Jēkabpils Radio1 ziņas 2014.gada 19.decembrī
Radio1 ziņas pulksten 7.00-8.00
Radio1 ziņās klausieties: Kādi pasākumi Jēkabpilī šodien notiks bērniem un jauniešiem? Kādu atraktīvu kalendāru izdevis Tiesībsarga birojs? Un Kā var atbalstīt Reini Nitišu cīņā par Latvijas gada labākā sportista titulu?
Krustpils kultūras namā pulksten 12tos šodien mazie jēkabpilieši aicināti uz Brīnumskapja Ziemassvētku skolu, kur profesors Actiņš Austiņš staigās izspūris, jo Meistars Ziemeļvējs ir sapūtis Internetam pilnu galvu tā, ka profesors ir pilnīgi saputrojies un vairs netiek gudrs, vai Ziemassvētkos sniegs ir obligāts vai nav, jo izrādās, citās zemēs sniega nemaz nav, un kā tad lai sagaida Ziemassvētku vecīti ar lielajām kamanām? Savukārt mūzikas Skolotājs Andris ar Komponistu iegrimuši nošu lapās, Meitene Malvīne ķircina Tantiņu un Rasiņu, bet Kaķītis Laķītis ir pavisam laimīgs, tam izdevies atrast Brīnumskapja skolas zvanu, un visus aicināt uz Ziemasssvētku stundu.
Savukārt pulksten septiņos vakarā Krustpils pilī notiks Jēkabpils jauniešu domes un Krustpils pils rīkotais tradicionālais labdarības pasākums „Pirmssvētku vakars Krustpils pilī”. Ikviens interesents aicināts piedalīties radošajās darbnīcās un klausīties vokālās grupas Horizontāli,vadītāja Sandra Bondare, koncertu. Radošajās darbnīcās pasākuma apmeklētāji šogad gatavos eglīšu rotājumus, nelielus svētku dekorus, vaska sveces un laimes pogas. Ieeja pasākumā par ziedojumiem, kas tiks nodoti bērnu un jauniešu invalīdu biedrībai „Cerību sala” nodarbībām nepieciešamo materiālu iegādei.
Turpinām ziņas
Tiesībsarga birojs sagatavojis kalendārus un grāmatzīmes, asprātīgā vedā skaidrojot, kas ir cilvēktiesības, laba pārvaldība un tiesiskā vienlīdzība; kalendāri un grāmatzīmes ir pieejami iedzīvotājiem bibliotēkās bez maksas. Dažās bibliotēkās kalendāri un grāmatzīmes ir pieejami jau tagad, citās – nonāks janvārī. Pavisam kopā iedzīvotājiem informatīvās kampaņas ietvaros būs pieejami 70 tūkstoši kalendāru un 60 tūkstoši grāmatzīmju. Karikatūras veidoja mākslinieks Edgars Sīms.
Kopējie 12. Saeimas deputātu parādi ir vairāk nekā 5,2 milj. eiro – apmēram tik lieli šogad tiek plānoti Krimuldas, Baldones, Ropažu, Rundāles, Strenču un vairāku citu novadu budžeta ieņēmumi. Pēc Finanšu ministrijas datiem, ir pašvaldības, kuru gada ienākumi ir vēl mazāki, vēsta laikraksts “Dienas Bizness”. Parādsaistības ir 38 Saeimas deputātiem, tiesa, lielai daļai vien dažos vai dažos desmitos tūkstošu mērāmas. 17 deputātu saistības pārsniedz 100 tūkstošus eiro, puse no tiem ir Saeimas jaunpienācēji. Par lielāko parādnieku joprojām uzskatāms Nacionālās apvienības Visu Latvijai -TB/LNNK biedrs Imants Parādnieks. Viņa saistības ir teju 820 tūkstošus eiro lielas.
Eiropas Savienībā tiks izveidots publiski pieejams, vienots patiesā labuma guvēju reģistrs, kurā būs ietverta informācija par uzņēmumu, tai skaitā ārzonu, īpašniekiem un patiesā labuma guvējiem, paredz šonedēļ Strasbūrā panāktā Eiropas savienības institūciju vienošanās. Ja Eiropas Parlaments apstiprinās šo vienošanos 2015. gada sākumā, vienotais reģistrs sāks darboties 2017.gadā. Izveidojot vienotu patiesā labuma guvēju reģistru, tiks noņemts slepenības plīvurs no ārzonām.
Un vēl
Līdzjutēju balsojuma par Latvijas gada populārāko sportistu 2.kārtā iekļuvis jēkabpilietis, pasaules rallijkrosa čempionāta bronzas medaļas ieguvējs Reinis Nitišs, kā arī Francijas atklātajā čempionātā pirmo reizi karjerā "Grand Slam" turnīra pusfinālu sasniegušais tenisists Ernests Gulbis un Eiropas čempions biatlonā Andrejs Rastorgujevs. Otrās kārtas balsošana noslēgsies 22.decembra pusnaktī, bet 2014.gada Latvijas populārākā sportista vārds tiks paziņots "Gada balvas sportā 2014" svinīgajā apbalvošanas ceremonijā 23.decembrī. No vienas IP adreses var balsot tikai vienu reizi diennaktī. Jēkabpils pilsētas pašvaldība aicina atbalstīt un balsot par jēkabpilieti Reini Nitišu! Balsošana notiek portālā DELFI.
Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00
Radio1 ziņās klausieties: Kādu projektu šodien sāk īstenot Jēkabpils Svētā Gara klostera draudze? Vai ieviešot eiro pieaugušas ārvalstu investīcijas Latvijā? Un Kam šogad piešķirta Cicerona un kam Mērfija balva?
Šodien Jēkabpils Svētā Gara klostera pareizticīgo draudze sāks īstenot ERAF finansēto projektu, kas tiek realizēts ar Kultūras ministrijas atbalstu un paredz Svētā Nikolaja Brīnumdarītāja klostera baznīcas mūra žoga renovāciju. Projekta realizēšanas laikā iecerēts nomainīt žoga dakstiņus un atjaunot tā apmetumu. Vakar notika piemiņas dievkalpojums Svētā Nikolaja Brīnumdarītāja baznīcā, bet šorīt dievkalpojums norisinājās Svētā Gara klostera baznīcā. Pēc tam sekoja Krusta gājiens no baznīcas ar Svētā Nikolaja Brīnumdarītāja seno ikonu uz Svētā Nikolaja Brīnumdarītāja dievnamu, kur svētīja ūdeni un lūgšanā godināja Svēto Nikolaju. Žoga atjaunošanas darbus paredzēts veikt divās daļās – rudenī nomainīt dakstiņus, pavasarī atjaunot apmetumu.
Līdz 23.decembrim Rīgā, Spīķeru kvartālā ir apskatāma Likteņdārza draugu alejai veltītā izstāde. Izstādes apmeklētāji var iepazīties ar Likteņdārza tapšanas vēsturi, aplūkot fotogrāfijas un bruģakmeņu paraugus. Likteņdārza veidotāji piedāvā bruģakmeni kā alternatīvu Ziemassvētku vai gadu mijas dāvanu ar iespēju iemūžināt savu draugu un radu vārdus uz bruģakmeņiem. Likteņdārza draugu alejas 200 metrus garo ceļu līdz dārza centrālajai daļai - amfiteātrim Daugavas malā - paredzēts izveidot, izmantojot 114 tūkstošus pelēku bruģakmeņu. Izstādē ir iespēja tuvāk iepazīties ar Likteņdārza ideju, aprunāties ar dārza īstenotājiem un, ziedojot 10 eiro par bruģakmeni, saņemt pateicību kā apliecinājumu dalībai ceļa īstenošanā.
Turpinām ziņas
1.janvārī apritēs gads kopš dienas, kad latus makos un banku kontos nomainīja eiro. Atskatoties uz šogad piedzīvoto, var secināt, ka nav piepildījušās nedz bažas par to, ka eiro ieviešana izraisīs strauju cenu pieaugumu, nedz cerības, ka pievienošanās eirozonai atvilinās uz Latviju lielas investīcijas. Ārvalstu un vietējo investīciju pieplūdums, miljonos mērāmas summas, ko izdosies ietaupīt uz valūtas konvertācijas rēķina, ekonomiskā stabilitāte, lētāki kredīti – visus šos ieguvumus no Latvijas iestāšanās eirozonā amatpersonas solīja pērn. Tagad, gandrīz gadu pēc eiro ieviešanas, nākas secināt, ka liela daļa solījumu tomēr nav piepildījušies. Latvijas Bankas dati liecina, ka šā gada pirmajos deviņos mēnešos ārvalstu tiešās investīcijas Latvijā pieaugušas vien par 166 miljoniem eiro un, salīdzinot ar eiro ieviešanas brīdi, pieaugušas tikai par nieka 1,4%, vēsta Latvijas sabiedrisko mediju interneta ziņu portāls lsm.
Pēc tam, kad Krievijas rublis otrdien, 16.decembrī, teju piedzīvoja krahu, Igaunijas robežpilsētas Narvas iedzīvotāji sākuši lielā skaitā doties uz veikaliem Krievijas pusē, lai pirktu elektronikas un citas preces, kuru cenas pēkšņi kļuvušas krietni pievilcīgākas. Populārākās preces, kuras igauņi iepērk Krievijā ir jauni televizori, apģērbs un juvelierizstrādājumi. Igauņi izmantojot to, ka veikali otrpus robežai gausi reaģē uz straujo rubļa vērtības kritumu un nepalielina preču cenas rubļos. Šogad līdz novembrim par vienu eiro varēja nopirkt vidēji 50 rubļus, bet otrdien uz īsu brīdi par vienu eiro varēja nopirkt pat 100 rubļus. Dienas gaitā valūtu attiecība gan nostabilizējās ap 75 rubļiem par vienu eiro.
Un vēl
Sabiedrības cieņas balva "Cicerons" šogad piešķirta augstākās izglītības un zinātnes jomas pārstāvjiem - Latvijas Organiskās sintēzes institūta direktoram Ivaram Kalviņam un Latvijas Universitātes rektoram Mārcim Auziņam. Kalviņam apbalvojums piešķirts starptautiskajā kategorijā par izcilu devumu pasaulē atzītu medicīnas preparātu radīšanā, bet nacionālajā kategorijā par mērķtiecību Latvijas universitātes virzīšanā uz zinātnes universitātes statusu Cicerona balva tikusi Auziņam. Savukārt antibalvu jeb Mērfija balvu šogad izpelnījusies Veselības ministrija. Tai Mērfija balva piešķirta par sistemātisku reformu neīstenošanu nozarē.
Radio1 ziņas pulksten 11.00-12.00
Radio1 ziņās klausieties: Kur uzņēmēji var noskaidrot par pieejamo valsts atbalstu uzņēmējdarbībai? Kur svētku laikā visbiežāk notiek ceļu satiksmes negadījumi? Un Kad un kur skanēs kora “Noskaņa” koncerts?
Ekonomikas ministrija ir izveidojusi Facebook lapu „Atbalsts uzņēmējiem”, kurā informēs par šobrīd pieejamo valsts atbalstu uzņēmējdarbības uzsākšanai un attīstībai, kā arī par plānotajām Eiropas Savienības fondu programmām 2014. – 2020. gada plānošanas periodā. Vienlaikus lapā publicēs arī informāciju par organizētajiem pasākumiem komersantiem. Facebook lapā, galvenokārt, plānots stāstīt par Ekonomikas ministrijas, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras, Latvijas Garantiju aģentūras un Latvijas finanšu attīstības institūciju Altum administrētajām programmām un organizētajiem pasākumiem uzņēmējiem.
Eiropas Savienības valstu līderi vakar notikušajā sanāksmē ir aizlieguši jebkādu ekonomisko sadarbību ar Krievijas anektēto Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Samitā arī nolemts dibināt Eiropas stratēģisko investīciju fondu. Reaģējot uz notikumiem Ukrainā Eiropas līderi ir arī gatavi sniegt finansiālu atbalstu šai valstij, pēc samita pirmās dienas paziņoja Eiropadomes prezidents Donalds Tusks. Otrs svarīgākais dienas kārtības jautājums bija Eiropas Savienības ekonomiskās izaugsmes problēmas.Tusks norāda, ka Eiropas savienībai ir jāturpina strukturālās reformas, jāveido enerģētiskā savienība un jāattīsta digitālā ekonomika.
Turpinām ziņas
Graudu cenas biržās šogad piedzīvojušas 36,6% samazinājumu, kas ir dramatisks kritiens un nozīmē jostas savilkšanu lielākajai daļai graudkopju arī nākamajā sezonā. Patlaban gan biržās sākusies cenu stabilizēšanās, tomēr daudzi zemnieki joprojām sastopas ar dilemmu - pārdot graudus vai pieturēt, gaidot labākus laikus. Finansu eksperti norāda, ka graudu cenas biržās kopš to minimuma septembrī un oktobrī šobrīd jau ir atkopušās, un, lai gan nav pamata cerēt, ka tuvākā gada laikā tās varētu pārsniegt 200 eiro rādītāju par vienu tonnu graudu, nākamajā sezonā cenu korekcija tiek prognozēta augšupejoša.
Visbiežāk izraisīto avāriju skaits palielinās tieši pirmssvētku dienās, liecina Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja apkopotie dati par ceļu satiksmes negadījumu skaitu un to intensitāti decembrī. Speciālisti norāda, ka šāda tendence saglabājas jau vairākus gadus. Turklāt liela daļa negadījumu notiek lielveikalu autostāvvietās, kur pirmssvētku dienās satiksme ir īpaši intensīva. Savukārt daudzās no tām vēl aizvien nav izvietotas kustību regulējošas zīmes, kā rezultātā arī visbiežāk rodas avārijas situācijas. Tāpēc transportlīdzekļu biroja darbinieki aicina svētku pasākumu baudīšanu nesabojāt ar satiksmes negadījumu un visiem satiksmes dalībniekiems būt īpaši uzmanīgiem un atbildīgiem.
Un vēl
Svētdien, 21.novembrī pulksten trijos dienā Krustpilsn kultūras nāmā visus uz koncertu aicina koris “Noskaņa”.Koncertā skanēs gan Ziemassvētku klasiskās dziesmas, gan bērnu Ziemassvētku dziesmas, kuras klausītāji varēs dziedāt kopā ar koristiem. Uz koncertu aicināti visi jēkabpilieši un krustpilieši, gan veci, gan jauni. Koris “Noskaņa” sola ikvienu ne tikai iepriecināt ar skanīgām dziesmām, bet arī pacienāt ar kraukšķīgām piparkūkām.
Radio1 ziņas pulksten 13.00-14.00-15.00
radio1 ziņās klausieties: Ko jēkabpilieši vēlas saņemt dāvanā Ziemassvētkos? Kad atklās vissezonas kameru šļūkšanas trasi kalnā “Mežaparks”? Un Kādas izmaiņas no janvāra gaidāmas Jēkabpils maršrutu autobusu kursēšanā?
Aptauja rāda, ka lielākajai daļai jeb 64% Latvijas iedzīvotāju iekārotākā dāvana Ziemassvētkos būtu portatīvā elektroniskā ierīce ar piekļuvi internetam. Ceturtā daļa cilvēku zem eglītes vēlētos atrast jaunu klēpjdatoru, katrs piektais – planšetdatoru, bet 19% – viedtālruni. Sarunā ar jēkabpiliešiem skaidrojām, kāda ir viņu iekārotākā Ziemassvētku dāvana. Viedokļus izteica Tatjana, Ilze, Juris, Ieva, Kristīne un Monta.
AUDIO
Turpinām ziņas
Par partijas “Latvijas attīstībai” ģenerālsekretāru atklātajā valdes sēdē vakar ievēlēja partijas valdes locekli, jēkabpilieti Vladimiru Reskāju. Viņa pienākums būs gan partijas organizatoriskā darba vadīšana, gan arī jaunu biedru piesaiste un partijas sagatavošana vēlēšanām 2017. gadā. Reskājs norāda, ka laika posmā starp vēlēšanām viņa vadīto politisko spēku viņš redz kā konstruktīvu opozīcijas partiju, kas gan norāda uz valdības kļūdām, gan nāk klajā ar saviem priekšlikumiem. Savukārt galvenie uzdevumi - partijas reģionālo nodaļu dibināšana, jaunu partijas biedru piesaiste un partijas sagatavošanu startam un panākumiem vēlēšanās 2017.gadā.
Nākamnedēļ, 23.decembrī pulksten četros pēcpusdienā, Jēkabpils Mežaparkā atklās kameršļūkšanas trasi, kas apmeklētājiem būs atvērta visu sezonu. Kameršļūkšanas trases nobrauciena garums ir vairāk nekā 80 metri. Trases atklāšanas dienā visas aktivitātes uz kalna tiks piedāvātas bez maksas. Namiņā pie kalna būs pieejama arī karsta kafija un tēja, kā arī našķi. No 24.decembra līdz 4.janvārim kameršļūkšanas trase būs atvērta no plkst.11 līdz sešiem vakarā. Ar trases izmantošanas cemnām var iepazīties portālā Radio1.lv.
Un vēl
No nākamā gada 1.janvāra tiek mainīti Jēkabpils pilsētas autobusu kustības saraksti. Informācija par autobusu atiešanas laikiem ir pieejama SIA “Jēkabpils autobusu parks” mājas lapā. Autobusu kustības saraksti pieturvietās tiks mainīti 30.un 31.decembrī. SIA “Jēkabpils autobusu parks” izsaka pateicību Jēkabpils pilsētas iedzīvotājiem par iesniegtajiem priekšlikumiem sabiedriskā transporta kustības organizēšanā.
Radio1 ziņas pulksten 17.00-18.00
Radio1 ziņās klausieties: Par cik lielu summu internetā pārdod Latv ijas valsrts pirmo prezidentui parakstītos zvērestus? Kāds būs Jēkabpils domes darba laiks svētku dienās? Un Kādu laiku sinoptiķi sola brīvdienās?
Interneta izsoļu vietnē «E-bay» izlikts Latvijas valsts pirmo prezidentu kaligrāfiski parakstītu zvērestu it kā oriģināls. Par mākslinieciski izstrādāto dokumentu tā īpašnieks prasa 30 tūkstoši ASV dolāru, bet potenciālo pircēju interesi tur tā arī nemana. Eksperti atzīst, ka zvērestiem, ja tie ir autentiski, būtu liela mākslinieciskā vērtība, bet ne tik būtiska vēsturiskā nozīme. Vienlaikus šādi gadījumi aktualizē faktu, ka mūsu valstī nemaz nav kārtības, kā un kam tādās reizēs būtu jārīkojas. Latvijas Nacionālajā arhīvā šādu zvērestu nav. Taču nav arī padziļināti pētīts, vai tādi dokumenti pagājušā gadsimta divdesmitajos un trīsdesmitajos gados tapuši. Visdrīzāk kāds kancelejas darbinieks 1940.gadā paņēma šo dokumentu, ja tāds bija, uz mājam, un, dodoties trimdā, paņēma līdzi, norāda nacionālā arhīva vadība.
Valsts kancelejas izstrādātais Valsts dienesta likums, kas attieksies uz aptuveni 30 tūkstošiem valsts pārvaldē strādājošajiem, sekmēs valsts pārvaldes efektivitāti un neļaus no tās "aizplūst smadzenēm" jeb profesionālākajiem darbiniekiem. Galvenā atšķirība no esošā regulējuma būs dalījuma atcelšana starp valsts pārvaldē strādājošajiem darbiniekiem un ierēdņiem. Turpmāk būs tikai valsts pārvaldē nodarbinātie. Līdz ar to vairāk nebūs Darba un Civildienesta likumi, bet vienots Valsts dienesta likums. Šobrīd Darba un Civildienesta likumi ir balstīti uz publiskajām vai privātajām tiesībām, bet ar jauno regulējumu plānots visu balstīt tikai uz publiskajām tiesībām.
Turpinām ziņas
Āfrikas cūku mēris patlaban Latvijas saimniecībās tālāk neizplatās, situācija ir stabila, taču galvenais drauds mēra izplatībā ir cilvēks, norāda zemkopības ministrs Jānis Dūklavs. Viņš uzsver, ka situācija pašlaik ir stabila, jo šī slimība tālāk vairs īpaši neizplatās. Fermās un piemājas saimniecībās jauni saslimšanas gadījumi nav konstatēti pietiekami ilgu laiku. Tas tikai nozīmē, ka visi ieviestie biodrošības pasākumi ir devuši labus rezultātus. Tomēr galvenais Āfrikas cūku mēra drauds izplatībā ir cilvēki. Ministrs izteic cerību, ka cilvēki šo slimību nepārnesīs tālāk uz citām teritorijām, piemēram, Kurzemi vai Zemgali.
Jēkabpils pilsētas dome informē, ka 23.un 30.decembrī pašvaldība strādās saīsināto darba dienu līdz pulksten diviem dienā. Savukārt svētku dienās 24., 25., 26. un 31.decembrī, kā arī 1.un 2. janvārī – būs brīvdienas. Savukārt sestdien, 10.janvārī pašavaldība, atsrādājot brīvdienu piektdien 2.janvārī, strādās pilnu darba dienu.
Un vēl
Brīvdienās Latvijā būs daļēji mākoņainas debesis, saulainākais laiks gaidāms svētdien Kurzemē un Zemgalē, prognozē "Global Forecast System". Daudzviet būs īslaicīgi nokrišņi - lietus, sniegs un krusa. Vairāk nokrišņu būs sestdien valsts dienvidos, savukārt svētdien vairāk snigs Vidzemē. Sestdien pūtīs dienvidrietumu vējš ar brāzmām līdz 10-15 metriem sekundē. Gaisa temperatūra būs +1..+5 grādi. Atbilstoši pašreizējai prognozei naktī uz pirmdienu Latviju no rietumiem šķērsos plaša nokrišņu zona, gaidāms sniegs un lietus. Nokrišņi palaikam gaidāmi arī Ziemassvētkos. Nākamnedēļ var iestāties neliels sals un izveidoties sniega sega, bet pēc tam atkal iespējams lietus.