2022.gada 10. augusts

Audris, Brencis, Inuta

2.sezonas 24.raidījumā ,,Ir Latgale mūsu’’ žurnālists Dainis Īvāns dodas uz vietu, kas izstaro gaišu auru - Daugavpils Vienības namu

Par tā lomu Daugavpils pilsētas dzīvē un latviskās vides saglabāšanu saruna ar Daugavpils Latviešu kultūras centra vadītājuRegīnu Osmani, vadītājas vietnieci Sandru Maskaļovu un svētku organizatoru Jāni Butkeviču.

Daugavpils vēsturiskā centra dominante – Vienības nams – uzcelts pirmās brīvvalsts laikā pēc Valsts prezidenta Kārļa Ulmaņa ierosinājuma par ziedojumiem un valsts piešķirtajiem līdzekļiem. Vienības nams tajā laikā bija modernākā daudzfunkcionālā ēka Eiropā, kurā atradās nozīmīgas iestādes. Arī pašlaik tajā darbojas Daugavpils teātris, Latviešu kultūras centrs, Latgales Centrālā bibliotēka, valstī lielākais Šmakovkas muzejs un citas iestādes.

Pēc padomju laika sloga Vienības nams atkal turpina savu misiju. Tas, kā atmodas vieta, bija jau pagājušā gadsimta 80.gadu beigās. Ap šo namu ir centrējušies un centrējas latvieši, kas veido latvisko vidi Daugavpilī.

,,Šajā namā ir debešķīga aura, kura cilvēku satur šeit un negrib laist ārā. Šī ēka pievilina, jo šeit ir ko darīt’’, tā atzīst Daugavpils Latviešu kultūras centra vadītāja Regīna Osmane, piebilstot, ka Vienības nams vienmēr ir bijusi Daugavpils vizītkarte.

Vienības namam un tā kolektīviem liela loma ir dalībai Dziesmu un deju svētku, gan dodoties uz galvaspilsētu, gan tos rīkojot Latgalē. Tautai būtiskās vērtības ir iespējams saglabāt, pateicoties cilvēku gribai nosargāt svarīgas lietas, nodot tās no paaudzes paaudzēs. Svētku organizators Jānis Butkevičs norāda: ,,Namā ielikts savs kods, kurš neļauj jebkuram ienākušam cilvēkam veidot viņu citā garā. Namam ir savs gars un savs spēks. Šeit strādājošie pakļaujas nama kodam. Tas nes vēstures vērtības, kuras ietekmē cilvēku vēlmi, gribu un darbības jomu’’.

Daugavpilī vairāk nekā puse iedzīvotāju ir krievu tautības cilvēku, un tikai mazliet vairāk nekā 15% ir latviešu. Paši iedzīvotāji izjūt, ka tā ir krieviska pilsētā, to paspilgtina arī pārējās Latvijas attieksme. Līdz ar to Vienības nams turpina savu misiju. Kā teic Daugavpils Latviešu kultūras centra vadītājas vietniece Sandra Maskaļova, pašā Vienības namā negatīvā attieksme vai nosodījums pret latvisko nav izjūtams, gluži pretēji – te tiek popularizēta latviskā māksla. ,,Vienības nams dzīvo, pilda savu misiju, vieno dažādu paaudžu, konfesiju un tautību ļaudis, dažādu profesiju cilvēkus’’ – tā Sandra Maskaļova.

Vienības namā strādā un to apmeklē dažādu tautību cilvēki, kā pirms celtnes būvniecības to ir gribējis Kārlis Ulmanis. Jāpiebilst, ka namā tika izveidota istaba Kārlim Ulmanim kā pieņemšanas telpa apmeklētājiem.

Raidījuma viesi ir pārliecināti: ja cilvēki ir piederīgi Vienības namam, tātad viņi ir piederīgi Latvijai, jo šī pilsēta ir daļa no Latvijas. Visiem ir vienādas iespējas neatkarīgi no tautības.