Jautājam: Vai Tavā grāmatplauktā ir dzeja un kura dzejnieka darbus lasi vislabprātāk?
- Sandra Mikanovska --
- 09 septembris 2021 --
- 0Komentāri
Daiga Kalniņa: Ar manu lingvistisko, filoloģisko pamatizglītību, darba gaitu sākumu kā latviešu valodas un literatūras skolotājai, turpinājumu žurnālistikā un kultūras interesēm sakrājušies vairāki grāmatplaukti, kuru liela daļa satura ir lasīta. Tajos lielākoties proza, paliela kolekcija fotogrāmatu, mākslas albumu, dainas un dažāda satura izdevumi, taču arī daudz dzejas, sākot ar Raini, Bārdu, Skujenieku, Vācieti, Zālīti, Ziedoni, beidzot ar Heli Laaksonen, Zanderi, Štelmaheri, Vērdiņu, jo mīlu sevi pārsteigt un „pabarot” ar daudzveidīgu, bet, vēlams, kvalitatīvu vārda mākslu, nepieķeroties vienam vai dažiem autoriem. Ir pieredzēti mēģinājumi rakstīt dzeju pašai, taču daudz biežāk tveru vizuālu poēziju fotogrāfijās. Dažkārt pat sanāk paspēlēties ar vārdu, attēlu un skaņu savstarpējām attiecībām. Kāpēc ne Dzejas mēnesī, kad kolosālā tradīcija Latvijā iestrādājusi dabisku izsalkumu pēc dzejas vismaz daļā populācijas, pie kuras piederu.
Sandra Aldiņa: Sen nebiju acis vērsusi grāmatplaukta virzienā, nu šodien radās tāda vajadzība. Skatos, tiešām dzejas grāmatiņas ir izdalītas. (vai sašņorētas kaudzītē uz skapjaugšas). Tomēr ir dažas ļoti mīļas grāmatas, kā piemēram Skaidrītes Kaldupes : "Ziemeļzemes Pasakas", Imanta Ziedoņa "Epifānijas", Rabindranata Tagores "Lirika". šīs grāmatas bagātina manu emociju pasauli un ir kā "maize" Dvēselei. (kādā grūtā dienā), Vienīgā dzejoļu grāmatiņa, kura man saglabājusies pa rokai, ir bērnu grāmatiņa: "Deg eglītēs svecītes", no kuras mācīju bērniem Ziemassvētku dzejolīšus, ceru, ka iemācīšu arī saviem mazbērniem. Pārsvarā man ir speciālā literatūra par visa veida dārzkopību, kas ir mana profesija un psiholoģiju, kuru studēju dzīves gaitās augstskolā. Ja rodas vajadzība pēc dzejoļiem, tad meklēju internetā, tagad taču tāds laikmets. Teikšu, ka neesmu čakla lasītāja, tomēr dzīvē bieži vajadzīgas atbildes un tad roka sniedzas pēc grāmatas.
Inna Kokmane: Dzeja ir daļa no manas ikdienas. Lasu, izbaudu, rakstu arī pati. Bieži atgriežos pie Jāņa Grota dzejas, jo tieši viņš mani skolas laikā iedvesmoja pievērsties dzejas rakstīšanai. Šobrīd vairāk iepazīstu austrumu tautu literatūru - ķīniešu noveles, jo ar to ir saistīts mans hobijs. Manuprāt Dzejas dienas ir nozīmīgs pasākums, jo caur dzeju cilvēks izsaka daudz, iemācās mīlēt pasauli un baudīt mirkļus.
Sintija Štelmahere: Ar dzeju saistīta gan mana radoši brīvā, gan profesionālā darbība, līdz ar to aizrautīgi papildinu savu mājas bibliotēku ar dažādiem dzejas krājumiem un regulāri tos lasu. Manos grāmatplauktos var atrast gan ārzemju, gan latviešu autoru dzeju dažādos literatūrvēsturiskos rakursos: gan 20.-30. gadu paaudzes latviešu, gan trimdas latviešu, gan padomju laiku, gan 90. gadu dzeju. Diezgan izteiksmīgi plauktu rotā un liek atgriezties pie dzejas nesenākās autoru paaudzes izdevumi pēdējo 10 gadu laikā, piemēram, Arvja Vigula, Arta Ostupa, Andra Ogriņa, Agneses Rutkēvičas, Toma Treiberga, kā arī Rutas Štelmaheres, Dainas Sirmās dzejas krājumi. Mani dzejā īpaši fascinē pārsteiguma elementi, sirreālismam raksturīga metaforu konsistence, ko tveru, ik pa laikam pārlasot Guntara Godiņa atdzejoto Artura Alliksāra vai Ilmara Lābana dzeju, taču tikpat ļoti esmu cienījusi izsmalcināti simbolisku lirismu un metafizisku noslēpumainību, kas raksturīgs Veltas Sniķeres dzejai. Ja rodas izsalkums pēc kā ritmiski melodiska un aforiski spirdzinoša, pārlasu Jāņa Rokpeļņa dzejas sējumus. Dzeja ir veids, kā izdzīvot vārdos nepasakāmus pārdzīvojumus, izteikt neizsakāmo; tā ir profilakse pret ikdienišķu notrulināšanos.
Līga Midzene: Labprāt lasu dzeju. Manas vislielākās simpātijas pieder dzejniekam un rakstniekam Imantam Ziedonim, taču manos grāmatu plauktos ir atrodama arī Guntara Rača, Ārijas Elksnes, Knuta Skujenieka, Kornēlijas Apškrūmas, Māra Čaklā, Māras Zālītes, Ojāra Vācieša dzeja. Mani ļoti emocionāli uzrunāja nesen izdotā Olgas Dreģes izvēlētā dzejas izlase grāmatā "Ak, sirds, Tev pašai sevi jāsastop!" Dzeja, uzmundrina, rosina uz pārdomām un pilnīgi noteikti rada labas emocijas.