Jautājam: Ko domājat par lauku skolām?
- Sandra Mikanovska --
- 16 marts 2023 --
- 5Komentāri
Solvita Varkale: Uzskatu, ka mazajām lauku skolām ir jābūt. Vieta, kurā nav skolas, ir lemta iznīcībai. Pati esmu absolvējusi ne visai lielu Mazzalves pamatskolu un esmu saņēmusi labus pamatus savai turpmākajai dzīvei. Izglītības līmenis, protams, ir atkarīgs ne tikai no skolotājiem., bet arī no vecākiem. Manuprāt, Latvijā būtu jāsāk domāt par CILVĒKIEM, sākot jau ar bērniem. Bērniem pieaugot, viņu attieksme pret valsti būs tieši tāda, kāda tā ir pret viņiem. Pieaugušie ir bērnu paraugs.
Dace Bērziņa: Sākumskolai ir jābūt katrā apdzīvotā vietā, kur iespējams nokomplektēt minimāli klases skolnieku skaitu. Tāds modelis tiek izmants arī Zviedrijā un Somijā, kuras izglītības sistēmas sakārtotības un kvalitātes ziņā ir vadošas EU. Skolu skaita samazināšana nav vienīgais veids kā ekonomēt. Novadā pilnīgi pietiktu ar sākumskolu administrāciju = izglītības pārvaldi uz pusi samazinot darbinieku skaitu! Katrai lauku skolai noteikti nav nepieciešama skolas administrācija, tāpat kā lauku skolai nav jābūt autonomā ēkā - pietiks ar 4 klašu telpām pagasta sociālo pakalpojumu centrā un max 5 pedagogiem. Skolai uzturēt energo neefektīvu ēku ar minimālu skolēnu skaitu - tie ir nepatiesi uzglītības sistēmas izdevumi. Pamatskolai būtu jābūt pieejamai novada teritoriālajos centros - līdz 20 km no skolēnu dzīves vietas. Runājot par izglītības kvalitāti - situācija izskatās skumja, lai neteiktu vairāk- ieskatoties skolu reitings.lv - visu cieņu 2. Vidusskolai, kas ir 15 vietā, 3. Vidusskola - 21. vietā. Ģimnāzija 24 no 28….. - skumji. Jāatzīst, ka ir nepieciešama uzglītības satura reforma- kur un kā dzīvē pielietot sinusus un kosinusus arvien neesmu sapratusi, toties ikdienā ik uz soļa, īpaši sociālos tīklos, iespējams vērot elementāru latviešu valodas zināšanu trūkumu, totālu finanšu neprasmi paaudzei, kam šobrīd līdz 35….. un tas ziņo par iespējamību katrai nākošajai paaudzei degradēties progresīvā proporcijā.
Reinis Ozoliņš: Te nebūtu runa par lauku vai pilsētas skolām. Drīzāk par bērnu skaitu skolā. Ja pedagogu un tehnisko darbinieku skaits pārsniedz skolēnu skaitu, tā ir pašvaldibas naudas izšķērdēšana. Līdz pašvaldību vēlēšanām nedomaju, ka vietvara slēgs kādu skolu, taču pēc vēlēšanām, domāju dažas varētu tikt slēgtas. Šī skolu fiktīvā apvienošana, kas ir pašlaik, nav risinājums.
Kristīne Ozola: Latvijas izglītības sistēmā nav iedalījuma lauku un pilsētas skolas, bet ir sākumskola, pamatskola un vidusskola. Skolas būtu jāvērtē pēc izglītības kvalitātes, kas saistīts ne tikai ar teorētisko zināšanu apguvi, bet arī bērnu audzināšanu, uzvedības un ētikas principu apguvi bērniem, sadarbību ar vecākiem. Skolā jābūt profesionāliem pedagogiem, kā arī pieejamām atbalsta personām (psihologs, sociālais pedagogs, logopēds ), kas palīdz bērniem socializēties un rasts risinājumu mācīšanās un psihoemocionālu grūtību gadījumā.
Vija Stiebriņa: Pati esmu mācījusies apvienotajā klasē, kur mācījās visi no pirmās līdz ceturtajai klasei skolēni. Tā visus četrus gadus, tad no piektās klases vidusskolā, kur dzīvoju visu nedēļu. Šodienas sarežģītajā ekonomiskajā situācijā, globalizācijas laikmetā, uzskatu, ka gandrīz tukšās skolas, kur daži desmiti skolēnu apgūst pamatskolas programmu, nav atbilstošu pedagogu un mūsdienīgu mācību līdzekļu, nebūtu pašvaldībai jāuztur, bet jānodrošina nokļūšana uz vidēja lieluma skolām (100-300), bet ne lielākām, lai varētu nodrošināt kvalitatīvu visu izglītības programmu apgūšanu.
Komentāri (0-5/5)
ZG
22.03.2023 09:47fg
21.03.2023 11:53Skats no malas
18.03.2023 12:34Viedoklis
16.03.2023 14:07Jasha
16.03.2023 12:01