2024.gada 20. septembris

Ginters, Guntra, Marianna

Jautājam: Kā, jūsuprāt, varētu veicināt skolēnu lasītprasmi?

Jautājam: Kā, jūsuprāt, varētu veicināt skolēnu lasītprasmi?


Sintija Štelmahere:
Grāmatas lasu daudz un uzskatu, ka pat fiziski taustāmas grāmatas lasīšana, neraugoties uz tehnoloģiju attīstību, ir vērtība, kas sniedz prieku un attīsta domāšanu. Mīlestība pret grāmatām ir manas ģimenes nopelns jau no mazotnes – tāpat kā bērnībā man arī es saviem bērniem daudz lasu priekšā pasakas un dzeju. Domāju, ka vēlme lasīt grāmatu ir jāaudzina kopš bērnības – tā ir saistīta ar tuvu cilvēku klātbūtni. Skolēnu interesi par lasīšanu varētu rosināt arī dažādas ārpusstundu aktivitātes, kur gūt emocionālu lādiņu un draugus, piemēram, kopīgi bibliotēku apmeklējumi un sarunas par lasīto, grāmatu klubu izveidošana, lasīšanas sacīkstes, konkursi, aicinājumi rakstīt recenzijas par izlasīto un tās publicēt. Un tomēr tāpat kā higiēnas prasmes, tā arī lasītprasmi iemāca vecāki: domājot par skolēnu lasītprasmi, arī bērnu vecākiem ir sevi jādisciplinē – jānoliek telefons malā, rokās jāpaņem grāmata un jārunā ar bērnu par lasīto.


Anita Bērziņa: Ja tas būtu tik vienkārši, tad šī problēma būtu jau atrisināta. Vienas receptes nav. Grāmatu lasīšana veicina iztēli, bet tagad jaunā paaudze ir ļoti praktiska…


Arta Vītola: Domāju, ka ar saistošu grāmatu sižetu var ieinteresēt bērniem lasīt grāmatas. Sākumā, domāju, ka pirmajām grāmatām var nebūt ārkārtīgi liela literārā vērtība, bet svarīgi, lai ir pirmā sastapšanās ar lasīšanu un prieku, ko tā dod. Priecājos, ka mūsu ģimenē lasa gandrīz visi. 


Laura Rakova: Ar lasītprasmi ir līdzīgi kā ar citām dzīves prasmēm, atkarībām utml. Ir taču skaidrs, ka bērni ir vecāku spoguļi. Ja vecāks pats lasa grāmatas, tad liela varbūtība, ka arī bērns lasīs. Savai meitai lasiju priekšā grāmatas no agras bērnības, kā arī pati lasu grāmatas par sev interesējošām tēmām. Tagad meita, kas nu jau sasniegusi 18 gadu vecumu, turpina lasīt. Lasa gan krievu, gan angļu valodā. Tās ir gan grāmatas drukātā veidā, gan stāsti internetā. Ir interneta vietnes, kur jaunieši paši raksta savus stāstus un lasa. Ienāk pavisam jauna lasīšanas kultūra jauniešu vidū, par ko pieaugušie pat nezina. gan angļu valodā. Ir interneta vietnes, kur jaunieši raksta savus stāstus un lasa. Ienāk pavisam jauna lasīšanas kultūra jauniešu vidū, par ko pieaugušie pat nezina.


Dace Laizāne: Manuprāt, svarīgi skatīt visu kontekstā ar esošo laikmetu un tam piemītošo specifiku, kā arī cilvēka personīgajām īpašībām un prasmēm - kā kurš uztver, analizē un pielieto iegūto informāciju. Lasīt grāmatas ir forši un ļoti vērtīgi! Visbiežāk, ģimenē, to veicina personīgs piemērs un sajūtas, ar kādām asociējas lasīšanas paradumi jau kopš bērnības.

Komentāri (0-1/1)

  • Hop
    19.09.2024 14:24
    Mums nav pieņemts ka bibliotēkā kāds brīvprātīgais lasa bērniem priekšā pasakas, ko pēc tam visi kopā var pārrunāt.... neesam līdz tam izauguši...
    Turklāt arī pieaugušajiem nav manīti grāmatu klubi...un ja kādam pateiksi ka sestdienas vakarā neiesi uz klubu dzert, bet ar domubiedriem kopā lasīsiet kādu vērtīgu grāmatu, tiksiet uztverts par dīvainu... labākajā gadījumā.... bērni mācās no piemēra, nevis no tā ko viņiem liek darīt (sevišķi ja redz ka vārdi nesaskan ar darbiem)

Atstājiet komentāru