Kādu pārtiku jēkabpilieši visbiežāk izmet atkritumos?
Puse aptaujāto Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka vismaz reizi mēnesī vai biežāk izmet daļu pārtikas atkritumos. Visbiežāk jeb 69 procentos gadījumu produktiem ir beidzies derīguma termiņš, bet nākamais visizplatītākais iemesls ēdiena nonākšanai atkritumos - tas ir nopirkts vairāk, nekā nepieciešams, vai palicis pāri pēc svinībām.
Sarunā ar jēkabpiliešiem skaidrojām vai viņiem ir nācies atkritumos izmest pārtiku. Viedokļus izteica Igors, Iveta, Valentīna, Aivars, Marina, Ruta un Anna.
Igors: Tādi gadījumi mēdz būt svētkos, ikdienā nē. Svētkos visbiežāk pāri paliek neapēsti salāti. Bet ikdienā produktus gatavojam tā, lai nekas nav jāizmet.
Iveta: Reizēm pēc svētkiem kaut kas paliek pāri, bet ikdienā minimāli. Finanšu arī nav tik daudz, lai lieku piepirktu. Cenšos pirkt un gatavot tik, cik nepuieciešams. Ja nu tomēr retu reizi nākas kaut ko izmest, tad pārsvarā pēc svētkiem tie ir salāti, kas sabojājas, reizēm arī vārītā desa.
Valentīna: Mums ir liela ģimene, viss ko izgatavo tiek arī apēsts. Produkti ir dārgi. Dzīvojam visi uz divām pensijām, ģimenē ir četri bezdarbnieki, pārtikas daudz nepaliek pāri. Ja kādreiz kaut kas paliek pāri, izbarojam pilsētas putniem – vārnām.
Aivars: nav bijis tādu gadījumu. Necenšamies veikalā ratiņus pielikt pilnus, veikali ir pieejami un to ir daudz Jēkabpilī, var nopirkt vienmēr, kad vajag.
Marina: Jā, regulāri. Gandrīz vienmēr, kad netiek apēsts tas, kas izgatavots – metam laukā gan gaļu, gan makaronus, gan zupu, gan citus ēdienus.
Ruta: Nē. Dzīvoju ļoti taupīgi, laukā neko nemetu.
Anna: Man tikpat kā nav tādu gadījumu. Dzīvoju viena un pērku tik, cik var apēst. Ja tomēr retu reizi kaut kas paliek, es nesu uz dārzu un tur atdodu kaķiem.
Jēkabpiliešu atbildes liecina, ka tie pārtiku atkritumos izmet reti. Parasti šādi gadījumi novēroti pēc svētkiem un visbiežāk netiek apēsti un sabojājas – dažādi salāti. Arī pētījumā atklājies, ka Lietuvas un Igaunijas iedzīvotāji daļu pārtikas izmet krietni biežāk nekā Latvijas. Igaunijā ir lielākais to respondentu skaits – 71 procents no aptaujātajiem, kas daļu pārtikas izmet vismaz reizi mēnesī, tomēr Lietuvā ir vairāk tādu iedzīvotāju, kas pārtiku izmet vairākas reizes nedēļā, - 32 procenti, kamēr Latvijā tādu ir 17 procenti, bet Igaunijā 18 procenti. Arī Baltijas valstu kaimiņi visbiežāk daļu pārtikas izmet, jo nokavē produktu derīguma termiņu vai iegādājas tos par daudz. Turklāt, salīdzinot ar Latviju, abās valstīs ir vairāk tādu iedzīvotāju, kas gluži vienkārši aizmirst, kas ir viņu ledusskapī.