Četri novadi, tostarp Aknīstes, netiks pārstāvēti Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos

Pirmdien, 6.jūlijā, sākas XI Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku maratons, kas šogad pulcēs rekordlielu dalībnieku skaitu - teju 38 000 dalībnieku no visas Latvijas. Taču, kamēr daži lielākie novadi uz svētkiem sūtīs pat vairāk nekā 40 kolektīvus, no četriem novadiem - Tērvetes, Aknīstes, Sējas un Mērsraga - svētkos nepiedalīsies neviens skolēns. .

Mērsrags ir viens no četriem novadiem, kuri Skolēnu dziesmu svētkos šogad nebūs pārstāvēti. Līdzīgā situācijā ir arī mazie Tērvetes, Aknīstes un Sējas novadi. Ilvas Zvejnieces vadītajam Sējas pamatskolas 1.-4.klašu deju kolektīvam skatē pietrūka viena punkta. Bet lielākie bērni tik naski uz dejošanu nav. 

Arī Sējas novadā kolektīvi darbojas ļoti aktīvi, cik nu var nokomplektēt sastāvus, saka skolotāja. Arī pašvaldība ļoti atbalstot. Viņa cer, ka nākamajos svētkos piedalīsies arī Sējas bērni.

Par spīti sarūkošajam Latvijas iedzīvotāju skaitam Skolēnu dziesmu svētku dalībnieku skaits kopš pirmajiem svētkiem 1960.gadā ir četrkāršojies un šogad sasniedzis atkal jaunu rekordu.

Atstāt malā tik daudz labu dejotāju bijis sāpīgs lēmums, atzīst deju virsvadītāja. Daugavas stadionā dejos ne tikai skolu, bet arī pirmsskolas izglītības iestāžu kolektīvi. 

"Mans personīgais viedoklis - ja mēs jau pašā procesa sākumā būtu atteikušies no pirmsskolas izglītības iestāžu piedalīšanās svētkos, tad mums apmēram 50 kolektīvu tiktu klāt, kuri manā izpratnē ir gan kvalitatīvi iemācījušies, gan ir sapratne. Jo par pirmsskolas izglītības iestāžu bērniem man nav pārliecības, vai tas bērns saprot, kur atrodas. Jā, to saprot vecāki, viņi ir priecīgi, ka bērns pirmo reizi piecos vai sešos gados ticis uz svētkiem, bet vai tam bērnam beigās vēl nav trauma no tā visa stresa, ko viņš tur piedzīvo, un mammas nebūšanas klāt?" spriež svētku virsvadītāja un Siguldas deju kolektīva "Vizbulīte" vadītāja Indra Ozoliņa.

Ja dejotāju vidū skolēnu svētkos konkurence bija milzīga, tad labu koru daudz mājās nepalika, norāda svētku virsdiriģents Gints Ceplenieks. "Katrā no grupām tie bija tikai daži kolektīvi, kas netika, un nevienu brīdi žūrijas kompetencē nav ģeogrāfiskie atlases kritēriji," viņš uzsver. Vienīgais koru atlases kritērijs bijusi kvalitāte.

Jāsecina, ka iemesli, kādēļ atsevišķu novadu bērni šogad palikuši ārpus Skolēnu dziesmu un deju svētku dalībnieku pulka, ir ļoti dažādi. Tomēr nav pamata teikt, ka tautas māksla šajos novados būtu panīkusi. Tomēr, iespējams, nākamajos svētkos būtu vērts ņemt vērā Aknīstes novada kultūras darba vadītājas Kristianas Kalnietes ieteikumu, kuras novadā uz svētkiem netika 7.-9.klašu koris, vidusskolas un sākumskolas dejotāji. Proti - dot iespēju svētku sajūtu piedzīvot arī tiem kolektīviem, kas nav izturējuši stingro atlasi, un aicināt svētku laikā, piemēram, dejot Rīgas laukumos.

Informācijas avots: lsm.lv