Kā pašsajūtu ietekmē laika maiņas?

Kaut arī mums patīk pārmaiņas un negaidīti pārsteigumi, mūsu organismam mainīgums neiet pie sirds vārda tiešā nozīmē. Tas attiecas arī uz laika apstākļiem - jo laiks ir pastāvīgāks, jo cilvēks labāk jūtas, taču mainīgā laikā daudz kas mainās arī organismā, jo tas cenšas pielāgoties jaunajai situācijai.

Par laikapstākļu ietekmi uz pašsajūtu ikviens var pārliecināties, veicot tālus (bet ātrus) ceļojumus no vienas klimatiskās joslas otrā. Vieniem no tādas krasas klimata maiņas nākas atgūties vairākas dienas, otri nekādas izmaiņas nemana. Meteojutība izpaužas ļoti individuāli, taču sirds un asinsvadu slimnieki visvairāk reaģē uz klimatiskajiem laikapstākļiem.

Habilitētais medicīnas doktors Georgs Jermolajevs ilgus gadus pētījis, kā klimatiskie apstākļi ietekmē cilvēka veselību. Dr. G. Jermolajevs skaidro, ka mūsu klimatiskie apstākļi ne sirdsslimības, ne kādas citas slimības neizraisa, taču nelabvēlīgu laika apstākļu ietekmē var saasināties jau esošās slimības.

Veselu cilvēku laika apstākļi faktiski neiespaido, taču cilvēki ar sirds un asinsvadu slimībām nelabvēlīgos laika apstākļos var nejusties labi. Tas var izpausties kā aizdusa, sāpes sirdī, galvassāpes vai galvas reiboņi, paaugstināts vai pazemināts asinsspiediens, nemiers, bezmiegs, muskuļu un locītavu sāpes, vispārējs vājums. Dr. Jermolajevs norāda, ka pret klimatiskajām maiņām ļoti jutīgi ir hipertonijas slimnieki vecumā no 40 līdz 60 gadiem. Vieni spēcīgāk reaģē uz kārtējām atmosfēras frontēm, kad mainās ļoti atšķirīgas gaisa masas, otri uz magnētiskām vētrām, kas saistītas ar saules aktivitātes izmaiņām, planētu stāvokli, zemes magnētisko polu novirzēm un citām kosmiskām izmaiņām.

Zinātnieki, kas veikuši attiecīgus pētījumus, pārliecinājušies, ka stenokardijas lēkmes, kā arī asinsvadu katastrofas aterosklerozes un hipertonijas slimniekiem stipru magnētisko vētru laikā ir daudz biežāka parādība nekā ģeomagnētiski mierīgās dienās. No meteoroloģiskajām izmaiņām cilvēki visvairāk jūt atmosfēras spiediena krasas maiņas, kā ietekmē krasi mainās arī asinsspiediens.

Latvijā ciklonu aktivitātes laiks ir agrā pavasarī, rudenī un ziemā, un tieši šajā laikā sirds un hipertonijas slimniekiem biežāk novērojamas meteopatoloģiskas reakcijas. Arī Gaiļezera slimnīcas kardioloģijas nodaļas vadītājs Uldis Sproģis atzīst, ka sirds un asinsvadu saslimšanām ir sezonāls raksturs. Vasara kardioloģijas nodaļā ir klusais periods, kad ir maz infarktu un hipertonijas uzliesmojumu, bet no oktobra līdz martam, kad Latvijai aktīvi pāri plūst cikloni, kardiologiem darba netrūkstot.

Aptaujātie Latvijas ārsti savā praksē slimnieku sūdzības reti kad saista ar nelabvēlīgiem laika apstākļiem. Bez atmosfēras spiediena maiņām nelabvēlīgas reakcijas organismā izraisa gaisa mitruma izmaiņas, kā arī skābekļa daudzuma samazināšanās gaisā. Aukstā laikā skābekļa līmenis atmosfērā ir pietiekami augsts, bet līdz ar siltā laika iestāšanos tas krītas un rodas audu hipoksija - nepietiekams skābekļa daudzums asinīs, kas izpaužas kā nogurums un miegainība. Latvijas gaisa mitrums nav piemērots bronhiālās astmas slimniekiem, kam vajadzīgs sauss klimats un paaugstināts atmosfēras spiediens. Dr. Georgs Jermolajevs cilvēkiem, kas ir jutīgi pret meteoroloģiskajiem apstākļiem, iesaka ņemt vērā medicīnisko laika tipu. Ja nākamajā dienā gaidāms nelabvēlīgais laika tips, meteojutīgam cilvēkam vajadzētu ierobežot fizisko aktivitāti, atlikt ieplānotos pārgājienus un ekskursijas un, ja nepieciešams, iepriekšējā dienā iedzert zāles profilaksei. Medicīniskie laika tipi Medicīniskā laika tipa noteikšana Latvijā ir mantojums no tiem laikiem, kad PSRS darbojās Kūrortoloģijas zinātniskās pētniecības laboratorija, kas pētīja laika apstākļu ietekmi uz cilvēku veselību, lai slimniekiem varētu noteikt veiksmīgākos profilakses un rehabilitācjas pasākumus.

Valsts hidrometeoroloģiskās pārvaldes prognožu nodaļas vadītāja Rasma Kleinberga stāsta, ka pasaulē tikai nedaudz valstīs meteorologi nosaka šādus medicīniskos laika tipus - tās ir dažas Centrāleiropas valstis, Bulgārija, Čehija, Japāna. Ne Skandināvijā, ne Rietumeiropā un Amerikā šādi laika tipi netiek noteikti. Principā jau cilvēki paši, zinot gaidāmos laika apstākļus un pazīstot sava organisma reakciju pret tiem, var izsecināt, kāda pašsajūta gaidāma. Jo laiks ilgāku laiku ir stabilāks, jo stabilāk jūtas organims, bet līdz ar ciklonu aktīvu darbību, kas strauji maina laika apstākļus, vājāks organisms var apjukt. Rasma Kleinberga paskaidro, ka mūsu klimatā laiks ir ļoti mainīgs, tādēļ noteikt precīzi gaidāmo laiku un atbilstošo medicīnisko tipu nav nemaz tik viegli. Tā kā laiks mainās ne vien pa dienām, bet pa stundām, medicīnisko laika tipu nosaka tādu, kāds atbilst lielākās diennakts daļas laikapstākļiem. Lai arī cik labvēlīgi vai nelabvēlīgi laika apstākļi gaidāmi, katrs cilvēks uz tiem reaģē individuāli.

Daudzi laika maiņas izjūt jau vairākas dienas iepriekš, un sāpoši kauli vai galva pašiem ir labs barometrs. Laika apstākļus mainīt nav cilvēka varā, taču zinot, kas gaidāms, ir iespēja izvēlēties - ārā ejot ņemt līdzi lietussargu vai labāk palikt mājās un uz lietu skatīties pa logu. Dr. Georgs Jermolajevs informē, ka 1999. un 2000. ir paugstinātas saules aktivitātes gadi, un šajā laikā magnētisko vētru būs vairāk nekā vidēji pagājušajos desmit gados.

Medicīniskos laika tipus nosaka, ņemot vērā šādus apstākļus 1.tips - ilgāku laiku ļoti labi laika apstākļi, stabils atmosfēras spiediens, neliels mākoņu daudzums, lēns vējš, neliels gaisa mitrums. Šis laika tips Latvijā ir ļoti reti - dažreiz ziemas vidū, biežāk vasarā vairākas dienas pēc kārtas. 2.tips Latvijā ir visbiežāk. Tas ir normāls laiks ar nelielām atmosfēras spiediena izaiņām, mērenu vēju (6-8 m/s), bez nokrišņiem vai ar nelieliem nokrišņiem, ar nelielām diennakts temperatūras un gaisa mitruma izmaiņām. 3.tips - strauji mainās atmosfēras spiediens, diennakts temperatūras amplitūda liela (10-15 grādi), stiprs brāzmains vējš, negaiss vai tveice pirms negaisa ar augstu temperatūru un lielu gaisa mitrumu, gāzienveida lietus, ilgstošas miglas. 4.tips - Latvijā vērojams ļoti reti. Tam raksturīga ārkārtīgi aktīva ciklonu darbība, atmosfēras spiediens, vēja ātrums, temperatūra un mitrums mainās ļoti strauji. Vētra, gāzienveida nokrišņi, krusa, putenis. Skābekļa daudzuma pazemināšanās pirms negaisa.

Avots: diena.lv