Jēkabpils Radio1 ziņas 2015.gada 13.janvārī

Radio1 ziņas pulksten 7.00-8.00

Radio1 ziņās klausieties: Uz kādu Barikāžu atceres pasākumu šodien dosies jēkabpilieši? Kur šovakar skanēs pūtēju orķestra “Vitamīns” koncerts? Un Kur šodien Pļaviņu donori var ziedot asinis?

Šodien pulksten trijos dienā no Vecpilsētas laukuma paredzēts brauciens uz 1991.gada barikāžu atceres pasākumu Rīgā, Zaķusalā pie monumenta “Acis”. Barikāžu atceres braucienu finansiāli nodrošina Jēkabpils pilsētas pašvaldība, šim nolūkam pieškirot 340 eiro. Savukārt Jēkabpilī Barikāžu atceres pasākums notiks 17.janvārī pulksten divos dienā laukumā pie Justīcijas nama. Pasākumu organizē Jēkabpils Latviešu biedrība.

Šodien Jēkabpils pilsētas pašvaldības Izglītības nodaļas vadītāja Līga Kļaviņa un Attīstības un investīciju nodaļas projektu koordinatore Irēna Pastare Rīgā piedalīsies Valsts izglītības attīstības aģentūras rīkotajā informatīvajā seminārā par pieteikumu aizpildīšanu Nordplus programmas konkursam. Pasākumu programmā paredzēts sniegt pamatinformāciju par pieteikumu aizpildīšanas vadlīnijām un nosacījumiem;

Šodien Izglītības nodaļas vadītāja Līga Kļaviņa Latvijas lielo pilsētu asociācijā piedalīsies arī Latvijas Republikas pilsētu pašvaldību speciālistu izglītības jautājumos sanāksmē. Tajā tiks runāts par jauno pedagogu darba samaksas modeli; par grozījumiem Ministru kabineta noteikumos valsts budžeta mērķdotāciju sadalīšanā pašvaldību izglītības iestādēm bērnu no piecu gadu vecuma izglītošanai, kā arī par aktuālo informāciju saistībā ar Eiropas Savienības fondu 2014. – 2020. gada plānošanas periodu un citiem;

Šodien Jēkabpils pilsētas pašvaldības juriste Dace Gluha piedalīsies Latvijas lielo pilsētu asociācijas rīkotajā sanāksmē speciālistiem juridiskajos jautājumos. Tajā paredzēta tikšanās ar pašvaldību lietu un Ekonomikas ministrijas pārstāvjiem. Plānots runāt par atbalstu dzīvokļu jautājumu risināšanā personām, kuras nav sociāli mazaizsargātas; likumprojekts „Vietējo pašvaldību referendumu likums”, kā arī citiem.

Turpinām ziņas

No šodienas līdz 20. februārim Jēkabpils Vēstures muzeja Izstāžu zālē skatāma fotogrāfa Jāņa Alunāna otrā personālizstāde. Jānis Alunāns dzimis 1996. gada 2. maijā Jēkabpilī. Ar fotogrāfēšanu nodarbojas no bērnības. Fotogrāfiju izstāde „Dabas harmonija” ir autora otrā izstāde.

Šodien pulksten sešos vakarā Jēkabpils Tautas namā notiks pūtēju orķestra „Vitamīns” koncerts „30X2=?”. Diriģents Harijs Zdanovskis. Tas vienlaikus būs arī Harija Zdanovska 60 gadu jubilejas koncerts. Ieeja bez maksas.

Un vēl

Šodien no pulksten desmitiem līdz vieniem dienā Valsts asinsdonoru centrs rīko izbraukumu Pļaviņu novada kultūras centrā. Lai Valsts asinsdonoru centrs spētu nodrošināt ikdienas ārstniecības iestāžu pieprasījumu pēc asinīm un asins komponentiem, ik dienu asinis nepieciešams ziedot 150 donoriem visā Latvijā. Par asins donoru var kļūt personas vecumā no 18 līdz 65 gadiem. Ķermeņa svaram ir jābūt virs 50 kg. Asins nodošana nav vēlama pēc nakts maiņas, saspringta darba vai emocionāla pārdzīvojuma. Izsmeļošāku informāciju par asins ziedošanu var uzzināt, zvanot pa bezmaksas informatīvo tālruni 8000 0003 un mājas lapā www.donors.lv.

Radio1 ziņas pulksten 9.00 – 10.00

Radio1 ziņās klausieties: Kuri ir latvijas galvenie tranzīta kravu koridori? Kādas izmaiņas paredzētas Skolas piena programmā/ Un Cik daudz zelta ir Latvijā?

Nedrīkst saistīt imigrāciju un terorismu, kā arī nedrīkst likt vienādības zīmi starp šiem vārdiem, uzskata Ministru prezidente Laimdota Straujuma. Valdības vadītāja vakar žurnālistiem sacīja, ka nebūtu korekti saistīt imigrāciju ar terorismu. Piemēram, Lielbritānijā daudzi par imigrantiem uzskata cilvēkus, kas iebrauc no Latvijas. Vienlaikus premjerministre atgādināja, ka svētdien notikusi iekšlietu ministru sanāksme Parīzē un tur pārrunāti arī konkrēti pasākumi - gan preventīvie, gan arī cīņa ar terorismu, sadarbība starp valstīm, datubāžu pieejamība u.c. Straujuma rīt piedalīsies Eiropas Parlamenta šā gada pirmajā plenārsēdē un iepazīstinās ar Latvijas prezidentūru Eiropas Savienības Padomē.

Latvijā galvenie tranzīta kravu koridori ir Grenctāle-Ainaži un Terehova-Rēzekne-Medumi. Latvijas valsts ceļi informē, ka šādi secinājumi izdarīti pētījumā "Tranzīta kravu pārvadājumu ar autotransportu caur Latviju izpēte". Tāpat pētījumā secināts, ka tranzīta kravas transporta daudzums, kas šķērso divus sauszemes robežpunktus, un transports no un uz ostām kopā sasniedz vidēji 60-70% no kravas transporta satiksmes abos virzienos. Savukārt attiecībā uz stāvlaukumiem pētījuma secinājumos atzīmēts, ka Latvijas teritorijā tie visvairāk ir nepieciešami Krievijas pierobežā. Pēc pētījuma datiem, lielākās tranzīta kravas transporta satiksmes intensitātes ir maršrutos no Grenctāles līdz Ainažiem, kā arī ceļu posmos Rīga-Jēkabpils un Rīga-Sigulda.

Lai rastu atbildi uz vienmēr aktuālo jautājumu «Kur paliek mūsu nodokļos samaksātā nauda?», Finanšu ministrija izveidojusi infografiku, kurā attēlots, cik tiek novirzīts nozarēm no viena nodokļos samaksātā eiro. Ministrija informē, ka vairāk kā trešdaļa jeb 36,1 cents no katra nodokļos samaksātā eiro tiek iztērēts sociālajai aizsardzībai – pensijām, pabalstiem. 17,4 centi tiek pārskaitīti dotācijās un nodokļos pašvaldībām, 9,7 centi tiek novirzīti izglītībai, zinātnei, sportam un kultūrai, 9,2 centi – veselībai.Sīkāk ar visiem izdevumiem var iepazīties infografikā Finansu ministrijas mājaslapā.

Turpinām ziņas

Lai nodrošinātu augstāku kvalitāti "Skolas piena" programmā, turpmāk plānots noteikt papildu prasības bērnudārziem un skolām piegādātajam pasterizētajam pienam, paredz grozījumi noteikumos "Kārtība, kādā piešķir, administrē un uzrauga valsts un ES atbalstu piena produktu piegādei izglītojamiem vispārējās izglītības iestādēs", kurus plānots skatīt šīsdienas valdības sēdē. Pasterizētam pienam turpmāk būs jāatbilst prasībām par ražošanu, kurā izmantotas bioloģiskās lauksaimniecības metodes, vai nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas prasībām, un pienu drīkstēs transportēt ne tālāk par 250 kilometriem no tā ražošanas uzņēmuma. Skolas piena programmas īsteno arī Jēkabpils un Krustpils pamatskolas.

Šonedēļ visā Latvijā sākas CSDD konkursa „Gribu būt mobils!” reģionālie pusfināli. Pirmās sacensības notiks šodien Biķernieku kompleksās sporta bāzes biroja ēkā. Kopumā septiņās reģionālajās sacensībās Latvijā piedalīsies 70 komandas – katrā pusfinālā attiecīgā reģiona desmit labākās komandas. Savukārt martā notiks lielais fināls, kurā piedalīsies katra pusfināla labākā komanda. Konkurss „Gribu būt mobils!” mērķis ir paaugstināt 6.-8.klašu skolēnu zināšanas un prasmes satiksmes drošībā. Reģionālās sacensības norisināsies arī Preiļos 27.janvārī, savukārt 3.februārī Ogrē startēs divas komandas no Jēkabpils valsts ģimnāzijas.

Un vēl

Latvija pēc zelta rezervēm atrodas 81.vietā pasaulē, liecina Pasaules Zelta padomes apkopotie dati, kas atspoguļo situāciju uz 2015.gada janvāri. Latvijai ir 6,6 tonnas zelta. Lietuvas zelta rezerves veido 5,8 tonnas, tai ierindojoties 84.vietā. Pasaules Zelta padomes sarakstā kopumā iekļautas 100 valstis un organizācijas. Igaunija šajā sarakstā nav iekļuvusi. Vislielākās zelta rezerves uz 2015.gada janvāri ir ASV – 8 133,5 tonnas. Otrajā vietā ierindojas Vācija ar 3 384,2 tonnām, bet pasaulē trešās lielākās zelta rezerves ir Starptautiskajam Valūtas fondam, kas uzkrājis 2 814 tonnas zelta.

Radio1 ziņas pulksten 11.00-12.00

Radio1 ziņās klausieties: Cik traģisks šis rīts bijis uz Latvijas autoceļiem? Kas ieguva Zemnieku Saeimas balvu? Un Kad darbu sāks latvijas tautas frontes muzejs?

Autošosejas Rīga - Daugavpils 44.kilometrā, starp Lielvārdi un Ķegumu, noticis ceļu satiksmes negadījums, kurā bojā gājuši divi cilvēki un trīs cietuši, tajā skaitā arī divi ugunsdzēsēji - glābēji, un līdzīgi satiksmes negadījumi šorīt notikuši arī citviet Latvijā. Ceļu satiksmes negadījuma dēļ uz Daugavpils šosejas bloķēta satiksme. Valsts Policija informēj ka uz Daugavpils šosejas pie Ķeguma no ceļa noslīdējušas piecas automašīnas. Ceļu satiksmes negadījums noticis plkst.7.44. Pēc avārijas seku likvidēšanas glābšanas dienests veiks notikušā apstākļu izvērtējumu. Tāpat glābēji izsaka līdzjūtību bojā gājušo tuviniekiem. Satiksmes negadījumu dēļ šorīt bloķēta satiksme virzienā uz Jelgavu, bet uz Valmieras šosejas satiksme bloķēta abos virzienos.

Šorīt satiksmes negadījums noticis arī uz autoceļa Jēkabpils Aizkraukles Salas novadā pie “Auļiem” . Patlaban notikuma vietā strādā glābšanas dienests un policija. Plašākas informācijas par satiksmes negadījumu nav.

Siltā laika un nokrišņu dēļ vairākās Latvijas upēs ir nedaudz paaugstinājies ūdens līmenis. Vakar gaisa temperatūra daudzviet bija virs nulles, lija lietus, sniga sniegs, tāpēc ūdens līmenis par dažiem centimetriem ir cēlies lielā daļā Latvijas upju. Ogres lejtecē ūdens līmenis šorīt bija 1,82 metri virs novērojumu stacijas "Ogre" nulles līmeņa, neliela ūdens līmeņa paaugstināšanās kopš vakardienas novērota arī Ogrē pie Lielpečiem, un patlaban tas ir uzkāpis līdz 1,3 metru atzīmei. Arī Daugavā, Pļaviņu ūdenskrātuvē ir paaugstinājies līmenis un tas sasniedz 2,04 metrus. Savukārt ūdens līmeņa krišanās novērota Daugavā pie Jēkabpils, Aiviekstē, Salacā un vairākās citās upēs.

Turpinām ziņas

Nedēļas nogalē Jelgavas pilī notikušajā biedrības "Zemnieku saeima" gada ballē tika nosaukts 2014.gada jauno lauksaimnieku konkursa "Senču aicinājums” uzvarētājs, par kuru kļuva Burtnieku novada zemnieku saimniecības "Atdzelvieši" saimnieks Matīss Grīnbergs. Pasākumā konkursa žūrija un atbalstītāji pasniedza arī simpātiju balvas. Zemkopības ministrijas simpātiju balva nonāca arī pie Zigmunda Skuteļa no Preiļu novada. Savukārt Lauku atbalsta dienesta simpātiju balvu saņēma arī Edgars Bite no Kokneses novada. Savukārt Latvijas Lauku konsultācijas un izglītības centra simpātiju balva tika pasniegta Inesei un Mārim Klodāniem no Preiļu novada.

Šonedēļ gan Latvijā, gan arī Krustpils novadā norisināsies tradicionālie barikāžu laika atceres pasākumi, kuros tiek atgādināti un godināti notikumi par 1991.gada barikāžu laiku, kad no visas Latvijas, lai aizstāvētu mūsu valsts neatkarību, Rīgas virzienā devās liels daudzums iedzīvotāju. Piektdien, 16. janvārī Krustpils novada Atašienes un Vīpes pagastos notiks Barikāžu piemiņas pasākumi.Pulksten divos dienā Krustpils novada Atašienes pagasta Troškās biedrība "Daugavas Pārupieši" aicina apmeklēt 1919. gada Latgales Atbrīvošanas kauju piemiņas pasākumu, savukārt pulksten sešos vakarā Krustpils novada Vīpes pagastā pie pārvaldes ēkas norisināsies barikāžu piemiņas pasākums, kur atmiņu ugunskura gaismā, malkojot zāļu tēju varēs atcerēties to dienu notikumus un būt lieciniekiem Jaunsargu kandidātu zvēresta došanai.

Un vēl

Kā Latvijas Nacionālā vēstures muzeja daļa šodien darbu atsāks Latvijas Tautas frontes muzejs. Muzeja atvēršanu iepriekš kavēja tas, ka par tā ēkas Vecpilsētas ielā 13/15 nodošanu valstij vēl jālemj Saeimai. Plānots, ka muzejs būs atvērts piecas dienas nedēļā nodesmitiem līdz pieciem. Tas būs slēgts svētdienās un pirmdienās. Muzeja darba laiks varētu mainīties, kad ēka Vecrīgā nonāks valsts īpašumā. Ieeja muzejā būs bez maksas.

Radio1 ziņas pulksten 13.00-14.00-15.00

Radio1 ziņās klausieties: kam naudu Jēkabpils domes šī gada budžetā atvēlētu jēkabpilieši? Cik ceļu satiksmes negadījumu slideno ceļu dēļ šorīt notikuši Latvijā? Un Kāds ši gada sākums bijis sinoptiķu skatījumā?

Jēkabpils domē patlaban norit darbs pie šī gada budžeta izstrādes. Sarunās ar jēklabpiliešiem skaidrojām, kādām vajadzībām viņi atvēlētu naudu. Viedokļus izteica Ināra, Rita, Iveta, Marija, Poļina, Jeļena, Ināra un Silvija.

Ināra: Vajadzētu bērniem, jo tā nauda, ko vecāki saņem par bērnu 11 eiro, tā nav liela nauda. Vienu reizi uz veikalu aiziet? Neko vairāk. Tāpēc ir nepieciešami dažādi pasākumi, kur bērnus aizvest.

Rita: Es pat nezinu, kas notiek mūsu pilsētā. Dzīvoju Krustpils pusē, pilsētas nomalē. Tikai atvaļibnājumā izeju vairāk pilsētā. Arī uz koncertiem Krustpils kultūras namā aizejam. Šogad pēc puteņiem mūsu Donaviņas ielu vienu no pirmajiem notīrīja no sniega, esam apmierināti. Viss ir labi Jēkabpilī. Vienīgā sūdzība ir par suņiem, kas palaisti pa vaļai un apdraud garāmgājējus. Vajadzētu kādu speciālistu, kas kontrolē vai tiek ievēroti mājdzīvnieku turēšanas noteikumi un sodītu saimniekus, kuru dzīvnieki skraida pa pilsētu un apdraud cilvēkus.

Iveta: Vairāk naudas jāatvēl daudzbērnu ģimenēm un bērniem, lai tie varētu apmeklēt pasākumus un iepirkties ar atlaidēm. Nauda būtu jāatvēl arī invalīdu vajadzībām.

Marija: Nauda jātvēl pilsētas labiekārtošanai, kultūrai un jauniešiem. Pilsētas labiekārtošanā vairāk naudas jāatvēl pilsētas apzaļumošanai, dekoratīvo stādu, koku, ziedu iegādie.

Poļina: Grūti atbildēt, neesmu parv to domājusi. Varbūrt vairāk pilsētas labiekārtošanai un dažādām nodarbībām bērniem, piemēram, peldēšanai un arī pensionāru dzīves uzlabošanai.

Jeļena: Godīgi sakot neesmu domājusi par šādu jautājumu un pat īsti nezinu, ko atbildēt. Man patīk, ka ir sakārtotas pilsētas ielas, taču klibo pilsētas apgaismojums. Reizēm visas spuldzes deg dienā, bet naktī ir tumšs. Domāju, ka vairāk naudas vajadzētu pilsētas ielu apgaismojuma sakārtošanai.

Ināra: Vairāk naudas vajadzētu atvēlēt bērniem, viņu vajadzībām. -bez bildes

Silvija: Manuprāt, vairāk vajadzētu naudas izglītībai un kultūrai, jo ieguldījums izglītībā ir ieguldījums nākotnē. Vairāk naudas vajadzētu atvēlēt skolām mācību līdzekļu iegādē un daiļliteratūras iegādei skolu bibliotēkām, kā arī dažādu kultūras pasākumu organizēšanā un arī vietējo autoru grāmatu izdošanai.

Jēkabpiliešu atbildes liecina, ka viņu prieoritāte ir bērni, cilvēki ar īpašām vajadzībām, izglītība, kultūra, kā arī pilsētas apzaļumošana, ielu apgaismojuma sakārtošana un problēmu, kas saistītas ar klaiņojošu dzīvnieku, atrisināšana.

Turpinām ziņas

Šorīt situācija uz ceļiem apledojušo brauktuvju dēļ vietām ir katastrofāla - līdz plkst.10 Latvijā policija saņēmusi izsaukumus par 57 negadījumiem, vairākas galvenās šosejas ir bloķētas vai daļēji bloķētas. Visvairāk negadījumu šorīt noticis Rīgas reģionā – kopā no plkst.6 līdz 10 policija saņēmusi 40 izsaukumus uz ceļu satiksmes negadījumu vietām. Šorīt uz Daugavpils šosejas noticis negadījums starp piecām automašīnām, negadījumā iekļuvis arī ugunsdzēsēju auto. Negadījumā bojā gājuši divi cilvēki un vairāki guvuši traumas.

Tāpat netālu no lidostas "Rīga" uz Jūrkalnes ielas noticis negadījums, kurā gājis bojā gājējs. Arī šajā negadījumā tāpat kā iepriekšējā kā vienu no apstākļiem var minēt slidenos ceļus.

Uz Valmieras šosejas pie Raganas noticis negadījums starp sešām automašīnām, bet dažas minūtes vēlāk uz Jelgavas šosejas pie Medemciema noticis negadījums, kurā iesaistītas septiņas automašīnas.

Savukārt īsi pirms plkst.10 noticis negadījums Ainažu šosejas 99. kilometrā, kurā saskrējušās divas kravas automašīnas un arī daļēji bloķēta transporta kustība. Līdz ar to šobrīd bloķētas un daļēji bloķētas ir jau četras šosejas – Valmieras šoseja, Ainažu šoseja, Daugavpils šoseja un Jelgavas šoseja. Šogad uz Latvijas ceļiem bojā gājuši jau 13 cilvēki.

Un vēl

Jau janvāra otrajā dienā vairākās meteoroloģisko novērojumu stacijās pārspēti maksimālās gaisa temperatūras rekordi, kopumā mēneša pirmā dekāde bija 2,4 grādus siltāka par normu. Dekādes pirmajā pusē gaisa temperatūra bija lielākoties virs nulles, bet no 5.janvāra tā pazeminājās un diennakts vidējā gaisa temperatūra noslīdēja līdz mīnus 11 grādiem. Uz dekādes beigām atkal Latvijā ieplūda siltākas gaisa masas, tāpēc gaisa temperatūra paaugstinājās vidēji par 10 grādiem. Mēneša pirmās desmit dienas bija nokrišņiem bagātas - kopumā izkrita 32,5 milimetri nokrišņu, kas ir 204% no dekādes normas. Gads sācies arī ar diezgan brāzmainu vēju - 2. un 3.janvārī vēja brāzmu vidējais ātrums valstī bija 18 metri sekundē, bet Kurzemē vēja ātrums pārsniedza 30 metrus sekundē.

Radio1 ziņas pulksten 17.00-18.00

Radio1 ziņās klausieties: Kas apcietināts maxima traģēdijas lietā? Kādi Krievijas pasākumi šovasar Jūrmalā nenotiks? un Ko nedēļas nogalei piedāvā ornitologi?

Zolitūdes lielveikala Maxima traģēdijas lietā policija piemērojusi aizdomās turamā statusu sagruvušās ēkas būvinženierim Ivaram Sergetam, kurš arī ticis apcietināts, atzīst Sergeta advokāts Artūrs Zvejsalnieks. Tāpat aizdomās turamā statuss piemērots veikala projekta būvekspertīzes veicējam Andrim Gulbim. Jau ziņots, ka 2013.gada 21.novembrī Zolitūdē, sabrūkot lielveikalam Maxima, dzīvību zaudēja 54 cilvēki, bet vairāki desmiti guva smagus ievainojumus. Valsts policija uzreiz pēc traģēdijas sāka kriminālprocesu.

Lai stiprinātu Latvijas valsts un sabiedrības drošību, partija Vienotība rosina likumā paredzēt bargus sodus par prettiesisku piedalīšanos starptautiskos bruņotos konfliktos, šādu konfliktu finansēšanu, kā arī personu vervēšanu, apmācīšanu un nosūtīšanu bruņotam konfliktam. Latvijas valstspiederīgo prettiesiska piedalīšanās ārvalstīs notiekošos bruņotos konfliktos apdraud Latvijas ārējās un iekšējās drošības intereses, starptautisko mieru, kā arī rada kara noziegumu un citu starptautisku noziegumu riskus, uzsver Āboltiņa, norādot, ka bīstamību rada arī šo personu atgriešanās Latvijā. Taču šobrīd Krimināllikumā nav noteikta atbildība par Latvijas valstspiederīgo aktīvu piedalīšanos ārvalstīs notiekošos bruņotos konfliktos, tādējādi liedzot tiesiskā ceļā ierobežot šādu personu pārvietošanās brīvību un saukt personas pie kriminālatbildības.

Turpinām ziņas

Humora šovi KVN un Jūrmala jeb Jurmaļina oficiāli atcēluši pasākumu datumu rezervācijas šī gada jūlijā Dzintaru koncertzālē, tajā pašā laikā organizatori lūguši rezervēt laiku pasākumu norisei Dzintaru koncertzālē nākamajā gadā. Tikmēr jauno izpildītāju konkursa Jaunais vilnis rīkotāji nav snieguši oficiālu paziņojumu par koncertzāles rezervācijas atcelšanu, norāda Jūrmalas domē. Pagājušā gada nogalē gan Jūrmalas domes pārstāvji noraidīja publiskajā telpā izskanējušo informāciju par tādu Krievijas pasākumu kā Jaunais vilnis, KVN un Comedy Club pārcelšanu citviet ārpus Latvijas. Savukārt Krievijas Krasnodaras apgabala gubernators Aleksandrs Tkačovs apstiprinājis, ka festivāls Jaunais vilnis no Jūrmalas pārcelts uz Sočiem, vēstīja laikraksts Kommersant.

Situācija šodien uz ceļiem ir būtiski pasliktinājusies mainīgo laika apstākļu dēļ, bet ceļu uzturētājus tāpēc nevar vainot - tie dara visu, lai problēmas novērstu. Savukārt bet autovadītājiem ir jāizvēlas drošs braukšanas ātrums un jāvērtē braukšanas apstākļi, sarunā ar žurnālistiem teica satiksmes ministrs Anrijs Matīss. Ministrs norāda, ka ceļu uzturēšanā ar resursiem un finansējumu pašlaik problēmu neesot, un ceļu apstrāde notiek atbilstoši normatīviem, kas nosaka, cik ilgā laikā ceļu apstrādei jānotiek. Arī zemāku kategoriju ceļi, uz kuriem sniegu nešķūrē, tiek iespēju robežās kaisīti ar pretslīdes materiālu. Situācija ceļu satiksmē un autoavāriju cēloņi arī tiks analizēti 26.janvārī Ceļu satiksmes drošības padomē.

Un vēl

Latvijas Ornitoloģijas biedrība šajā nedēļas nogalē rīkos ikgadējo ziemojošo ūdensputnu uzskaiti. Biedrība aicina ikvienu interesentu sestdien un svētdien apmeklēt neaizsalušās ūdenstilpes un fiksēt savus novērojumus, lai pēc tam tos ievietotu mājaslapā "www.dabasdati.lv". Uzskaites dienās ir paredzēts apsekot aptuveni 200 ūdensputnu ziemošanas vietas - dīķus, ezerus, upes. Ir izstrādāti maršruti arī jūras piekrastei. Uzskaites mērķis ir novērtēt ūdensputnu populāciju lielumu un sekot to skaita pārmaiņu tendencēm, kā arī noteikt nozīmīgākās putnu pulcēšanās vietas, kam nepieciešama aizsardzība.