Jautājam: Vai lasāt dzeju un vai piedalīsieties kādā no Dzejas dienu pasākumiem?

Sandra Mikanovska --
09 septembris 2022 --
0Komentāri

Spodra Purviņa: “Samierini mani, lai neskrienu rikšiem pa dzīvi, lai baudu šo un nākamo brīdi, lai pieņemu Tavu patiesību kā savu, samierini mani Dievs /Inese Tora/”. Prieks, ka sociālos portālos arvien var izlasīt dzejas rindas. Regulāri draugos uzrunā Inese Tora. Patīk jēkabpilietes Sanitas Rubeniņas pārdomas. Ar prieku lasu Imanta Ziedoņa, Sarmas Upeslejas u.c. dzejas rindas. Uz pasākumiem eju atkarībā no tā brīža noskaņojuma.

Skaidra Putniņa: Ilgus gadus, kas ļoti ātri aizsteidzās, esmu bijusi latviešu valodas un literatūras skolotāja, studējusi filoloģiju. Šie manas dzīves fakti arī izsaka to, ka man bijusi un un ir cieša saistība ar dzejas lasīšanu. Mani audzēkņi Dzejas dienās rakstīja dzeju uz trotuāriem, skaidroja uzrakstīto, tikās ar dzejniekiem (Īpašs paldies un sveicieni Ligitai Ābolniecei, Rutai Štelmaherei!),piedalījās dzejas slamā, ceļoja pa Jēkabpili “dzejas busiņā”. Mūsu pilsētā ir bijušas ļoti daudzveidīgas Dzejas dienu tradīcijas. Šogad plānoju apmeklēt pasākumu Krustpils kultūras centrā- sarunu par dzeju "Vienoti dažādībā" ar Rutu Štelmaheri, Ronaldu Briedi un Arvi Vigulu, Sintiju Kampāni-Štelmaheri. Iesaku apmeklēt "Dzejas fetišu" kas notiks Akmeņu ielas kvartālā, jo tas , manuprāt, ir kas jauns Dzejas dienu norisē. Mani no dzejas katru reizi uzrunā kas cits, sajūsmina domas dziļums un vārda spēks. Ļoti labprāt lasu Vizmu Belševicu, Aleksandru Čaku, Imantu Ziedoni, Māru Zālīti, latviešu klasisko dzeju- Raini, Veidenbaumu, Poruku un daudzus citus. Man patīk dzeja, kas rosina pārdomas par to, kas esam, no kurienes nākam, uz kurieni ejam. Kā Friča Bārdas dzejolī:
“Trīs lietas man` moka no mazotnes:
Kas biju, esmu un būšu kas es?
Daudz atbildes radās, daudz izzuda,
Līdz beidzot šī viena man palika:
Ne puķe, ne lapa, ne zieds es, ne zars,
Ne zvaigzne, ne saule, ne liesma, ne stars –
Es esmu tik sīks zieda puteklīts,
Kas, mūžības vēju nests, lido un trīc.”

Gunta Žilde: Dzejas lasīšana vairs nav mana ikdiena, bet, meklējot vārdus, ko veltīt radiem, draugiem, kolēğiem jubilejās, izlasu internetā daudz interesantu jauno dzejnieku citātus, bet tuvāki man joprojām ir jaunības dižgari - M.Zālīte, I.Ziedonis, O.Vācietis.K ad strādāju skolā, Dzejas dienu laikā aicināju ciemos dzejniekus, kopā ar bērniem brīvā dabā rakstījām paši savus garadarbus. Tagad labprāt eju uz Pļaviņu bibliotēkas organizētajēm tikšanās reizēm ar dzejniekiem/rakstniekiem, bet tas nav tieši saistīts ar Dzejas dienu laiku.R udens sākums vienmēr ir ar mazliet dzejisku smeldzi un nostaļģiju.

Dace Bobrova: Dzeju lasu interneta vidē. Mani sociālajā vietnē Facebook uzrunā Veltas Cīrulis publicētā dzeja. Tā ir sirsnīga, par dabu, ziediem, dzīvniekiem. Dzejas dienas pasākumus nekad neesmu apmeklējusi un arī šogad neplānoju, nav brīvā laika pasākumu apmeklēšanai.

Laura Rakova, mācību pārzine, Brīvdabas/ VisLatvijas vidusskola: Vismīļākā man ir Imanta Ziedoņa daiļrade. Dzejolis “Bez mīlestības nedzīvojiet” pasaka visu - Bez mīlestības nedzīvojiet, Bez mīlestības viss ir mazs! Bez mīlestības dūmo krāsnis Un maizi negriež nazis ass. …. Viņa citāti, lai arī rakstīti sen, joprojām ir dzīvi un aktuāli. Šobrīd, kā vēl nekad, ir aktuāls viņa ciāts: “Šausmīgi daudz taisnību. Nojukt var, ja nav savējās.” Dzejas dienas pasākumus esmu apmeklējusi, bet šogad gan neplānoju. Dzeju lasu īpašos dzīves brīžos, kad dvēselei ir vēlme pasmelties spēku, ticību... tā nav ikdienas literatūra.