdienā baznīcā mēs pieminam euharistijas sakramentu un priesterības sakramentu iestatīšanu un tas ir kā ievads šajos svētkos. Šajā dienā baznīcā pārstāj spēlēt ērģeles, mūzikas instrumenti, arī zvani apklust, jo šīs nedēļas noasaukums – Klusā nedēļa - to arī izsaka, ka laiku pirms Lieldienām pavadām bez liekiem trokšņiem, pasākumiem, izklaides.

Piektdienā mēs pieminam Kristus ciešanas un nāvi, savukārt sestdien vakarā mēs jau sākam svinēt Tā Kunga Augšāmcelšanās svētkus. Tā kā varam teikt, ka Augšāmcelšanās svētki sākas jau no ceturtdienas un ar pārtraukumiem, lai cilvēki var privāti lūgties, turpinās piektdien un sestdien.

Sestdien uzsākam Kristus augšāmcelšanās svinības. Jūdu tradīcijā, atšķirībā no mums, tā diena sākas jau pulksten 18.00. Līdz ar to pēc jūdu tradīcijas Lieldienas sākam svinēt jau Klusajā sestdienā, pareizāk sestdienas vakarā. Šie ir ļoti nozīmīgi, būtiski un svarīgi svētki, arī priecīgi svētki un mēs vēlamies dalīties ar citiem ar šiem svētkiem. Tāpēc Latvijā svētdienā no rīta pirms dievkalpojuma notiek procesija ārpus baznīcas - ap baznīcu, citur tradīcija, kad pat pa pilsētu iet šī procesija.

Pats galvenais Lieldienu svinēšanā, ko es arī gribētu novēlēt visiem, lai mēs neaizmirstu šo svētku patieso būtību. Jo tas, ka mēs tikai aizejam uz baznīcu, uz dievkalpojumu tā ir mūsu ārējā dievbijības izpausme, svarīgi lai mēs arī izdzīvotu šīs dienas, jo baznīca piedāvā liturģiskos tekstus, svētos lasījumus, kuri mums palīdz izdzīvot šos notikumus.

Vēlos dalīties ar kādu stāstu par studentiem, kuri no Lielās ceturtdienas līdz Lielajai sestdienai atradās klosterī, piedalījās dievkalpojumos un sestdienā atgriezās mājās. Pa ceļam ejot viņi bija ļoti sajūsmināti par garīgo piedzīvojumu, jo bija šo laiku pavadījuši īpašā atmosfērā, garīgos dievkalpojumos, iepazinuši liturģiskajos tekstus un mājās atgriezās īpaši pacilātā garastāvoklī. Ejot mājup, viņi ieraudzīja ceļa malā gulošu cilvēku. Sākumā studenti nodomāja, ka tas ir kāds klaidonis, bet pienākot tuvāk ieraudzīja, ka tas ir pieklāgi ģērbies cilvēks, tomēr vienaldzīgi pagāja garām, jo bija pārņemti ar savu sajūsmu un garīgajām izjūtām. Pēc kāda laika viņi uzzināja, ka šis ceļa malā guļošais cilvēks bija piecu bērnu tēvs, kuru bērni gaidīja mājās un tā arī nesagaidīja. Šim cilvēkam garām nepagāja kāds cits vīrs, kurš izsauca ātro palīdzību. Taču piecu bērnu tēvs nomira ātrajā palīdzībā pa ceļam uz slimnīcu. Ārsts teica, ja būtu savlaicīgi sniegta palīdzība tā nebūtu noticis un cilvēks dīvotu. Kad par to uzzināja studenti, kas viņam pagāja garām, viņi to ļoti nožēloja.

Tāpēc es novēlu, lai katrs no mums spētu ne tikai piedalīties svētku pasākumos, bet arī tos izdzīvot, nepaiet garām savam tuvākajam un, lai mēs šajās dienās spētu atpazīt un satikt pašu Pestītāju.”