2022.gada 8. decembris

Gunārs, Gunis, Vladimirs

Jēkabpils Radio1 ziņas 2014.gada 25.novembrī

Jēkabpils Radio1 ziņas 2014.gada 25.novembrī

Radio1 ziņas pulksten 7.00-8.00

Radio1 ziņās klausieties:Ko jēkabpilieši šonedēļ dara baltkrievijas pilsētā Lidā? Kas satrauc Latvijas iedzīvotājus? Un Kāpēc uz apsūdzēto sola nonākusi burve no Barkavas pagasta?

 

Vakar Jēkabpils vispārējās, interešu un pirmsskolas izglītības iestāžu vadītāji ir devušies pieredzes apmaiņas braucienā uz Jēkabpils sadraudzības pilsētu Lidu Baltkrievijā. Tur paredzētas tikšanās ar Lidas izpildkomitejas vadību un izglītības, sporta un tūrisma pārvaldes pārstāvjiem, kuri Jēkabpils izglītības iestāžu vadītājus iepazīstinās ar izglītības sistēmu Baltkrievijā un Lidā, diskutēs par aktualitātēm abu valstu izglītības sistēmās, iespējamajām ideju pārnesēm abās pilsētās. Paredzēta arī iepazīšanās ar jauno Lidas izpildkomitejas priekšsēdētāju un tiks pārrunāti abu pilsētu turpmākie sadarbības virzieni. Lidu apmeklē arī domes priekšsēdētāja vietnieks tautsaimniecības jautājumos Aivars Kraps.

 

 

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Jēkabpils nodaļa šodien un ceturtdien 27. novembrī rīko bezmaksas izglītojošos seminārus par tēmu “Mājražošanas attīstības un dažādošanas iespējas”. Šodien seminārs notiks  konsultāciuju centra Jēkabpils nodaļas telpās Bebru ielā 108, bet ceturtdien — Jēkabpils novada Rubenes pagastā,  kultūras nama interešu ko­pas «Gardēdis» telpās un Zasas pagasta Liepās — Meža muzejā. Semināri paredzēti mājražotājiem un tiem, kas vēlas par tādiem kļūt. Semināru mērķis — sniegt teorētiskas un praktiskas zināšanas.

 

 

Lai izmaksātu kompensācijas bijušajiem valdības locekļiem, kā arī Ministru prezidenta biroja konsultatīvajām amatpersonām par atbrīvošanu no amata pienākumu pildīšanas, kopumā nepieciešami 33 tūkstoši 402 eiro. Jautājumu par finansējuma piešķiršanu izskatīs šodien valdības sēdē. Kompensācijas tiks izmaksātas vienas mēnešalgas apmērā un par neizmantoto atvaļinājumu.

 

Turpinām ziņas

 

No iespējamiem apdraudējumiem īpašumam visvairāk iedzīvotājus Latvijā satrauc iespējamība, ka viņu mājokli varētu apzagt, savukārt ceturto daļu iedzīvotāju satrauc Latvijai netipiskas dabas parādības, piemēram, zemestrīce. Kā liecina «Ergo» Drošības indeksa ietvaros aptaujāto respondentu atbildes, kā otrs bīstamākais mājokļa apdraudējums iedzīvotāju vērtējumā ir ugunsgrēks – to uzsver 76% aptaujāto. Tāpat iedzīvotāji bažījas par iespēju, ka mājoklim un iedzīvei būtiskus bojājumus varētu nodarīt citu personu ļaunprātīga rīcība – laupīšana vai vandālisms.

 

Šodien Latvijas Nacionālajā bibliotēkā atklās izstādi "Parunāsim par modi!". Tā ir viena no ceļojošajām izstādēm, kas sagatavota Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē publiskās diplomātijas un kultūras programmas gaitā un būs apskatāma Latvijas vēstniecībās un pārstāvniecībās ārvalstīs. Mode ir savdabīgs sabiedrības, tās vērtību, priekšstatu un to izmaiņu spogulis, kas ļauj iepazīties ar laikmetu, vietu un cilvēkiem. Izstādes "Parunāsim par modi!" uzmanības centrā ir aizvadītie 60 gadi Latvijā, sākot ar brīdi, kad Rīgā tika dibināts Rīgas Modeļu nams. Izstādi aplūkot aicināti arī jēkabpilieši.

 

Un vēl

 

Tiesā šodien tiks iztiesāta krimināllieta, kur uz apsūdzēto sola par draudu izteikšanu, naudas izspiešanas mēģinājumiem, kā arī mēģinājumiem ar draudu īsziņu palīdzību sekmēt tranzīta uzņēmumu pretlikumīgu pārņemšanu nonākusi kāda burve un zintniece Valentīna Jeduša. Cietušais šajā lietā ir Sergejs Kolmakovs, kurš draudu īsziņas no apsūdzētās uz savu mobilo telefonu sāka saņemt 2012.gada augustā. Īsziņu saturs bijis nepārprotams – tika izteikti draudi viņam un viņa ģimenei, kā arī pieprasīta nauda. Kā noskaidrojās vēlāk, visas šīs draudu īsziņas tranzīta biznesā strādājošajam uzņēmējam sūtīja 1961.gadā dzimusī Jeduša no Barkavas pagasta, kura pati sevi dēvē par zintnieci un burvi.

 

 

Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00

Radio1 ziņās klausieties: Ar kādiem nosacījumiem valdības vadītāja sola atrast pedagopgiem naudu? Kā var doties virtuālā ekskusijā un iepazīt ātrās palīdzības ekipējumu? Un Kad nākamgad notiks Lielā talka?

 

Izglītības un zinātnes ministrijai jāpiedāvā ļoti skaidrs pedagogu algu reformas modelis un tad tam tiks meklēts papildu finansējums, vakar pēc koalīcijas padomes sēdes žurnālistiem sacīja Ministru prezidente Laimdota Straujuma. Valdības vadītāja uzsvēra, ka jābūt piedāvātam skaidram priekšlikumam, lai varētu saprast, cik ir skolotāju, cik ir skolēnu, kā tiek rēķināta pedagogu darba samaksa, un tad tam tiks meklēts papildu finansējums. Jau ziņots, ka Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība ir paziņojusi, ka 11.decembrī, pieprasot finansējuma palielināšanu, pie Saeimas nama piketā pulcēsies aptuveni 2 tūkstoši pedagogu no visas Latvijas, arī Jēkabpils.

 

Pēc pērn veiktajiem Pilsonības likuma grozījumiem, kas pieļauj Latvijas pilsonību savienot ar citu valstu pilsonību, pieņemti 7 tūkstoši 104 lēmumi par dubultpilsonības piešķiršanu. Lielākoties tā piešķirta Latvijas pilsoņiem ārvalstīs dzimušajiem bērniem. Pilsonības likuma grozījumi stājās spēkā 2013.gada 1.oktobrī. Ar tiem tika sakārtoti dubultpilsonības jautājumi, nosakot arī, kādos gadījumos drīkst izveidoties dubultpilsonība.

 

Neviens no ministriem vakar valdības komitejas sanāksmē nevēlējās uzņemties atskurbtuvju pārraudzību, uz ko mudināja premjere Laimdota Straujuma. Ministri šo jautājumu atstāja pašvaldību ziņā. Tiesa gan nelielu finansiālu atbalstu pašvaldības tomēr saņems, jo ministri vienojās, ka sākot no 2015.gada, līdz katra gada 1.februārim pašvaldību lietu ministrija  izvērtēs pašvaldību iesniegtos valsts budžeta līdzekļu pieprasījumus par iepriekšējo gadu par izdevumiem, kas radušies atskurbināšanas pakalpojumu sniegšanā diennakts režīmā. Paredzēta pašvaldību izdevumu kompensācija 15 eiro apmērā par katru atskurbšanas telpā ievietoto personu. Līdzekļus piešķirs no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".

 

Turpinām ziņas

 

Svinot Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta pirmā ātrās palīdzības auto parādīšanās 53.gadadienu, dienests aicina interesentus virtuālā tūrē apskatīt ātrās palīdzības mašīnu. Virtuālās ekskursijas laikā var noskaidrot, ar kādu aprīkojumu strādā mediķi, lai palīdzētu smagi cietušajiem un saslimušajiem dzīvībai kritiskās situācijās. Iespējams aplūkot ierīci, kas palīdz glābt cilvēkus no klīniskās nāves, uzzināt, kas atrodas mediķu lielajā mugursomā, kam domāts sēdkrēsls ar kāpurķēžu mehānismu, kas ir vakuumsūknis, kādos gadījumos izmanto skābekļa balonus un citas lietas. Virtuālajā tūrē var doties, apmeklējot neatliekamā medicīniskā dienesta mājaslapu.

 

Lai garajās svētku brīvdienās decembra izskaņā Valsts asinsdonoru centrs spētu nodrošināt ārstniecības iestāžu pieprasījumu pēc asinīm un to komponentiem, līdz Ziemassvētkiem papildus ierastajai donoru plūsmai, asinis nepieciešams ziedot vēl 1500 donoriem. Par donoru var kļūt vecumā no 18 līdz 65 gadiem. Donora svaram jābūt virs 50 kilogramiem un pirms asins ziedošanas jālieto daudz šķidrums. Līdzi jāņem personu apliecinošs dokuments.

 

Un vēl

 

Pēdējā aprīļa sestdiena jeb 25.aprīlis būs tā diena nākamajā gadā, kad visa Latvija atkal tiks aicināta vienoties kopīgās vides sakopšanas un labiekārtošanas aktivitātes Lielajā Talkā 2015. Nākamā gada talka ieies vēsturē ar starptautisku skanējumu, ko jau februārī aizsāks Rīgā notiekošā visu pasaules talkošanas kustību dalībvalstu konference. Arī nākamgad ikviens tiks aicināts "pielikt roku", lai tiktu sasniegts Lielās Talkas galvenais mērķis un Latvija savā simtgadē būtu tīrākā un sakoptākā valsts pasaulē. Kā ierasts arī šajā reizē notiks ne tikai atkritumu vākšana, bet arī vides labiekārtošanas pasākumi, kas ar katru gadu kļūst par aizvien nozīmīgāku talkas sastāvdaļu.

 

Radio1 ziņas pulksten 11.00-12.00

Radio1 ziņās klausieties: Vai Latvija ir ievilkta informatīvajā karā? Kāda apjoma algas mūsu valstī visbiežāk tiek izmaksātas? Un No kādām eirocentu monētām būtu gatavi atteikties Latvijas iedzīvotāji?

 

Informatīvā telpa ir Krievijas provokāciju ierocis, taču Latvijas drošības dienesti ir tam gatavi, it īpaši, sagaidot Latvijas prezidentūru Eiropas Savienības Padomē, norāda Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāja Solvita Ābotliņa. Viņa arī uzsvēr, ka Nacionālās drošības komisijas prioritāte būs jautājums par termiņuzturēšanās atļaujām, jo Latvijai jābūt pārliecinātai, ka cilvēki, kuri tās iegūst, ir lojāli.

 

Arī bijušais Satversmes biroja vadītājs Jānis Kažociņš uzskata, ka Latvija jau kopš 2006.vai 2008.gada ir ievilkta informatīvajā karā. Tas nozīmē, ka tiek mēģināts radīt iespaidu, ka Latvija ir neizdevusies valsts, ka pie mums atdzimst fašisms, kā piemētam 16.martā, un trešais virziens, ir likt domāt, ka mēs diskriminējam mazākuma tautības. Kažociņš sacīja, ka ir "divas publikas", pret ko vērsta šī informācija - iekšējā, kam tiek radīts priekšstats, ka, lai kā mēs ķepurotos, bet tāpat atgriezīsimies pie Lielkrievijas, bet ārējai publikai tiek radīts iespaids, ka mēs "esam tādi draņķi", ka nevajag nākt mums palīgā. Pēc viņa teiktā, tieši tagad ir aktuāli stiprināt NATO un stiprināt pašiem savus bruņotos spēkus.

 

Turpinām ziņas

 

Šogad trešajā ceturksnī pamata darbavietā neto jeb pēc nodokļu samaksas darba algu līdz 450 eiro mēnesī saņēma vairāk nekā puse jeb 52,5% darba ņēmēju Latvijā. Savukārt darba algu līdz 285 eiro mēnesī saņēma 17,8% darba ņēmēju Latvijā, bet darbu algu no 285 līdz 450 eiro saņēma 34,7% strādājošo. Bet 28% šogad trešajā ceturksni pamata darbavietā neto algā mēnesī saņēma 450–700 eiro, 14,1% darba ņēmēju saņēma algu 700–1400 eiro robežās, bet algu no 1400, eiro un vairāk mēnesī saņēma tikai 1,5% darba ņēmēju.

 

Biedrība "Latvijas Ceļu būvētājs" pieprasa, lai 2015.gada valsts budžetā tiktu paredzēti iepriekš solītie 42 miljoni eiro, lai izpildītu Satiksmes ministrijas sagatavoto un Ministru kabinetā skatīto Autoceļu sakārtošanas programmu. Arī satiksmes ministrs Anrijs Matīss ceļu sakārtošanas programmu raksturojis kā reālistisku, bet neambiciozu. Taču pēkšņi no valsts budžeta projekta 2015.gadam pazudušie 42 miljoni eiro ir nepieciešami, lai izpildītu Satiksmes ministrijas sagatavoto un Ministru kabinetā skatīto Autoceļu sakārtošanas programmu. Ceļu būvētāju biedrība pieprasa valdībai turēt dotos solījumus un atgriezt budžetā 42 miljonus eiro autoceļu remontam.

 

 

Visaktīvāk atkritumu šķirošanai pievērsušies Zemgales iedzīvotāji. No visiem Zemgales iedzīvotājiem atkritumus šķiro 49 procenti, liecina SKDS veiktā sabiedriskās domas aptauja. Tāpat pētījums liecina, ka iespēju šķirot atkritumus daudz biežāk izmanto tieši reģionu iedzīvotāji, nevis lielajās pilsētās dzīvojošie. Secināts, ka jo augstāks izglītības līmenis, jo lielāks īpatsvars to iedzīvotāju, kuri izvēlas atkritumiem piešķirt otru dzīvi. Viens Latvijas iedzīvotājs gada laikā rada vismaz 300 kilogramus sadzīves atkritumu, no kuriem aptuveni 80-90% nonāk poligonos. Vienlaikus pasaules prakse rāda, ka, pareizi apsaimniekojot un šķirojot atkritumus, otrreiz izmantojami vai pārstrādājami ir vismaz 70%.

 

Un vēl

 

Latvijas un Somijas iedzīvotāji visvairāk nevēlas atteikties no viena eirocenta monētām, liecina jaunākā Eirobarometra pētījuma dati. Kā liecina aptauja, Īrijas, Luksemburgas un Maltas iedzīvotāji uz jautājumu, no kurām eiro monētām būtu nepieciešams atteikties, 96% gadījumu norādījuši, ka viena eirocenta monētas nav nepieciešamas, savukārt Latvijas un Somijas iedzīvotāji ir lielākie viena centa monētu atbalstītāji, attiecīgi tikai 51% un 47% gadījumos norādot, ka viena eirocenta monētas nebūtu jāizņem no apgrozības. Tikmēr Latvijas iedzīvotāji starp Eiropas Savienības valstīm visvairāk vēlas atteikties no 50 centu monētām - 6% Latvijas iedzīvotāju norādījuši, ka 50 centu monēta nav nepieciešama.

 

Radio1 ziņas pulksten 13.00-14.00-15.00

Radio1 ziņās klausieties: Vai jēkabpilieši jau sākuši gatavoties Ziemassvētkiem? Kā virzās lietas izskatīšana par cilvēka sagrābšanu, nolaupīšanu un nogalināšanu Jēkabpilī? Un Kāds pasākums rīt notiks Variešu sākumskolā?

 

Svētdien sāksies pirmā Advente un tas ir laiks, kad Latvijas iedzīvotāji sāk gatavoties Ziemassvētkiem. Sarunā ar jēkabpiliešiem skaidrojām vai arī viņi jau ir sākuši gatavoties gada nogales ģimeniskākajiem svētkiem. Viedokļus izteica Līga, Solvita, Leokādija, Ainis un Elīna.

AUDIO

 

Mazāk nekā puse jeb 40% aptaujāto visas Ziemassvētkiem paredzētās dāvanas iegādājas lielveikalā, liecina tirgotāju veiktā aptauja par pircēju Ziemassvētku dāvanu iegādes paradumiem. Aptaujā atzīmēts, ka 18% respondentu dāvanas iegādājas Ziemassvētku tirdziņos un mazo tirgotāju veikaliņos. 7%, lai izvairītos no svētku burzmas lielveikalos, visu nepieciešamo svētkiem iegādājas internetā, bet 13%, lai ikviena dāvana būtu īpaša, tās gatavo paši, bet 4% aptaujāto Ziemassvētku dāvanas iegādājas ārzemēs. Savukārt 9% aptaujāto Ziemassvētkos sev tuvos plāno sveikt nevis ar dāvanām, bet gan ar īpašu atmosfēru un pusdienām, tikmēr atlikušie 9% respondenti izvēlas vēl kādu citu alternatīvu.

 

Turpinām ziņas

 

Krimināllietu, kurā divas personas apsūdzētas par cilvēka sagrābšanu, nolaupīšanu un nogalināšanu, Jēkabpils rajona tiesa turpinās skatīt nākamgad 5.janvārī. Patlaban lietā ir sākta tiesu izmeklēšana, prokurors uztur apsūdzību, apsūdzētie to neatzīst, ir nopratināti septiņi liecinieki un cietušās puses pārstāvji. Nākamajā tiesa sēdē plānots turpināt liecinieku pratināšanu. Jau ziņots, ka šajā lietā apsūdzēts Jēkabpils goda pilsonis Salvis Tihonovskis un Jēkabpils cietuma darbinieks Kaspars Tihonovskis.

 

Valsts ieņēmumu dienesta Muitas policijas pārvalde šomēnes nosūtījusi kriminālvajāšanas uzsākšanai kriminālprocesu pret piecu personu grupu par cigarešu kontrabandas organizēšanu no Krievijas un Baltkrievijas, izmantojot dzelzceļa vagonus ar akmeņoglēm cigarešu slēpšanai. Grupas dalībnieki rīkojās pēc iepriekš izstrādāta plāna. Lai sekotu līdzi attiecīgo vagonu kustībai, izmantoja GPS raidītājus, kurus ievietoja vagonos ar paslēptajām cigaretēm. Kad vilciena sastāvs iebrauca Latvijā, maisus ar cigaretēm izmeta no braucoša vilciena. Cigarešu izmešanu no vilcienu vagoniem organizēja Krāslavas, Daugavpils un Jēkabpils novados.

 

Un vēl

 

Trešdien, 26. novembrī Variešu sākumskolas jaunās piebūves pamatos iemūrēs kapsulu ar vēstījumu. Novada sabiedrisko attiecību speciāliste Liāna Pudule-Indāne informē, ka šogad rudenī tika uzsākta skolas piebūves būvniecība, kam sekos arī sporta zāles celšana. Būvdarbus veic SIA “LC Būve”.

 


Radio1 ziņas pulksten 17.00-28.00

Radio1 ziņās klausieties: Kāpēc skolotājiem pēc valdības vadītājas domām nepienākas algas paaugstinājums? Kādi ieņēmumi būtu jānovirza pašvaldibām? Un Kādā projektā iesaistījās Jēkabpils cietuma ieslodzītie jaunieši?

 

 

Valdība un partija "Vienotība" algu palielinājumu skolotājiem no nākamā gada sākuma nav solījusi, paziņojusi Ministru prezidente Laimdota Straujuma. Viņa atzina, ka sarunas ar pedagogiem ir viens no līdz galam vēl neatrisinātajiem nākamā gada budžeta jautājumiem. Skolotāji ir sašutuši par papildus līdzekļu nepiešķiršanu izglītības nozarei, kas liegšot par 10% palielināt skolotāju algas, kā to solījusi iepriekšējā Straujumas valdība un iepriekšējā izglītības ministre Ina Druviete. Politiķe stāstīja, ka esot pārlasījusi "Vienotības" priekšvēlēšanu programmu un nekādus solījumus algu palielināšanai jau no nākamā gada 1.janvāra tur neesot atradusi. Straujuma arī noliedza, ka viņas valdība nepildītu pedagogiem dotos solījumus - valdība strādājot tikai 18 dienas, un šajā laikā nekādi solījumi neesot doti.

 

Reklamējot zāles, būs aizliegts organizēt konkursus, spēles vai citas līdzīga rakstura aktivitātes, kuras dalībnieki vai uzvarētāji saņem balvas, kā arī būs aizliegts sabiedrībai paredzēto zāļu reklāmās iekļaut informāciju, kas atsaucas uz populāru personu ieteikumiem, - to paredz valdības apstiprinātās izmaiņas zāļu reklamēšanas kārtībā. Tāpat turpmāk zāļu reklāmās, lai vienkāršotu reklāmas devēja identifikāciju un samazinātu reklāmas uzraudzībā ieguldīto darba apjomu, būs jānorāda informācija par reklāmas devēju. Noteikumi stāsies spēkā nākamā gada 1.janvārī, bet pārejas periods būs līdz nākamā gada 30.jūnijam.

 

Tā kā patlaban autobusu maršrutos pastāv 24 reģionālie tarifi, plānots tos vairāk vai mazāk izlīdzināt, taču konkrētu lēmumu Sabiedriskā transporta padome vēl nav pieņēmusi. Piemēram, šāds process varētu ilgt trīs gadus. Tas nozīmē, ka būs maršruti, kur maksa pieaugs, un būs maršruti, kur varētu arī samazināties, ņemot vērā, ka vienota tarifa sistēma būs iespēja pārsēsties bez atkārtotas iekāpšanas maksas. Vienlaikus direkcijās uzsver, ka, tā kā ir vietas, kur minimālā maksa, braucot konkrētā teritorijā, ir 20 centu, tad esot jādomā, vai šāda maksa ir ekonomiski vai kā citādi pamatota.

 

Turpinām ziņas

 

Pastāvot esošajai iedzīvotāju ienākuma nodokļa sadalīšanas kārtībai, reģionālās attīstības centri - Daugavpils, Liepāja, Rēzekne un Jēkabpils - atrodas neizdevīgā situācijā, un valdībai būtu jādalās ar pašvaldībām ieņēmumos ne tikai no iedzīvotāju ienākuma nodokļa. Šādu viedokli "Rietumu radio" pauda Liepājas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks. Viņaprāt, valdībai vajadzētu dalīties ieņēmumos arī no pievienotās vērtības nodokļa, līdz ar to pašvaldība būtu lielāka ieguvēja no ekonomiskās attīstības savā teritorijā.

 

Krimināllietā par slepkavības mēģinājumiem un šaudīšanos moteļa kafejnīcā tiesas sēde Aizkraukles rajona tiesā plānota piektdien, 28.novembrī. Šajā lietā kāds vīrietis apsūdzēts par slepkavību mēģinājumiem, laupīšanām, kas izdarītas, lietojot šaujamieroci, un šaujamieroča iegādāšanos, glabāšanu, pārvadāšanu un nēsāšanu bez attiecīgas atļaujas. Noziedznieku aizturēja Krustpils pagastā. Noskaidrots, ka aizturētais vīrietis 1978.gadā jau saukts pie kriminālatbildības par tīšu slepkavības izdarīšanu.

 

Un vēl

 

10.decembrī Eiropas Savienības mājā, Rīgā, notiks konference "Pēctecība", kurā informēs par neformālās izglītības nozīmi pašreizējo un bijušo ieslodzīto jauniešu dzīves kvalitātes uzlabošanā. Konferencē tiks prezentēti minētā apmācību kursa rezultāti un secinājumi par neformālās izglītības lomu ieslodzījuma vietās. Apmācību kursā tika iesaistīti ieslodzījuma vietu darbinieki no četrām ieslodzījuma vietām - Rīgas Centrālcietuma, Daugavgrīvas, Jelgavas un Jēkabpils cietumiem, jaunatnes darbinieki no nevalstiskajām organizācijām, jauniešu centriem un skolām, kā arī jaunieši, kas atrodas ieslodzījumā un brīvībā.

Atstājiet komentāru