2.sezonas 12.raidījumā dodamies uz vienu no latgaliskākajiem pagastiem Latgalē – Dricāniem

4. un 5.augustā Vyspasauļa drycanīšu saīts ,,Es – drycanīts’’. Dricānu pagasts atrodas Rēzeknes novada ziemeļu daļā, robežojas ar Strūžānu, Nautrēnu, Ilzeskalna, Audriņu, Kantinieku, Rikavas un Gaigalavas pagastiem. Kartē iezīmētais pierobežas pagasts šogad svin ne vien valsts simtgadi, bet arī Dricānu 450 gadus.

Ziņas par Dricāniem atrodamas pirms 450 gadiem rakstītajos avotos. Toreiz tie bija poļu sastāvā, kur valdīja Riku dzimta. Tikai no 19.gadsimta sākuma Dricāni atradās Manteifeļu īpašumā. Protams, apdzīvota vieta te jau bija kopš akmens laikmeta. Kā raidījumam ,,Ir Latgale mūsu’’ teic Dricānu vidusskolas vēstures skolotāja Silvija Laizāne, savs stāsts ir arī par Dricānu nosaukumu, kas radies no latgaliešu vecā vārda „driči”, kas nozīmē griķi, kā arī vārda „dricināt” ar nozīmi ‘tricināt’, zemniekam savos ratos dricinoties jeb tricinoties pa kalniem un lejām. Joprojām Dricānos prioritāte ir lauksaimniecība un centīgi ļaudis, kuri, kā sāka Silvija Laizāne: ,,Esam kā nezāle, kā kārkli, turēsimies līdz beidzamajam’’.

Ideja rīkot Vyspasauļa drycanīšu saītu ,,Es – drycanīts’’ radās pirms pusotra gada, lai atzīmētu gan valsts simtgadi, gan Dricānu 450.dzimšanas dienu. Tā stāsta Dricānu kultūras biedrības ,,Auseklis’’ vadītāja Ināra Orlova, norādot, ka nekas jauns tas nav, jo šādus ļaužu saietus rīko arī citi pagasti, bet Dricānos tas būs pirmais. ,,Ja mēs vietējie to neizdarīsim, diez vai citi to darīs’’ – tā Ināra Orlova. Pasākuma darba grupa ir centusies uzrunāt ikvienu dricānieti, kurš te dzimis, audzis, skolojies, dzīvojis, dzīvo vai ieprecējies, izsūtot uzaicinājumus pa mājām un interneta vidē. Īpaši uzrunāti ir tiem, kas dzīvo ārpus Latvijas: Anglijā, Īrijā, Vācijā, kā arī tie, kuri Dricānu vārdu nesuši tālāk, kā, piemēram, latviešu ērģelniece Iveta Apkalna, profesores Skaidrīte Lasmane un Anna Vulāne. Uzmanība tiek pievērsta arī dzimtām, tās atdzīvinot rakstiskā formā: veidot Drycanu dzymtu gruomotu.

Saietu ievadīs fotoizstāde ,,Drycani 100 godūs’’, Raibo karikatūru izstāde, kulminācija būs dzimtu sarunas – diskusijas, atmiņu stāsti ,,Drycanīšu pastuoški’’, noslēdzot saietu ar dievkalpojumu Dricānu baznīcā un kapusvētkiem. Dricānu kultūras nama vadītāja Genovefa Jonāne norāda, ka netiks aizmirsts par dricāniešu īpašo ēdienu – tikai viņiem raksturīgo spēka griķu jeb driču putru. Pabūt atmiņās pie kompota glāzes, ar ko saistās skolas gaitas, varēs Dricānu vidusskolā. Tā kā Dricāni ir ne vien izglītības, bet arī kultūras centrs, kur darbojas un skan pašdarbības kolektīvi, arī pārējie pagasta ļaudis ir aktīvi pasākumu apmeklētāji, saieta dalībniekus priecēs koncerts ,,Driči saņ’’. Visiem Dricānu vārdam piederīgajiem te būs ko darīt!