Jēkabpils Radio1 ziņas 2015.gada 15.janvārī

Radio1 ziņas pulksten 7.00-8.00

Radio1 ziņās klausieties: Kādu jautājumu šodien izskatīs Jēkabpils domes deputāti? Kādu diskusiju ciklu šodien aizsāk tirgotāji, darba devēji un izglītības satura veidotāji? Un kas šogad izvēlēts par gada kukaini?

Jēkabpils dome saņēmusi SIA „Vidusdaugavas SPAAO” valdes locekļa Jāņa Daģa iesniegums „Par Valsts kases aizdevuma līguma nosacījumu maiņu”. Iesniegumā SIA „Vidusdaugavas SPAAO” informē, ka saimnieciskās darbības rezultātā šogad ir apgrūtināta pašvaldību galvotā aizdevuma saistību izpilde, tādēļ sabiedrība vērsusies Finanšu ministrijā ar lūgumu veikt sekojošus grozījumus - atlikt 2011.gada 13.decembra valsts aizdevuma 2014.gada 20.decembrī plānoto pamatsummas maksājumu līdz šī gada 20.martam, attiecīgi grozot valsts aizdevuma atmaksas grafiku; aizdevuma pamatsummas atmaksu 2015.- 2017.gadā veikt pēc īpašiem nosacījumiem: 10 tūkstoši eiro gadā un aizdevuma atmaksas termiņu pagarināt par 10 gadiem. Jēkabpils domes deputāti šodien sēdē lems par grozījumiem galvojuma sniegšanā SIA „Vidusdaugavas SPAAO”.

Somijā, Helsinkos, izstāžu centrā Messukeskus, šodien notiks Starptautiskā tūrisma izstāde „MATKA”. Jēkabpili Latvijas nacionālajā stendā pārstāvēs Jēkabpils pašvaldības tūrisma organizators Zane Vārna. Tūrisma izstāde „MATKA” ir viens no nozīmīgākajiem tūrisma gadatirgiem pasaulē un lielākā  tūrisma profesionāļu un gala patērētāju  izstāde Ziemeļvalstīs.

Turpinām ziņas

Saeima šodien sanāks uz pirmo sēdi 2015.gada ziemas sesijā, kurā plānots izskatīt 28 darba kārtības jautājumus. Saeima lems par vairāku Ministru kabineta iesniegto likumprojektu nodošanu izskatīšanai Saeimas komisijās. To vidū likumprojektu pakete, lai normatīvajā regulējumā ieviestu direktīvas prasības par noguldījumu garantiju sistēmām, kā arī lai efektīvi risinātu nestabilu vai maksātnespējīgu kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību problēmas. Tāpat Saeima lems, vai nodot komisijām grozījumus piecos likumos, kas saistīti ar Iekšējās drošības biroja izveidi, no Valsts policijas to nododot iekšlietu ministra pārraudzībā.

Lai pārrunātu drošības situāciju Latgalē un iespējamos riskus, kā arī sabiedrības saliedētības un migrācijas jautājumus, Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija šodien un rīt apmeklēs Latgales pašvaldības. Izbraukuma sēdēs komisijas deputāti tiksies ar Daugavpils pilsētas, Krāslavas novada, kā arī pierobežas novadu domju vadību. Tāpat deputāti tiksies ar Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes, Drošības policijas un Valsts robežsardzes Daugavpils pārvaldes pārstāvjiem, kā arī vietējo mediju un tūrisma nozares pārstāvjiem.

Šodien Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Latvijas Darba devēju konfederācija, Valsts izglītības satura centrs un konsultāciju uzņēmums Dynamic University uzsāk 12 diskusiju ciklu Pāreja no profesionālās izglītības uz darba tirgu . Diskusijās meklēs atbildes uz jautājumiem, kā paaugstināt profesionālās izglītības prestižu, uzlabot profesionālo izglītības konkurētspēju, pieejamību, pievilcību un atbilstību darba tirgus prasībām. Diskusijās izteiktie priekšlikumi un rekomendācijas tiks apkopotas un iesniegtas Izglītības un zinātnes ministrijai, kā arī publicētas projekta ziņojumā. Šodien notiks pirmā diskusija par tēmu „ Profesionālās izglītības pievilcība jauniešu vidū”.

Un vēl

Latvijas Entomoloģijas biedrība par šā gada kukaini ir izvēlējusies tauriņu - lielo mārsilu zilenīti. Šis tauriņš par gada kukaini ir izvēlēts, jo tā ir Eiropā aizsargājama dienas tauriņu suga, kuras populācijas lielums turpina sarukt. Zilenītis mēdz apdzīvot aizsargājamus biotopus - pelēkās kāpas, smiltāju zālājus, virsājus ar mārsiliem. Lielais mārsilu zilenītis ir īpaši aizsargājama suga arī Eiropas mērogā. Latvijā tauriņš sastopams galvenokārt Piejūras zemienē, taču ir ziņas par tās atrašanu iekšzemes biotopos - pie Daugavpils un Viļakas, kur ir sausi priežu meži, smiltāju pļavas un virsāji.

Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00

Radio1 ziņās klausieties: Kādu ķīlnieku krīzi atrisinājuši Rīgas policisti? Ko tatjana Ždanoka vēlas panāt Eiropas prezidentūras laikā? Un vai Ogrē ir sākušies plūdi?

Otrdien Rīgā kāds 1994.gadā dzimis jaunietis sagrābis par ķīlnieku astoņgadīgu bērnu. Valsts policijā informē, ka Rīgas Teikas iecirknī vērsās kāda 1972.gadā dzimusi sieviete, kura pastāstīja, ka saņēmusi īsziņu no astoņgadīgā dēla mobilā tālruņa, pēc kuras sievietes saprata, ka dēls ir nolaupīts. Īsziņas tekstā bija minēts, ja sieviete grib vēl kādu reizi redzēt savu dēlu, tad viņai noteiktā vietā un laikā ir jānogādā 450 eiro izpirkuma maksa. Teikas iecirkņa darbinieki nekavējoties uzsāka kriminālprocesu, un sadarbojoties ar vairākām Valsts policijas struktūrvienībām, uzsāka operatīvos meklēšanas pasākumus un otrdienas vakarā aizturēja bērna nolaupītāju un zēnu atbrīvoja. Tas izrādījās kāds ģimenes paziņa. Par šādu noziegumu paredzēta brīvības atņemšana uz laiku no pieciem līdz piecpadsmit gadiem.

Ministru prezidente Laimdota Straujuma, komentējot iespēju, ka kāds ministrs 16.martā varētu doties leģionāru un viņu atbalstītāju gājienā pie Brīvības pieminekļa, norādīja, ka šogad nevar rīkoties citādāk kā pagājušajā gadā. Iepriekšējā Straujumas valdība 2014.gada 11.martā nobalsoja par ministru nepiedalīšanos 16.marta Leģionāru atceres gājienā pie Brīvības pieminekļa. Saistībā ar valdības lēmuma nepildīšanu Straujuma pieprasīja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Eināra Cilinska demisiju.

Kā ziņots, Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs šonedēļ sociālajā tīklā «twitter» paziņoja, ka 16.martā plāno doties pie Brīvības pieminekļa, «Es iešu pie Brīvības pieminekļa. Cikos? Pēc sava darba grafika. #noteiktiiešu». Savukārt vakar Latvijas Radio viņš jau stāstīja, ka noliks ziedus Lestenē, taču par iespējamo līdzdalību gājienā pie Brīvības pieminekļa vēl nav izlēmis.

Turpinām ziņas

Iedvesmojoties no prezidentūras Eiropas Savienības Padomē lomas, Latvijai būtu jāpārskata lingvistiskās diskriminācijas un iedzīvotāju segregācijas politika, piešķirot nepieciešamās tiesības nepilsoņiem un krievu valodai nosakot oficiālu statusu, vakar Eiropas Parlamenta sēdē norādīja Eiropas parlamenta deputāte Tatjana Ždanoka. Politiķe pauda vēlmi, lai Latvijai būtu veiksmīga prezidentūra un lai tā veicinātu Eiropas Savienības kultūru un valodu daudzveidību, jo tās ir vienlīdz vērtīgas un cienījamas. Latvijas prezidentūras plāniem veltītajā sēdē Ždanoka vērsa uzmanību uz pozitīvajiem ieguvumiem, kas raksturo savstarpējā cieņā dzīvojošas sabiedrības.

Tuvākajā laikā nepieņemot lēmumu samazināt procentu likmi, Krieviju sagaida bankrotu vilnis, uzskata Krievijas Reģionālās banku asociācijas un parlamenta apakšpalātas finanšu tirgus komisijas vadītāja vietnieks Anatolijs Aksakovs. Viņš atklāja, ka Krievijas uzņēmumiem sāk pietrūkt naudas. Aksakovs norāda, ka Krievijas centrālajai bankai jau šomēnes jāsamazina bāzes procentu likme no pašreizējiem 17 līdz 15%. Savukārt pēc tam likme pakāpeniski jāsamazina līdz 10,5%, kas ir līmenis, kādā tā atradās pirms pašreizējās krīzes. Aksakovs skaidro, ka bāzes likme 17% apmērā nozīmē to, ka, lai aizņemtos, daļai uzņēmumu nākas rēķināties ar likmi līdz pat 30% apmērā. Savukārt bāzes likmes samazināšana ļautu bankām vairāk kreditēt gan uzņēmumus, gan privātpersonas.

Un vēl

Trešdienas vakarā strauji cēlās ūdens līmenis Ogres lejtecē - Ogresgala pagastā. Applūda zemākās vietas. Lielpeču novērojumu stacijā, pie Ogresgala, ūdens līmenis pāris stundās cēlās par vairāk nekā metru. Ogres pilsētā ūdens līmeņa kāpums dienā bija aptuveni 20 centimetru, bet vakarā tas par dažiem centimetriem pazeminājies. Upes līmenis starp Ogres pilsētu un Ogresgalu pakāpās augstāk nekā janvāra sākumā, kad ūdens bija ieskāvis pārdesmit māju. Ogres lejtecē saglabājas vairāk nekā piecus kilometrus garš ledus sastrēgums, tādēļ iespējami plūdi Ogresgala pagastā un Ogres pilsētā.

Radio1 ziņas pulksten 11.00 -12.00

Radio1 ziņās klausieties: Kā vardienas Baltijas basketbola līgas spēlē veicies klubam Jēkabpils? Ar kādu algu samierinās darba meklētāji Latvijā? Un Ko iedzīvotāji vēlas redzēt Latvijas prezidenta amatā?

Šorīt braukšana bija apgrūtināta pa teju visiem vietējiem un reģionālajiem ceļiem, kā arī daudzos šoseju posmos. Ceļu uzturēšanas darbos kopš nakts iesaistītas 196 tehnikas vienības, kas ceļus kaisa un attīra no sniega. Šodien būtiski nokrišņi Latvijā nav gaidāmi, taču slapjie ceļu posmi pievakarē no jauna apledos. Piektdien, sākot ar nakti, daudzviet gaidāmi nokrišņi un apledojums. "Latvijas Valsts ceļi" norāda, ka ceļu uzturētāji nevar novērst ceļu apledošanu, ceļu kaisīšana un tīrīšana vērsta uz bīstamo braukšanas apstākļu uzlabošanu, tāpēc jārēķinās, ka faktiskā situācija uz ceļiem ziemā var mainīties ļoti strauji.Tāpēc autovadītāji aicināti būt piesardzīgi.

Latvijas trešais spēcīgākais klubs "Jēkabpils" vakar Baltijas Basketbola līgas regulārā čempionāta spēlē ar rezultātu 73:72 izbraukumā uzvarēja Igaunijas komandu TTU, turnīrā svinot jau savu piekto panākumu pēc kārtas. Pašlaik B grupā "Jēkabpils" ar deviņām uzvarām 11 spēlēs ieņem pirmo vietu, "Valmiera" ir otrā ar astoņiem panākumiem desmit mačos, bet ar astoņiem panākumiem 11 mačos seko Lietuvas vienība Panevēžas "Lietkabelis".

Plānots veikt izmaiņas pasažieru vilcienu kustības grafikā no 1.februāra līdz 31.jūlijam - atsevišķos virzienos vilcienu reisi tiks papildināti, bet vismazāk pieprasītie tiks nedaudz samazināti. Izmaiņas ļaušot pasažieru vilcienam šogad samazināt uzņēmuma izdevumus un ietaupīt līdz 1,5 miljoniem eiro 11 mēnešos, vienlaikus nodrošinot pasažieriem nepieciešamo pārvadājumu apjomu. No 1.februāra tiks norīkoti papildu reisi Siguldas un Daugavpils virzienā. Pasažieri, kuri izmanto vilcienu nokļūšanai uz Daugavpili un atpakaļ, turpmāk var rēķināties ar diviem papildu reisiem piektdienās. Virzienā no Rīgas līdz Daugavpilij būs papildu vilciens ar atiešanas laiku no Rīgas plkst.12.53, bet virzienā Daugavpils-Rīga būs vilciens ar atiešanas laiku no Daugavpils plkst.13.05.

Turpinām ziņas

Latvijā darba meklētāji piekristu strādāt par 17% zemāku atalgojumu nekā Igaunijas darba meklētāji līdzvērtīgos amatos, liecina speciālistu darba portāla "cvmarket.lv" pieejamā informācija. Aptaujas veicēji norāda, ka jautājums par algu darba intervijās ir viens no smagākajiem, jo Latvijā joprojām raksturīgs Austrumeiropas darba tirgus stereotips, ka jautājums par atalgojumu ir konfidenciāla informācija. Līdz ar to darba meklētājam, tāpat nereti arī darba devējam, trūkst informācijas par atalgojumu nozarē.

Aptuveni pusei jeb 44% lietotāju, kas tiešsaistes darījumu laikā ir zaudējuši naudu krāpšanas dēļ, nav izdevies daļēji vai pilnīgi atgūt nozagto. Turklāt šādi finanšu zaudējumi var būt diezgan ievērojami - vidējā kibernoziedznieku nozagtā summa ir 218 ASV dolāru jeb aptuveni 159 eiro, bet 18% aptaujāto informēja par summām, kas pārsniedz 1000 ASV dolāru jeb aptuveni 733 eiro. Situāciju sarežģījot tas, ka ne visi lietotāji pilnīgi apzinās kiberkrāpšanas bīstamību. Tomēr statistika liecina, ka 12 mēnešu laikā aptuveni 43% lietotāju vismaz reizi ir saskārušies ar finanšu kiberdraudiem. Latvijā ar šādiem draudiem ir sastapušies 39% interneta lietotāju.

Un vēl

Ja tagad tiktu rīkotas prezidenta vēlēšanas, par piemērotākajiem kandidātiem prezidenta amatam tiek uzskatīti Ventspils pilsētas mērs Aivars Lembergs, Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs un eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga, liecina laikraksta "Neatkarīgā Rīta Avīze" pasūtītā socioloģisko pētījumu kompānijas SKDS aptauja. Vispārliecinātākie par to, ka prezidents būtu jāvēlē tieši tautai, nevis politiķiem, ir respondenti vecumā virs 55 gadiem, kuri ir arī vieni no visaktīvākajiem vēlētājiem.

Radio1 ziņas pulksten 13.00-14.00-15.00

Radio1 ziņas klausieties: Kā pērn veicies Jēkabpils policijai? Cik kravu pērn pārvadājis dzelzceļš? Un Cik lielu tirgus daļu aizņem nelegālā tabakas tirdzniecība?

Jēkabpils polcijā šodien notika gada atskaites sanāksme, kurā piedalījās Jēkabpils policijas darbinieki, Jēkabpils iecirkņa priekšn ieks Zigmunds Januševskis, Kārtības policijas priekšnieks Rolands Bērziņš, Zemgales reģiona pārvaldes priekšnieks Haralds laidiņš un Jēkabpils virsprokurore Elita Dreiblathena. Haraldam Laidiņam lūdzām raksturot Jēkabpils policijas darbu pagājušajā gadā.

Haralds Laidiņš:”Pagājušā gada Jēkabpils policijas darba cipari runā paši par sevi, policisti ir pastrādājuši ļoti labi. Vēlos tādu pašu attieksmi sagaidīt no darbiniekiem arī šajā gadā, lai rezultāti priecētu par padarīto. Jēkabpils policijai vēlos pateikt paldies par akcizēto preču nelikumīgas aprites un narkotisko vielu izplatīšanas apkarošanu. Jēkabpilij ir labi rezultāti arī kukuļdošanas apkarošanā. Tas viss veido policijas tēlu kopumā. Jēkabpils policijas iecirknim vājo vietu nav, rezultāti ir labi un tādā pat garā jāstrādā arī turpmāk. Savukārt, kas attiecas uz labas tehnikas un formas tērpu iegādi, šis jautājums risināms valsts līmenī un ikreiz tiekoties ar savu vadību es atgādinu par šo lietu nepieciešamību.”

Pērn Jēkabpilī samazinājies noziegumu skaits un nav reģistrēta neviena slepkavība. Kopumā pagājušajā gadā Jērkabpils policija reģistrējusi 4 tūkstoši 146 noziedzīgus nodarījumus, kas ir par vairāk nekā 600 pārkāpumiem mazāk nekā gadu iepriekš. Visvairāk pērn reģistrētas zādzības – 390, no tām atklātas 248. Sevišķi smagi noziegumi pērn reģistrēti 14, kas ir par desmit mazāk nekā gadu iepriekš. Savukārt smagi noziegumi izdarīti 347 reizes, kas ir par simts mazāk nekā 2013.gadā. Atskaites ziņojumos gan Zigmunds Januševskis, gan Rolands Bērziņš uzteica policijas darbiniekus par labi paveiktu darbu.

Turpinām ziņas

Latvijas Nacionālā sporta padome vakar izskatīja un atbalstīja Izglītības un zinātnes ministrijas un nevalstisko sporta organizāciju kopīgi sagatavotos priekšlikumus valsts budžeta līdzekļu sadalē sportam 2015.gadam konkrētās budžeta apakšprogrammās. Kopumā valsts budžeta programmas "Sports" 11 apakšprogrammās dažādiem sporta attīstības mērķiem šajā gadā paredzētais finansējums ir 30,44 miljoni eiro . Tajā skaitā sporta būvēm paredzēti vairāk nekā 5,8 miljoni eiro, sporta pasākumiem atvēlēts vairāk nekā 2,q miljons eiro. Tāpat Nacionālā sporta padome atbalstīja vairāk nekā 5, 4 miljoni piešķiršanu augstas klases sasniegumu sportam.

Dzelzceļa kravu pārvadājumu apjoms Latvijā pērn palielinājies par 2,2% līdz 57,04 miljoniem tonnu, liecina Satiksmes ministrijas informācija. Tranzīta apjoms caur ostām ir palielinājies par 4% līdz 47,04 miljoniem tonnu. Pa dzelzceļu pārvadāto eksporta kravu apjoms palielinājies par 9,7% līdz 2,8 miljoniem tonnu, savukārt importa kravu apjoms samazinājies par 3,5% līdz 4,06 miljoniem tonnu. Savukārt iekšzemes pārvadājumu apjoms pieaudzis par 6,7% līdz 1,26 miljoniem tonnu.

Un vēl

Nelegālie tabakas produkti ieņem ap 29% no kopējā tabakas produktu tirgus apjoma Latvijā, liecina tirgotāju rīcībā esošā informācija. Izskaužot šo konkrēto nelegālo tabakas produktu apjomu, valsts varētu palielināt budžeta ieņēmumus par 60 līdz 70 miljoniem eiro gadā. Veids, kā izskaust šo nelegālā tirgus daļu, ir saprātīgi ceļot akcīzes nodokli.

Jēkabpils Radio1 ziņas pulksten 17.00-18.00

Radio1 ziņās klausieties: Kādā slavenā pasaules ekonomikas forumā piedalīsies Latvijas valdības vadītāja? Kādā izstāžu ciklā Rotko muzejā dalību var pieteikt mākslinieki? Un Kā jēkabpilieši var palīdzēt pilsētas dzīvnieku patversmei?

Davosas Pasaules ekonomikas foruma vadītājs Klauss Švabe oficiāli uzaicināja Latvijas premjerministri Laimdotu Straujumu piedalīties forumā. Švabes nosūtītais ielūgums saņemts trešdien, tas adresēts Straujumai un tajā arī uzsvērts, ka Latvijas prezidentūra Eiropas Savienības Padomē ir būtisks notikums un Latvijai ir daudz uzdevumu. Pašlaik plānots, ka Straujuma piedalīsies foruma pasākumos 23.janvārī, plašāk par programmu Valsts kanceleja informēs vēlāk.

Jau ziņots, ka uz Davosas ekonomikas forumu nav uzaicināts latvijas valsts prezidents Andris Bērzuiņš,  kurš šo foruma rīkotāju lēmumu komentēja, norādot , ka dod priekšroku „atpūtas pasākumiem” šaurā lokā. Toties Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite būs viena no galvenajām runātājām šī gada forumā.

Ierosināto maksātnespējas procesu skaits pēdējo gadu laikā bijis viļņveidīgs – pēc 2010.gada piedzīvots straujš kritums, kas turpmākajos gados atkal nesis procesu skaita pieaugumu, kas pērn atkal sekmējies ar nelielu samazinājumu. Pagājušajā gadā Latvijā ierosināti 2 tūkstoši 240 maksātnespējas procesi, kas ir par 6,35% mazāk nekā gadu iepriekš. Tiesa gan, šis kritums, iespējams, noticis uz tiesiskās aizsardzības procesu pieaugumu rēķina, kuru skaits pērnā pieaudzis līdz 205. Pagājušajā gadā maksātnespēja visbiežāk ierosināta uzņēmumiem, kas strādā vairumtirdzniecības, mazumtirdzniecības un ēku būvniecības jomā.

Pērn Valsts ieņēmumu dienests veicis nodokļu kontroles pasākumus 497 autoservisa pakalpojumu sniedzējiem, 164 gadījumos par konstatētajiem pārkāpumiem piemērots naudas sods. Tas piemērots par preču uzskaites un pavaddokumentu aprites kārtības neievērošanu; informatīvās deklarācijas par darba ņēmējiem neiesniegšanu nodokļu normatīvajos aktos noteiktajā termiņā; grāmatvedības kārtošanas nosacījumu neievērošanu; nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtības neievērošanu; nereģistrētu saimniecisko darbību.

Turpinām ziņas

Pasaulslavenajam latviešu diriģentam Marisam Jansonam piešķirta Lielā Mūzikas balva par mūža ieguldījumu. Viņa žestam pakļāvušies visi pasaules izcilākie simfoniskie orķestri. Darījuši to labprāt, no brīvas, radošas gribas, cienot un novērtējot diriģenta spožo talantu un cilvēcisko šarmu. "Vīnes filharmoniķi" divas reizes tieši viņu vēlējušies redzēt diriģējam slavenos Jaungada koncertus. Tieši viņš ieviesa tradīciju vieskoncertos aicināt orķestra mūziķus pusdienās vai vakariņās. Mariss Jansons ir Bavārijas Radio simfoniskā orķestra galvenais diriģents un Amsterdamas Karaliskā orķestra "Concertgebouw" virsdiriģents. Mariss Jansons ir "Grammy" balvas laureāts, apbalvots ar Vācijas Nopelnu krustu. Tāpat saņemtas neskaitāmas starptautiskas balvas par koncertu ierakstiem.

Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā jau trešo gadu notiks Latgales reģiona mākslas dienu izstāde. Tā norisināsies no 24.aprīļa līdz 10.jūlijam. Tajā piedalīties aicināti visu mediju mākslinieki un mākslas studenti no reģiona pilsētām un novadiem, un darbus izstādei mākslinieki aicināti iesniegt līdz 15.martam. Katrs autors vērtēšanai drīkst iesniegt ne vairāk kā četrus darbus. Šogad izstādes tēma ir "Klaunāde", kas ļauj katram māksliniekam iejusties klauna tēlā vai savos darbos saskatīt ar šo tēmu saistītās ārējās un iekšējās izpausmes mākslas valodā realizētajos darbos.

Un vēl

Jēkabpils dzīvnieku patversmē pērn kopumā pieņemti 317 suņi un kaķi, no tiem adoptēti – 229 dzīvnieki, bet sakarā ar smagu veselības stāvokli eitanazēts 51 dzīvnieks. Bezsaimnieku kaķu sterilizācijas programmas ietvaros sterilizēti 209 kaķi. Pērn iedzīvotāji Jēkabpils dzīvnieku patversmei ziedojuši 3 tūkstoši 807 eiro. Ziedojumi izlietoti dzīvnieku barības iegādei, jauna suņu voljēra izbūvei, patversmes telpu kosmētiskajam remontam, kā arī inventāra iegādei. Arī šogad patversmei nepieciešami iedzīvotāju ziedojumi. Par to kā ikviens var palīdzēt Jēkabpils dzīvnieku patversmei – plašāk lasiet portālā Radio1.lv.