Jēkabpils Radio1 ziņas 2015.gada 14.janvārī

Radio1 ziņas pulksten 7.00-8.00

Radio1 ziņās lausieties: vai ģimenēm ar bērniem ir cerība uz sava mājokļa iegādi? Kāda mobilā aplikācija radīta mediķu ērtībām? Un Kāda ir vakardienas melnā statistika uz Latvijas ceļiem?

Šodien Ministru prezidente Laimdota Straujuma piedalīsies Eiropas Parlamenta 2015. gada pirmajā plenārsēdē. Ministru prezidente parlamentāriešus iepazīstinās ar Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē darba programmu, kā arī atbildēs uz deputātu jautājumiem. Strasbūrā Straujumai ir paredzētas arī divpusējās tikšanās ar Eiropas Parlamenta priekšsēdētāju Martinu Šulcu, Eiropas Komisijas priekšsēdētāju Žanu Klodu Junkeru un Augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos Federiku Mogerīnī. Ministru prezidente Strasbūrā atklās arī Latvijas dabas un arhitektūras fotogrāfiju "Latvijas mirkļi. Daba un arhitektūra" izstādi Eiropas Parlamentā.

Vēl ir cerība, ka šogad varētu piemērot 9% mikrouzņēmumu nodokļu likmi, ja likuma grozījumi tiks veikti samērā ātri, uzskata Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Romāns Naudiņš. Mikrouzņēmumu nodokli jāmaksā reizi ceturksnī, līdz ar to līdz pirmajam šī gada nodokļa aprēķina un nomaksas termiņam veicot likuma grozījumus, varētu saglabāt iepriekš noteikto mikrouzņēmumu nodokļa likmi. Saeimas Tautsaimniecības komisija šodien vērtēs grozījumus mikrouzņēmumu nodokļa likumā pirms pirmā lasījuma. Likumprojekts paredz mikrouzņēmumu nodokļa likmi 9% apmērā visiem šī nodokļa maksātājiem to saimnieciskās darbības pirmajos trīs gados.

Lai sava mājokļa iegāde ģimenēm ar bērniem būtu pieejamāka, banka Citadele un Latvijas Attīstības finanšu institūcija ALTUM parakstīs līgumu par sadarbību valsts atbalsta programmā pirmā mājokļa iegādei īstenošanā. Svinīga līguma parakstīšana notiks šodien bankas Citadele centrālajā ēkā Rīgā. Līdz ar līguma parakstīšanu Citadele būs pirmā komercbanka Latvijā, kas ir gatava izsniegt hipotekāros kredītus Latvijas ģimenēm ar bērniem, atvieglojot nosacījumus par pirmo iemaksu.

Turpinām ziņas

Šodien Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā notiks preses konference, kuras laikā tiks prezentēta unikāla, Latvijā radīta mobilā lietotne jeb aplikācija HealthPoint, kas līdz ar zvana saņemšanu uz ārkārtas tālruni 113 ļaus mediķiem noteikt zvanītāja atrašanās vietu. Aplikācija būs brīvi pieejama un bez maksas lejuplādējama viedtālruņos.

Pārejot uz diagnozēs balstītu veselības finansēšanas modeli paaugstinās aprūpes pieejamību, tā vakar Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē teica Nacionālā veselības dienesta Ārstniecības pakalpojumu departamenta direktors Atis Mārtiņsons. Diagnozē balstīts veselības nozares finansēšanas modelis jeb DRG ļauj nodrošināt vienādu veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāti un vienlīdzīgu darba samaksu par vienādu veselības aprūpes pakalpojumu slimnīcas stacionārā neatkarīgi no pakalpojuma sniedzēja. Tas nozīmē, ka identisks pakalpojums stacionārā visās slimnīcās maksās vienādi.

Un vēl

Vakar Latvijā uz ceļiem apledojuma dēļ līdz pulksten 18tiem reģistrēti 143 negadījumi, no kuriem lielākā daļa Rīgas reģionā, kur reģistrēts 91 negadījums, savukārt Latgales reģionā bijuši 18 negadījumi, Zemgalē - 15, Kurzemē - desmit, bet Vidzemē deviņi negadījumi. Policija aicina autovadītājus arī šodien būt uzmanīgiem un atbildīgiem, jo atkala jeb tā dēvētais melnais ledus var pārsteigt nesagatavotus. Jau ziņots, ka vakar situācija uz ceļiem apledojuma dēļ vietām tika raksturota kā katastrofāla. Vairākas galvenās šosejas tika bloķētas vai daļēji bloķētas. Šogad uz Latvijas ceļiem bojā gājuši jau 13 cilvēki.

Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00

Radio1 ziņās klausieties: Kāda situācija šorīt ir uz valsts, reģionālajiem un vietējās nozīmes ceļiem? Cik liels sods var draudēt Maximai Zolitūdes lietā? Un Kādās nozarēs latvijā trūskt darbinieku?

Avāriju sērija slideno ceļu dēļ turpinās. Autoceļa Rīga-Ainaži 73.kilometrā - pie Vitrupes – šorīt slidenā ceļa jeb tā dēvētā melnā ledus dēļ noticis kārtējais ceļu satiksmes negadījums, kurā iesaistītas trīs automašīnas. Satiksme notikuma vietā īslaicīgi bija bloķēta, patlaban tā atjaunota pa vienu braukšanas joslu.

Autoceļu uzturētāji informē, ka šorīt daudzviet Kurzemē, Zemgalē un Vidzemē valsts galvenie un reģionālie autoceļi ir apledojuši. Apledojums nav konstatēts Latgalē. Ceļu uzturēšanas darbos šorīt iesaistītas 40 ziemas dienesta tehnikas vienības, kas veic ceļu kaisīšanu. Arī šovakar vietām veidosies apledojums, bet naktī uz ceturtdienu un ceturtdienas rītā apledojums atkal gaidāms gandrīz visā valstī. Vietām arī snigs.

Arī braukšana pa vietējiem ceļiem šorīt ir apgrūtināta visā valstī, mazie ceļi ir sniegoti un ledaini. "Latvijas Valsts ceļi" aicina autovadītājus būt īpaši uzmanīgiem, pārvietojoties pa mazajiem ceļiem, kas ziemā tiek uzturēti ar sniega kārtu, jo, iestājoties siltākam laikam, tie ir ļoti slideni. Mazo ceļu kaisīšana šādos laikapstākļos ir mazāk efektīva, jo lietus un kūstošais ledus no ceļa noskalo uzkaisītās smiltis, tomēr bīstamie līkumi un krustojumi, kā arī stāvi kāpumi un kritumi tiek kaisīti.

Ceļu uzturētājiem ir rūpīgāk jāseko līdzi brauktuvju stāvoklim un jānovērš bīstamas situācijas maksimāli ātri, un nevar atrunāties ar ierobežoto finansējumu, jo ir tikai gada 14.diena un finansējums nekādā gadījumā nevarētu būt beidzies, šorīt sarunā ar žurnālistiem norādījis satiksmes ministrs Anrijs Matīss. Viņš uzsver, ka ceļi ir jātīra un jākaisa, lai novērstu satiksmes negadījumu skaitu un turpmāk būs ieviesta arī „preventīva kaisīšana” jeb ceļa apstrāde ar pretslīdes materiāliem vēl pirms izveidojas „melnais ledus”.

Turpinām ziņas

Zolitūdes lietā juridiskajai personai, kurai pašlaik piemēroti mantiskie ierobežojumi, var draudēt sods līdz 30 miljoniem eiro, šorīt raidījumam „Rīta Panorāma”  atzina Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Andrejs Grišins. Viņš atturējās prognozēt, kad šajā lietā atkal būs jaunumi, taču uzsvēra, ka nākamajās nedēļās „sagaidāms aktīvs darbs”. Jau ziņots, ka vakar policija piemēroja aizdomās turamā statusu sagruvušās ēkas būvinženierim Ivaram Sergetam un vakar viņš tika apcietināts. Tāpat aizdomās turamā statuss piemērots veikala projekta būvekspertīzes veicējam Andrim Gulbim, un arī viņam tiesa kā drošības līdzekli piemērojusi apcietinājumu.

Latvijā gandrīz katrs desmitais cilvēks ir bezdarbnieks, kurš atrodas aktīvos darba meklējumos. Ļoti daudzās profesijās vakanču tik pat kā nav, tādēļ strādātgribētāji nevar iegūt darbu. Savukārt, ir vairākas nozares, kurās ir akūti nepieciešams darbaspēks, pretējā gadījumā jau pēc gada varētu sākties periods, kad šīs darbavietas iegūs viesstrādnieki no ārzemēm. Lielākais darbaspēka pieprasījums patlaban ir apstrādes rūpniecības, vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības, kā arī transporta un uzglabāšanas nozarē.

Radio1 ziņas pulksten 11.00-12.00

Radio1 ziņās klausieties: Kas Eiropas savienības jautājumos konsultēs valts prezidentu? Kad Jēkabpilī notiks Barikāžu piemiņas pasākums? Un Kur latvijā krituši 14.janvāra siltuma rekordi?

Bijušais Eiropas Savienības attīstības komisārs Andris Piebalgs šodien sāk darbu pie Valsts prezidenta Andra Bērziņa. Piebalgs būs prezidenta padomnieks prezidentūras Eiropas Savienības Padomē un ekonomikas jautājumos. Piebalgs jau iepriekš norādīja, ka strādās par padomnieku līdz šī gada vidum, kad beigsies Latvijas prezidentūra Eiropas Savienībā.

Tūrisma attīstības valsts aģentūras direktors Armands Slokenbergs ir iesniedzis atlūgumu un pamet savu darbu, šodien raidījumā "900 sekundes" sacīja ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola. Savu lēmumu viņš pamatojot ar to, ka piecu gadu laikā ir zudis entuziasms un radies nogurums. Ekonomikas ministrija izsludinās konkursu jauna aģentūras direktora meklēšanai. Reizniece-Ozola uzsvēra, ka šajā amatā vēlētos redzēt spēcīgu un radošu personību. Kā piemēru viņa minēja reklāmas industrijā strādājošo Ēriku Stendzinieku, kuram, viņasprāt, vajadzētu padomāt par karjeras maiņu.

Turpinām ziņas

Pagājuši 24 gadi, kopš neaizmirstamajām 1991.gada janvāra dienām, kad vai visa Latvija bija sabraukusi Rīgā, lai aizstāvētu tobrīd vēl tikai topošo Latvijas valsts neatkarību un mūsu tautas Brīvību.

Simtiem jēkabpiliešu un apkārtnes iedzīvotāju, ne mirkli nešauboties devās uz Rīgu, jo citādi nemaz nebija iespējams. Simtiem un tūkstošiem viņu tuvinieku drebošām sirdīm ik dienu sekoja līdzi Barikāžu laika notikumiem un gaidīja vēstis no savējiem. Lai pieminētu šos notikumus, Jēkabpils Latviešu biedrība rīko Barikāžu atceres pasākumu sestdien, 17.janvārī, pulksten divos dienā laukumā pie Jēkabpils rajona tiesas nama. Pusstundu pirms tam visi aicināti nolikt svecītes Vecpilsētas laukumā, uzkalniņā pie svariem.

Pagājušajā nedēļā Jēkabpils Bērnu un jauniešu direktora vietniece un biedrības “Jauniešu klubs “13.pirmdiena”” vadītāja Lilija Ražinska kopā ar citiem Jēkabpils un Pļaviņu NVO sektora pārstāvjiem piedalījās Eiropas Komisijas diskusiju cikla “Dialogs ar iedzīvotājiem” pirmajā diskusijā Rīgas Latviešu biedrības namā. Tajā tika runāts par politisko un ekonomisko stāvokli Eiropas Savienībā un pasaulē kopumā. Diskusiju dalībnieki bija aicināti piedalīties arī interaktīvā balsojumā, izmantojot šim nolūkam paredzētās pultis, lai izteiktu savas domas un paustu viedokli.

Un vēl

Pagājušajā naktī Latvijā pārspēti trīs 14.janvāra siltuma rekordi, vēsta sinoptiķi. Visaugstākā gaisa temperatūra reģistrēta īsi pēc pusnakts Mērsragā, kur termometra stabiņš pakāpās līdz +6,7 grādiem. Iepriekšējais rekords šajā vietā bija +6,3 grādi 1997.gadā. Gulbenē gaiss sasila līdz +4,8 grādiem, tādējādi par četrām grāda desmitdaļām pārspējot iepriekšējo rekordu, kas bija reģistrēts 2007.gadā. Alūksnē gaisa temperatūra nakts izskaņā sasniedza +4,0 grādus, līdzšinējā augstākā 14.janvāra temperatūra šeit bija +3,3 grādi 1993. un 2008.gadā. Sinoptiķi prognozē, ka tuvākajās diennaktīs siltums mazināsies, gaisa temperatūra brīžiem noslīdēs nedaudz zem nulles.

Jēkabpils Radio1 ziņas pulksten 13.00-14.00-15.00

Radio1 ziņās klausieties: Cik droši varam justies Jēkabpilī? Vai mikrouzņēmumu īpašnieki arī turpmāk var cerēt uz 9% nodokli? Un Kas šogad izvirzīta par gada sēni?

Šodien uz saru Jēkabpils žurnālistus aicināja pilsētas domes izpilddirektors Guntars Gogulis. Viens no jautājumiem, kas tika pārrunāts bija, cik droši varam justies savā pilsētā, ņemot vērā ģeiopolitisko situāciju – notikumus Ukrainā, Parīzē un Krievijas propagandu. Guntars Gogulis skaidroja, ka drošības jautājums lielā mērā atkarīgs no ikviena pilsētas iedzīvotāja rīcības un uzvedības.

Guntars Gogulis: “Mēs, pašvaldībā, zinām par drošību pilsētā tik, cik mums tā informācija ir pieejama. Drošību pilsētā var sadalīt divās daļās. Viena daļa ir saistīta ar kārtības uzturēšanu pilsētā. Tā ir laba. Jēkabpils policijas iecirknim ir labi rādītāji gan Zemgales reģionā, gan Latvijas mērogā. Statistika rāda, ka policija strādā labi un rūpējas par mūsu drošību. Protams vienmēr var vēlēties lielāku drošību. Taču neizaicinot likteni un nestaigājot pa naktīm apkārt, neprovocējot situācijas, drošība ir pietiekama.

Otra daļa ir drošība par kuru varam runāt ģeopolitiskā kontekstā. Pašvaldība ģopolitisko kontekstu ietekmēt nevar. Vienīgais, ko mēs varam darīt ir darboties, lai kaimiņš labi sadzīvotu ar kaimiņu. Es ceru, ka jēkabpiliešiem ir gana daudz veselā saprāta, neskatoties uz katra pārliecību un viedokļiem, dzīvot mierā. Mēs varam vilkt paralēles, ja jūs dzīvojat ģimenē, tad nekad nestrīdēsieties ar savu ģimenes locekli par lietām, kas notiek kaut kur ārpusē, jo jums ir jādzīvo kopā ikdienā. Tas ir galvenais, kas būtu jāsaprot jēkabpiliešiem. Pilsētnieki katrs dzīvo savā mājoklī, ikdienā veidojot kopējo sabiedrību un vidi, ar kuru un kurā mums ir jādzīvo. Skatoties to, kas notiek pasaulē, mums ir jāpriecājas par to, cik mierīgā vidē mēs dzīvojam. Mums notiek koncerti, mēs varam nebaidoties iet uz koncertiem, ja mums notiek salūts, mēs par to priecājamies, nevis saraujamies no salūta šāvieniem. Mēs varam aiziet droši uz jebkuru lielveikalu. Mums nav bažu, ka varētu notikt kāds teorakts, mēs droši un bez bažām pārvietojamies. Mēs varam priecāties, ka dzīvojam šādā mierīgā vidē. Protams, šī mierīgā vide nes sev līdzi daudz trūkumu, jo liecina, ka ekonomiskā aktivitāte nav liela, ne tuvu tik milzīga kā Parīzē. Mums ir jāsamēro šīs lietas, ko mēs gribam, vai gribam dzīvot megapolē, kur ir milzīga ekonomiskā aktivitāte un ļoti daudz iespēju, bet nav liela drošība vai gribam dzīvot bez šādiem apdraudējumiem. Par to, ka Krievija veic propagandu, es domāju, ka ar to mums jāsamierinās, jo katra lielvalsts darbojas šajā lauciņā. Visi esam pakļauti milzīgajai informācijas plūsmai. Ir jābūt gana saprātīgiem, lai filtrētu šo informāciju un saprastu, kura, pirmkārt, attiecas uz katru konkrēto iedzīvotāju, otrkārt, kura ir ticama. Mums ir jāsaprot, ka mēs dzīvojam sabiedrībā un mums ikdienā ir jāsadarbojas, jāsper solis visiem vienā virzienā. Ja tu ģeopolitiskās situācijas dēļ būsi sabojājis attiecības ar savu kaimiņu, tad iespējams tu šīs attiecības vairs nekad neatjaunosi. Ģeopolitiskā situācija mainās, bet kaimiņš tev no blakus dzīvokļa vai mājas dzīvos tur šodien, rīt un vēl pēc daudziem gadiem un tā ir tā labā vide, ko mēs pilsētā veidojam paši un, kas jāsaglabā.”

Turpinām ziņas

Lai pārrunātu drošības situāciju Latgalē un iespējamos riskus, kā arī sabiedrības saliedētības un migrācijas jautājumus, Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija 15. un 16.janvārī apmeklēs Latgales pašvaldības. Izbraukuma sēdēs komisijas deputāti tiksies ar Daugavpils pilsētas, Krāslavas novada, kā arī pierobežas novadu domju vadību. Tāpat deputāti tiksies ar Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes, Drošības policijas un Valsts robežsardzes Daugavpils pārvaldes pārstāvjiem, kā arī vietējo mediju un tūrisma nozares pārstāvjiem. Jau ziņots, ka laikraksts "Diena" pērn novembrī rakstīja par, iespējamām, prokrieviskām aktivitātēm pierobežā. Tāpat jau vēstīts, ka Latgalē ir problēmas ar vietējo Latvijas nacionālo televīzijas kanālu uztveršanu.

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija šodien konceptuāli atbalstīja likumprojektu, kas paredz piemērot mikrouzņēmuma nodokļa likmi 9% apmērā uzņēmuma pirmajos trīs darbības gados. Tāpat deputāti vienojās vērsties Saeimas Budžeta un finanšu komisijā, lai aicinātu noteikt šim likumprojektam steidzamību. Budžeta komisija ir atbildīgā par šo likumprojektu, bet Tautsaimniecības komisija - līdzatbildīgā. Tomēr deputāti šodien nolēma lūgt turpmāk noteikt Tautsaimniecības komisiju kā atbildīgo par šiem likuma grozījumiem.

Un vēl

Latvijas Mikologu biedrība par "Gada sēni 2015" ir izraudzījusies lielo pergamentsēni. Lai gan šī sēne nav ne ēdama, ne aizsargājama, tomēr tai ir ļoti liela saimnieciskā nozīme. Lielā pergamentsēne aizsargā Latvijas mežus pret citu sēni - trupi izraisošo sakņu piepi. Mežaudzēs, kur biežāk sastopama lielā pergamentsēne, sakņu piepes infekcija celmos ir daudz mazāka. Latvijas Valsts mežzinātnes institūtā „Silava" kopš 2006.gada veic pētījumus, lai Somijā ražoto bioloģisko preparātu „Rotstop" aizstātu ar līdzīgas iedarbības, bet no vietējiem pergamentsēnes izolātiem iegūtu preparātu.

Jēkabpils Radio1 ziņas pulksten 17.00 un 18.00

Radio1 ziņās klausieties: Intensīva gripas izplatība šoziem jau prasījusi pirmo dzīvību, cik daudzi ārzemēs strādājošie plāno atgriezties Latvijā? Un Kādus sodus plāno ieviest atļautā ātruma pārkāpējiem un gājējiem bez atstarotājiem?

Zolitūdes lielveikala "Maxima" traģēdijas lietā aizdomās turētā statuss piemērots vēl vienai personai. Līdz šim bija zināms, ka policija piemērojusi aizdomās turētā statusu sagruvušās ēkas būvinženierim Ivaram Sergetam un veikala projekta būvekspertīzes veicējam Andrim Gulbim. Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka trešais aizdomās turētais ir arhitekts Andris Kalinka, kurš ir Zolitūdē sabrukušā lielveikala projekta autors. Sergetam un Gulbim tiesa vakar piemēroja apcietinājumu, savukārt Kalinkam kā drošības līdzeklis piemērota policijas uzraudzība un aizliegums izbraukt no valsts.

Pagājušajā nedēļā Latvijā reģistrēti vairāki desmiti klīniski apstiprinātas gripas gadījumu, kā arī saņemts paziņojums par vienu nāves gadījumu slimniekam ar laboratoriski apstiprinātu gripu. Par gripas gadījumiem ziņojuši gan ģimenes ārsti, gan slimnīcas - pie ģimenes ārstiem reģistrēti 35 klīniski apstiprināti gripas gadījumi, slimnīcās ar gripas diagnozi ievietoti 32 pacienti, savukārt ar diagnozi "gripas izraisīta pneimonija" slimnīcā ievietoti pieci pacienti. Gripas gadījumi reģistrēti vairākās Latvijas pilsētās - Daugavpilī, Jēkabpilī, Liepājā, Rēzeknē, Rīgā, Valmierā un Ventspilī. Saņemts paziņojums par vienu nāves gadījumu slimniekam ar laboratoriski apstiprinātu gripu. Slimnieks nebija vakcinējies pret gripu. Epidemiologi atgādina, ka gripa ir nopietna elpceļu infekcija, kas var izraisīt smagas komplikācijas un pat nāves gadījumus.

Par Eiropas gada attīstībai labas gribas vēstniekiem iecelta bijusī valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, bijušais komisārs Andris Piebalgs un Latvijas Pašvaldību savienības ģenerālsekretāre Mudīte Priede. Ārlietu ministrs Edgars Rinkevičs ar katru no vēstniekiem parakstīja mandātu jeb brīvprātīgu vienošanos, ar kuru vēstnieks apņemas publiski paust savu viedokli par Eiropas gadu attīstībai, dalīties savā personīgajā pieredzē un redzējumā par attīstības sadarbības nozīmi.

Turpinām ziņas

Pēc ilgstošas prombūtnes ārzemēs uz pastāvīgu dzīvi Latvijā diasporas latvieši plāno atgriezties lielākoties tuvāko piecu gadu laikā, liecina Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieku veiktā pētījuma sākotnējie rezultāti. Saskaņā ar aptaujas rezultātiem, no latviešu tautības cilvēkiem tuvāko piecu gadu laikā Latvijā noteikti plāno atgriezties 24%, šādu iespēju apsver 27%, bet pie noteiktiem apstākļiem atgrieztos 32%. Tikmēr atgriezties noteikti neplāno 2%, bet tuvāko piecu gadu laikā, visticamāk, neatgriezīsies 11%. Vēl ir daudz tādu latviešu, kuri dzimtenē plāno atgriezties vecumdienās, bet tuvāko sešu mēnešu laikā atgriezties dzimtenē plāno vien niecīga daļa aptaujāto latviešu.

2014./2015.mācību gadā izglītības iestādēs nav reģistrēti 15 tūkstoši 693 obligāto izglītības vecumu sasniegušie bērni, liecina Izglītības kvalitātes valsts dienesta dati. Apkopojot deviņu pilsētu un 110 novadu pašvaldību sniegtos datus, dienests atklājis, ka šogad izglītības iestādēs nereģistrēto bērnu skaits audzis par tūkstots 520. Vairums jeb 12 tūkstoši 948 izglītības iestādēs nereģistrētie bērni, kuri deklarēti Latvijā, pašlaik atrodas ārvalstīs, bet tūkstots 655 bērni Latvijā saņēmuši uzturēšanās atļauju, bet ir citas valsts pilsoņi. Pērn samazinājies arī to bērnu skaits, kuri izglītības iestādē nav reģistrēti invaliditātes vai ilgstošas slimošanas dēļ.

Un vēl

Saeimas Juridiskā komisija šodien nolēma virzīt izskatīšanai parlamenta sēdē otrajā lasījumā izmaiņas Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas paredz palielināt naudas sodus par būtisku atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu. Vienlaikus, ņemot vērā būtiski pieaugušo bojāgājušo un cietušo gājēju skaitu, komisija aicināja uz likumprojekta trešo lasījumu iesniegt arī priekšlikumus, kas pastiprinātu gājēju atbildību par atstarojoša apģērba nelietošanu diennakts tumšajā laikā.