9.raidījumā – Latgales vēsturi un kultūras vidi veidoja šeit dzīvojošās tautas – arī ebreji

 Latgalē pirmie ebreji ieradās 16.gadsimtā, vienai ģimenei aicinot uz dzīvi pārējos savus tautiešus. Viņi nodarbojās ar tirdzniecību, augļošanu un amatniecību, bija izveidojusies ebreju inteliģence. Tiesa gan, Latgalē dzīvojošie ebreji bija nabadzīgāki nekā Kurzemē un Zemgalē. Kur viņi dzīvoja, tur bija sinagogas. Tā 19.-20. gadsimtu mijā Ludza tika dēvēta par Latvijas Jeruzālemi, jo šajā pilsētā  no visiem iedzīvotājiem  vairāk nekā 60% bija ebreji. Bija arī 8 viņu lūgšanu nami. Mūsdienās Latgalē ebreju skaits ir ļoti mazs. Rēzeknē un Ludzā ir pa vienai atjaunotai sinagogai, kuras kļuvušas par ekspozīciju un kultūras pasākumu vietām – sava veida Latgales kultūrvēstures vidi. Rēzeknes Zaļajā sinagogā tiekamies ar sinagogas gidu Voldemāru Ivdri. Ludzas Lielajā sinagogā sarunājamies par Ludzas Novadpētniecības muzeja ekspozīciju un izstāžu kuratoru Valēriju Dzevaltovski un Ludzas novada Attīstības un nekustamā īpašuma nodaļas vadītāju Ilonu Igovenu.