2024.gada 25. novembris

Kadrija, Kate, Katrīna, Trīne

Iedvesmojošs stāsts par to, kā palīdzēt un iepriecināt

Iedvesmojošs stāsts par to, kā palīdzēt un iepriecināt

Facebook.com sociālajā tīklā ieverību guvusi kāda vienkārša meitenes Katrīnas Bāliņas un viņas draugu iniciatīva. Laika joslā meitene raksta, ka:
 
"Tā vietā, lai laistītos ar ūdeni un tērētu zemes resursus, mēs Katrīna Bāliņa, Sandra Adamaite un Vladimirs Kleits, izdomājām kaut ko arī reāli izdarīt. Nolēmām sapirkt pilnu kasti ar daudzveidīgu pārtiku un doties kādam to uzdāvināt - vienkārši tāpat! Lieki laiku netērējot, ķērāmies pie lietas. Aizgājām uz veikalu nopirkt visu nepieciešamo. Paralēli jau pētījām, kurš tad varētu būt tas īstais un vienīgais cilvēks, kam tas patiešām ir nepieciešams! Kamēr raudzījām, ko tad var ielikt kastē, pamanījām kādu tantiņu, kas staigā uz kruķīšiem. Viņa pa veikalu gāja ļoti lēnām, kārtīgi pētot produktus plauktos, taču īsti neko groziņā nelika. Sapratām, ka tas ir mūsu īstais cilvēks!
 
Nopirkām veikalā paņemto, un devāmies ārā pie veikala gaidīt tantiņu. Kad tantiņu sagaidījām, gājām klāt viņu uzrunāt. Pastāstījām, ka vēlamies viņai uzdāvināt šo pārtikas grozu. Pirmie vārdi, ko tantiņa pateica, bija - Man nav naudas. Mēs, protams, sākām smaidīt un teicām, ka mums nevajag naudu, mēs gribam vienkārši viņai uzdāvināt šo kasti. (tajā brīdī vēl vairāk sapratām, ka esam satikuši īsto cilvēku!) Viņa, būdama vēl nedaudz apmulsusi, pasmaidīja. Mēs pajautājām, kur tad viņa dzīvo, lai varam smago kasti aiznest līdz mājām. Tantiņa nosauca mums ielu un pati teica, ka brauks ar autobusu. Mēs atbildējām, ka gaidīsim viņu pie mājas.
 
Aizgājuši līdz mājai, iekārtojāmies uz kāda soliņa. Drīz vien arī autobuss ar visu tantiņu bija klāt. Ieraudzījusi mūs uz soliņa, viņa sāka smaidīt vēl vairāk. Pienākusi klāt, teica, ka likās, ka tas ir kāds joks. Teica, ka esam vienreizēji jaunieši, tik labi un skaisti, ka palīdzam cilvēkiem, kuriem klājas grūti. Ejot līdz dzīvoklim, viņa arī pastāstīja, ka nesen aizgājis vīrs un tagad dzīvo viena. Tad nu uznesām kasti augšā, nolikām virtuvē uz galda, tantiņa teica, ka nezin, kā lai mums atmaksā. Atbildējām, ka labas lietas nevajag darīt tikai tāpēc, lai kaut ko saņemtu atpakaļ. Tas vienkārši jādara no sirds un tāpat! Gājām pa durvīm ārā un tantiņa teica vēl pēdējos laba vārdus - lai dievs mūs svētī, lai mīlestība un laime vienmēr ir ar mums.
 
Kā nākamos, es izaicinu JŪS VISUS! Vienmēr darīt labu un lai jūsu alga ir dvēselē jūtamais gandarījums un mīlestība, ko esat ieguldījuši šajā darbiņā!
 
Bet ja reiz jāizaicina kāds konkrēti, tad kā nākamie būs Artis Supe, Pāvels Golubevs, Lelde Spārniņa un Krista Klavina!"
 
Arī šādā veidā iespējams paveikt kaut ko noderīgu.
 
Foto: Katrīna Bāliņa, Facebook

Atstājiet komentāru