Kādas ir jūsu ģimenes Līgo un Jāņu svinēšanas tradīcijas?
Līga: Jāņus svinam katru gadu, arī tad, ja līst lietus. Svinam galvenokārt mājās vai ar draugiem un kaimiņiem Daugavas malā. Jāteic, ka padomju gados, kad bija aizliegts svinēt, svinējām daudz plašāk nekā tagad. Es esmu Līga, vectēvs man Jānis un radi un kaimiņi zināja, kur šajos svētkos var nākt līgot.
Raimonds: Svinam kā īsti Latvijas patrioti. Ar visām šo svētku tradīcijām – cepam šašliku, dzeram alu, ēdam sieru. Mana mamma zina visas šo svētku tradīcijas. Mēs jaunā paaudze mazāk tās zinām, aizmirstam latviešu tradīcijas. Taču Jāņus svinam.
Ina: Man tētis bija Jānis un agrāk šos svētkus svinējām plaši, lasījām jāņuzāles, gatavojām mielastu, kūrām ugunskuru. Tagad es aktīvi piedalos dažādos Jāņu pasākumos vai braucu uz laukiem svinēt pie mammas. Šogad iešu uz “Skroderdienām Silmačos” Krustpils saliņā un palikšu uz saulgriežu balli. Ja ir tāda iespēa Jēkabpilī dota – jāizmanto.
Jānis: Esmu ļoti lepns, ka man tēvs un mamma ir devuši vārdu Jānis. Arī manam dēlam ir vārds Jānis. Vissvarīgākais ir gatavošanās process, Līgo vakars un Jāņi ir noslēdzošais process. Svētku vakarā, kad saule iet uz rietu dedzinam ļoti lielu ugunskuru, visu gadu vācam malku, lielus bluķus un mūsu ugunskurs deg veselu diennakti. Esam uzbūvējuši improvizētu plostu un uz tā iededzinam ilgi degošās sveces. Jāņugunskurs deg kalnā, bet lejā dīķī uz plosta kā atblāzma sveču liesmas. Svētkos daudz dziedam, ēdam sieru un dzeram alu.
Linda: Svinam kopā ar ģimeni. Braucam uz laukiem Viesītes pusē, pa dienu nedaudz arī pastrādājam. Šogad grābsim zāli, varbūt būs arī jāved malka. Palīdzam mammai, jo bieži aizbraukt uz laukiem neizdodas. Vakarā kurinam ugunskuru, liekam galdā svetku mielastu un līgojam.
Sandra Mikanovska,
Radio1, ceturtdiena