Jēkabpiliešiem nav lielu uzkrājumu
Gadījumā, ja nāktos zaudēt darbu un regulāros ienākumus, mājsaimniecības Latvijā vidēji varētu iztikt aptuveni četrus mēnešus. Tā secināts aptaujā. Radio1 sarunās ar jēkabpiliešiem skaidroja, cik liela ir viņu materiālā nodrošinātība. Viedokļus izteica Andrejs, Maija, Sandra, Mihails un Rasma.
Andrejs: Domāju apmēram divus tr;is mēnešus, viss atkarīgs kādi izdevumi par dzīvokli, vasarā ilgāk, bet ziemas laikā ir kā ir.
Maija: Uzkrājumu nav un es jau tagad eju pēc sociālās zupiņas. Būtu traki, nāktos meklēt pie radiem vai paziņām apmešanās vieta.
Sandra: Praktiski parēķinot ļoti švaki būtu, jo nekādi dižie iekrājumi nav izveidoti. Un tas vidējais slānis, kuram piederu, ar iekrājumiem lepoties nevar. Dzīvojam no algas. Mēnesi varētu, bet ilgāk nē.
Mihails: Domāju, ka tikai divus mēnešus. Vairāk nē. Tāda, lūk, tā situācija.
Rasma: man iekrājumu nav, bet izdzīvot varētu vēl pāris gadus. Malka nopirkta diviem trim gadiem, pagrabs ir pilns un ar pašu saražoto pārtiku izdzīvot var. Laukos tā domāšana ir pavisam citādāka nekā pilsētā.
Baltijā veiktajā aptaujā secināts, ka to iedzīvotāju skaits, kuri kopumā uzskata sevi par materiāli nodrošinātiem, visās trijās Baltijas valstīs ir līdzīgs - Lietuvā 43%, Igaunijā 45%, bet Latvijā pat nedaudz augstāks - 48%. Arī apmierinātība ar savu dzīvi kopumā ir līdzīga, lai arī lietuvieši ir nedaudz priekšā pārējām Baltijas valstīm - drošumspējas indekss desmit punktu skalā šajā aspektā Lietuvai ir 6,74, Igaunijai - 6,26, bet Latvijai - 6,12.